Par 2025. gada kukaini pasludināts jāņtārpiņš
- Radio1.lv --
- 02 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada kukaini ievēlējusi jāņtārpiņus, tādējādi vēršot uzmanību gan uz interesanto dabas fenomenu – bioluminiscenci, gan uz šīs sugas šķietami arvien retāku sastopamību, informēja biedrībā.
Kā norādīja Entomoloģijas biedrībā, jāņtārpiņiem, kā tos nosaukuši latvieši, nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar vabolēm, – tie pieder spīdvaboļu dzimtai, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, lielākoties tropu iemītnieces. Latvijā sastopamas tikai divas ar spīdorgāniem apveltītas sugas – jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca) un mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus). Tās izplatītas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Savu latvisko nosaukumu šie posmkāji acīmredzot ieguvuši mātīšu un kāpuru ārējā izskata dēļ, jo to ķermenis ir 10–25 milimetrus garš, izteikti posmots, mīksts un bez spārniem. Spārni ir tikai jāņtārpiņa tēviņiem. Tie spēj lidot, uzmeklējot zālē gaismas signālus raidošās mātītes. Mazajam jāntārpiņam abu dzimumu indivīdi ir ārēji līdzīgi un nelido, skaidroja biedrībā.
Jāņtārpiņi barojas tikai kāpura stadijā. Tie ir specializēti plēsēji, kas barojas ar konkrētu kukaiņu sugu kāpuriem, sauszemes gliemežiem un kailgliemežiem, kuri pēc svara var pārsniegt savu uzbrucēju pat 200 reizes.
Kāpurs ar žokļiem pāršķeļ upura ķermeni vairākās vietās un ievada ievainojumos gremošanas sulas un indīgās vielas, kas upuri paralizē.
Upuris tiek pilnīgi vai daļēji sagremots.
Jāņtārpiņu kāpuru attīstība noris pāris gadus. Pēc izkūņošanās vasaras sākumā tie vairs barību neuzņem, jo mutes orgāni viņiem ir reducējušies. Tādējādi pieaugušo indivīdu vienīgā funkcija ir vairošanās, ko viņi paveic dažās nedēļās jūnijā un jūlijā. Pēc 50–100 olu izdēšanas augsnē vai zemsedzē mātītes, tāpat kā tēviņi, iet bojā, kāpuri izšķiļas pēc 3–4 nedēļām. Atšķirībā no jāņtārpiņa – mazā jāņtārpiņa kāpuru galvenais barības objekts ir sliekas.
Bioluminiscenci nodrošina ķīmiskie procesi, kas notiek īpašos gaismu emitējošos orgānos, kas atrodas jāņtārpiņa vēdera dobuma apakšējā daļā.
Gaisma rodas, fermentam luciferāzei mijiedarbojoties ar īpašām vaboles olbaltumvielām luciferīniem. Arī jāņtārpiņu kāpuri rada gaismu, taču to luminiscencei ir cita nozīme kā pieaugušajām vabolēm – kāpuri ar to brīdina potenciālos uzbrucējus, jo satur kodīgas un indīgas vielas. Spīdēšanas process var būt gan nepārtraukts, gan impulsveida, ko kukainis panāk, ritmiski kustinot vēderiņu. Jāņtārpiņa mātīte spīd aptuveni divas stundas naktī, un šī spīdēšana turpinās aptuveni 10 naktis. Tēviņi spēj pamanīt gaismas signālus pat 45 metru attālumā.
Jāņtārpiņi pārsvarā apdzīvo mitrus zālājus un pļavas mežmalās un pie ūdeņiem.
Pēc dažu pētnieku uzskatiem jāņtārpiņu skaitam ir tendence samazināties, informēja Entomoloģijas biedrībā. Tas skaidrojams ar lauksaimniecībā izmantoto ķīmisko vielu ietekmi, kā arī ar tādu antropogēno faktoru kā gaismas piesārņojums, kas negatīvi ietekmē jāņtārpiņu vairošanās procesu.