2024.gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 14.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 14.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: "Saskaņa" maldina sabiedrību par 48,5 miljonu eiro atņemšanu sociālajiem pabalstiem; Jēkabpils dome lems par dalību kapitālsabiedrībās; un Valentīna dienā interesenti varēs vērot sirds sekciju.

Finanšu ministrija norāda, ka partija "Saskaņa" maldina sabiedrību par 2019.gada budžetā 48,5 miljonu eiro atņemšanu sociālajiem pabalstiem. Paziņojumā presei "Saskaņa" informē, ka valdība ir iecerējusi risināt fiskālās telpas problēmas uz sociālā budžeta rēķina. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu par valsts speciālā budžeta izdevumu sociālajiem pabalstiem samazinājumu 2019.gadam par 48,5 miljoniem eiro, 2020.gadā - par 24,3 miljoniem eiro, 2021.gadā - par 23,6 miljoniem eiro. Tomēr finanšu ministrija uzsver, ka nedz pensijas, nedz pabalsti, nedz citi maksājumi no speciālā budžeta iedzīvotājiem netiek samazināti, bet gan tieši pretēji -  pieaug, lai gan pieaugums nav tik straujš kā sākotnēji plānots, it sevišķi slimības un maternitātes pabalstos. Jau ziņots, ka 2019.gada budžeta izdevumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,4 miljardu eiro apmērā. Kopumā šā gada budžeta tēriņi pieaugs par 400 miljoniem eiro.

Pavisam drīz arī lauksaimnieki visus savas saimniecības datus apkopot, uzkrāt un analizēt varēs vienuviet, jo zemnieki, zinātniskie pētnieki un ar lauksaimniecību saistītas institūcijas sākuši veidot elektroniskajā vidē pieejamu lauku saimniecības pārvaldes sistēmu. Jaunizveidotā elektroniskā sistēma atvieglos saimniecību pārvaldības procesu, palīdzot daudz ātrāk un vienkāršāk veikt vajadzīgās uzskaites, aprēķinu un plānošanas darbības un nodrošinot, ka visi dati tiek uzkrāti vienuviet. Līdz ar šādas sistēmas izveidi daudzus jautājumus tādējādi varēs atrisināt bez speciālista palīdzības. Sistēma ļaus izveidot lauku vēstures, augu maiņas un mēslošanas plānus, dzīvnieku kustības grafikus un lopbarības vajadzību plānus, resursu uzskaites un noslodzes aprēķinus, analizēt tiešās ražošanas izmaksas, plānot budžetu, ģenerēt dokumentus un atskaites, kā arī veikt daudzas citas darbības.

Latvijā pagājušā gadā no narkotiku pārdozēšanas miruši 28 cilvēki, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins informēja, ka Baltijas valstīs liela problēma ir sintētiskās narkotikas. Latvijā visizplatītākais no šīs grupas ir karfentanils jeb mākslīgais heroīns. Karfentanils ir sevišķi bīstama un spēcīga narkotiskā viela, līdz ar to tā lietošana īpaši bieži beidzas ar nāvi. Grišins atgādināja, ka pērn policija Daugavpils pusē uzgājusi šīs narkotikas laboratoriju. Savukārt Salaspils pusē tika konstatēta amfetamīna ražotne, kurā darbojies ķīmiķis-zinātnieks, kas cita starpā saražoto produkciju arī tirgojis. Narkotiku nelegālās aprites apkarošanas jomā pērn reģistrēti 3706 noziegumi, kas ir par 1076 noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pagājušajā gadā reģistrēti 1305 noziegumi saistībā ar narkotiku un psihotropo vielu neatļautu lietošanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils dome šodien lems par līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmuma projekts paredz, ka pašvaldība saglabā savu līdzdalību astoņās - SIA “JK Namu pārvalde”, SIA „Pils rajona Namu pārvalde”, SIA „Jēkabpils pakalpojumi”, SIA „Jēkabpils ūdens”, SIA „Jēkabpils siltums”, SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA „Jēkabpils autobusu parks” un  SIA „Vidusdaugavas SPAAO”. Savukārt līdzdalību SIA “Vidusdaugavas televīzija” pašvaldība nolēmusi pārtraukt. Šajā uzņēmumā pašvaldībai pieder 25% jeb piecas kapitāldaļas, kuras nolemts pārdot. Jēkabpils pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība ir 6 tūsktoši 302 eiro. Pirmpirkuma tiesības pieder SIA “Vidusdaugavas televīzija” , ja tā atteiksies izmantot savas tiesības, kapitāldaļas pārdos izsolē.

Jēkabpils domes deputāti šodien lems arī par pašvaldības datu apstrādes aizsardzības noteikumu apstiprināšanu. Tie noteiks kārtību, kādā pašvaldības iestādēs, apstrādājot fizisko personu datus, tiek nodrošināta datu aizsardzība. Noteikumu mērķis ir nodrošināt datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

Tāpat arī šodien Jēkabpils domes sēdē skatīs jautājumu par pilsētas pašvaldības privātuma politiku. Tā izstrādāta ar mērķi sniegt fiziskām personām informāciju par personas datu apstrādes nolūku, apjomu, aizsardzību, kā arī citu informāciju, apstrādājot personas datus Jēkabpils pilsētas pašvaldības iestādēs. Arī šis lēmumu projekts saistīts ar datu aizsardzības regulas prasību nodrošināšanu.

Un vēl

Projekts „Anatomijas nakts” notiek jau otro gadu. Šis projekts, kuru iesākušas divas universitātes Lielbritānijā, norisinās tieši Valentīna dienā. Šogad „anatomijas nakts” ir starptautiska un tajā piedalās arī Rīgas Stradiņa universitātes anatomijas muzejs. Tas piedāvās interesentiem vērot sirds sekciju. Šogad tiks secēta liellopa sirds, jo, kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, tā ir anatomiski vislīdzīgākā cilvēka sirdij. Pasākuma lektore būs 5. kursa medicīnas studente un anatomijas un antropoloģijas institūta pasniedzēja Marika Garnizone. Viņa secīgi izies caur sirds preparācijai un rādīs un skaidros, kādas struktūras atrodas mūsu sirdī.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Zemgales plānošanas reģiona ieviestā projektā “SocQuality” Jaunjelgavas, Viesītes, Auces un Dobeles novada pašvaldību sociālo dienestu darbinieki un jaunatnes darba speciālisti no Latvijas kopā ar Lietuvas kolēģiem no Rokišķiem, Kretingas un Jonišķiem, apguva pieredzi sociālo pakalpojumu un iekļaušanas pasākumu sniegšanā. Galvenā uzmanība tika pievērsta sociālās rehabilitācijas un iekļaušanas pasākumu metodēm, kā arī profesionālās izdegšanas risku mazināšanas pasākumiem. Pieredzes apmaiņas pasākums notika Jelgavā. Pasākuma dalībnieki apmeklēja Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Dienas aprūpes centru jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem ”Harmonija”, kur tika iepazīstināti ar jaunākajām metodēm un nākotnes iecerēm jauniešu nodarbinātībai un stresa mazināšanai. Dalībnieki apmeklēja arī Psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” muzeju. 

Latvijas – Lietuvas programmas 2014.-2020. gadam projekta “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš” ieviesēji Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļlietuvā, nākamo tūrisma sezonu gaidot, latviešu un lietuviešu valodā laiduši klajā krāšņu tūrisma ceļvedi un karti ar maršrutam atbilstošu nosaukumu - “Baltu ceļš”. Abus jaunos iespieddarbus kā pirmie jau varēja novērtēt nesen notikušās starptautiskās izstādes “Balttour - 2019” apmeklētāji, bet tagad elektroniskā formātā tie aplūkojami arī Zemgales plānošanas reģiona interneta vietnes zemgale.lv sadaļā “Lejupielādes”. No kopējā maršrutā, kura kopgarums Latvijas un Lietuvas teritorijā ir 2 tūkstoši 145 kilometri, ietvertajiem vairāk nekā 110 tūrisma objektiem, aptuveni 30 meklējami Zemgalē un Sēlijā. 

Turpinām ziņas

Kokneses novada domes deputāta pilnvaras apstiprinātas Jānim Liepiņam, kurš jau darbojies iepriekšējā domes sasaukumā. Liepiņš stājies mūžībā aizgājušās deputātes Gitas Rūtiņas vietā. "Vienotība" 2017.gada pašvaldību vēlēšanās ieguvusi vienu deputāta mandātu Kokneses novada domē, un jaunais deputāts bija pirmais vēlēšanās "aiz strīpas" palikušais kandidāts. Liepiņš ievēlēts par Finanšu un attīstības pastāvīgās komitejas, Kultūras, izglītības, sporta un sabiedrisko lietu pastāvīgās komitejas un Apbalvojumu piešķiršanas komisijas locekli. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem Liepiņš bijis reorganizētās Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas dienesta viesnīcas skolotājs. Viņam ir profesionālais maģistra grāds vides aizsardzībā.

2019.gadā par 1% audzis izglītības jomai paredzētais finansējums Jaunjelgavas novadā, liecina domes apstiprinātie saistošie noteikumi par pašvaldības budžetu. Tā ieņēmumi šogad plānoti 6 miljoni 225 tūkstoši 214 eiro, bet izdevumi - 6 miljoni 86 tūkstoši 683 eiro apmērā. Ieņēmumus veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis 2,7miljoni eiro apjomā, nekustamā īpašuma nodoklis plānots 351 tūkstotis 873 eiro, valsts budžeta transferti, ieskaitot dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – 2,1 miljons eiro. Lielākās ieceres novadā šogad ir Jaunjelgavas vidusskolas telpu pārbūve, pielāgojot tās pilsētas bibliotēkai, pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcija Daudzeses un Sunākstes pagastos, sabiedrisko pakalpojumu centra izbūve Daudzeses pagastā, dzīvojamo māju un atsevišķu dzīvokļu atjaunošanas un remontdarbi Seces un Daudzeses pagastos. Tāpat Jaunjelgavā un Daudzevā paredzēts pārbūvēt apkures sistēmas, ieplānota arī jaunas tehnikas un transportlīdzekļu iegāde komunālajai saimniecībai, skolām un pašvaldības iestādēm.

Dabas aizsardzības pārvalde mitrājiem veltītā mēneša noslēgumā sadarbībā ar Krustpils novada pašvaldību aicina 23. februārī piedalīties pārgājienā “Uz Lielo Pelečāres purvu – Ramsāres mitrāju Latvijā”. Pulcēšanās pārgājienam plkst. 11.00 pie Pelečāres purva, aiz “Bērzu mājām”. Dalībniekus aicina iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 28311364. Pārgājienā, kuru vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā vides inspektore Sintija Balode, varēs iepazīt dzīvnieku atstātās pēdas, uzzināt ko vairāk par gada dzīvnieku - alni, vērot norises dabā ziemā, un uzzināt par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju - dabas liegumu “Lielais Pelečāres purvs”. Paredzēts aizstaigāt arī līdz Kristakrūga skatu tornim, lai no tā palūkotos uz Teiču purvu.

Un vēl

Biedrība Sporta klubs „Latgols” aicina visus ziemas makšķerēšanas cienītājus 16. februāri uz kārtējam zemledus makšķerēšanas sacensībām „Ludzas ziemas zivs 2019”. Sacensības notiks jaunā netrdicionālā vietā Ludzas mazā ezerā, pulcēšanās pilsētas pludmaē. Sacensības risināsies kā komandas, tā arī individuālajā vērtējumā. Visiem dalībniekiem un komandas locekļiem paredzēti kausi, diplomi, vērtīgas balvas, karsta tēja un zupa. Sacensību gaitā līdzjutējiem un dalībniekiem ir paredzēti dažādi konkursi. Plašāk informācija Ludzas novada pašvaldības mājaslapā.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Nosaka stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai; Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī; un Cik darbu iesniegti skolēnu zinātniski pētnieciskajam konkursam Zemgalē?

Līdz 22.februārim jāizvirza kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu amatiem. Saskaņā ar likumu Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju. Tās sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem CVK priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā. Kā ziņots, vairāki Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pagaidām vēl nenosauc savus kandidātus darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā, bet dažas partijas varētu virzīt to līdzšinējos pārstāvjus komisijā. Pagaidām vairākas partijas nav formulējušas savu pozīciju, tāpēc grūti droši prognozēt, kas varētu tikt apstiprināts CVK priekšsēdētāja amatā. Vairākas partijas jau paudušas, ka neatbalstīs Arņa Cimdara atkārtotu apstiprināšanu šajā amatā, un, kā liecina neoficiāla informācija, netiek izslēgta iespēja uz CVK vadītāja pozīciju izvirzīt Ritvaru Eglāju.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus par stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai. Likuma izmaiņas paredz, ka pasūtītājam, veicot apsardzes pakalpojumu iepirkumu, būs pienākums pārbaudīt, vai uz piegādātājiem neattiecas likumā noteiktie pretendentu izslēgšanas noteikumi, un izslēgt tos pretendentus, uz kuriem tie attiecas. Pašlaik spēkā esošais regulējums šādu pienākumu neparedz. Tādējādi publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumiem netiek ierobežota valsts finansējuma saņemšana un sadarbība ar personām, kurām ir neizpildītas saistības pret valsti jeb nenomaksāti nodokļi vai pastāv citi iemesli to izslēgšanai no iepirkuma. Ar likuma izmaiņām tiek precizētas arī iepirkuma dokumentācijas uzglabāšanas prasības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā no 150 štata vietām patlaban vakantas ir 29, tomēr izmeklētāju pietiek, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja biroja priekšnieks Jēkabs Straume. Viņš gan uzsvēra, ka daudz cilvēku patlaban birojā darbojas uz nosacītu pārbaudes laiku, jo visiem ir nepieciešama speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu. KNAB priekšnieks atzina, ka nevienā biroja struktūrvienībā vakanču trūkums nav būtiski izteiktāks kā citās, bet tieši izmeklētāju vidū iztrūkums nav gandrīz nemaz. Vaicāts, vai, atrodoties KNAB priekšnieka amatā, ir izjutis kādu nevēlamu politisko spiedienu no jaunievēlētajām partijām, Straume atbildēja noraidoši un piebilda, ka ar jebkādu politisko spiedienu arī nesamierinātos, ja tāds būtu novērojams. 

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām janvārī. Vienas MWh siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,53 eiro jeb par 0,16 eiro dārgāk nekā decembrī. Visdārgāk apkure decembrī izmaksājusi mājas Liepu ielā 22 iemītniekiem, - 2,58 eiro kvadrātmetrā jeb par 0,36 eiro vairāk nekā decembrī. Kopš sezonas sākuma šajā daujdzdzīvokļu ēkā apkures izmaksas par vienu kvadrātmetru pieaugušas par 0, 87 eiro un jau ilgstoši ir visdārgākās Jēkabpilī. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Viestura ielas 12c iemītnieki – 2,10 eiro kvadrātmetrā, Brīvības ielas 286a – 2,06 eiro kvadrātmetrā, Brīvības ielas 2g/1 – 2,05 eiro kvadrātmetrā un mājas Dārza ielā 2 –  iemītnieki – 2,03 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Viesītes ielā 41 iemītniekiem – 0,95 eiro, Ziemeļu ielā 6 – 1,09 eiro kvadrātmetrā, Viestura ielā 14b, kur kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 1,13 eiro, Ķieģelu 13b – 1,16 eiro un Bebru 7 – 1,17 eiro. Plašāk par to, cik apkures kvadrātmetrs izmaksājis katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”, skatieties uzņēmuma sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā radio1.lv..

Februārī bijušajās skolas internāta telpās Viesītē sākta radošās rezidences izbūve, kuras kopējās izmaksas ir 50 tūkstoši eiro. Īstenojot projektu, tiks veikta telpu pārbūve ar lietošanas mērķa maiņu bijušās Viesītes skolas internāta ēkas otrajā stāvā, Brīvības ielā 8. Viesītes radošās rezidences telpas būs pieejamas novada iedzīvotājiem un viesiem plenēru laikā radīto mākslas darbu apskatei. Tāpat telpās būs iespēja tikties ar māksliniekiem plenēru laikā. Tā būs arī īstermiņa uzturēšanās vieta radošo profesiju pārstāvjiem plenēru laikā. 

Un vēl

Latvijas Lauksaimniecības universitātē sākusies Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu recenzēšana, kurā iesaistīti ap 40 universitātes mācībspēku un zinātnieku, un kopumā nepieciešams novērtēt 202 darbus. Šogad no Zemgales reģiona skolām izvirzīti 202 labākie zinātniski pētnieciskie darbi sešās zinātņu nozaru grupās. Visvairāk darbu ir sociālajās zinātnēs, kur reģiona konkursam izvirzīti 77 pētnieciskie darbi. Otra plašāk pārstāvētā ir dabaszinātņu nozare, kurā iesniegti 48 darbi, bet humanitāro un mākslas zinātņu nozarē iesniegti 47 darbi. Mazāk pārstāvētas ir medicīnas un veselības nozare ar 16 darbiem, kā arī inženierzinātņu un lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu nozares, kur abās iesniegti pa septiņiem darbiem. Kopumā konkursā piedalās skolēni no 31 reģiona skolas. Konkursam iesūtīti darbi arī no Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas, Pļaviņu novada ģimnāzijas, Aizkraukles novada vidusskolas, Aknīstes vidusskolas,  Jēkabpils 3.vidusskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, un Viesītes vidusskolas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausietes: Starptautiskais valūtas fonds pozitīvi novērtējis Latvijā veikto maksātnespējas jomas reformu; Pļaviņu novadā autovadītājs piedāvājis policistiem kukuli; un Kādas ir valentīndienas iekārotākās dāvanas?

Starptautiskā Valūtas fonda atzinums par Latvijas maksātnespējas jomas reformu pirmās fāzes rezultātiem ir bijis pozitīvs. Starptautiskais valūtas fonds vērtēja maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmas reformu un secināja, ka pašreizējais tieslietu ministrijas un Maksātnespējas kontroles dienesta stingrais kurss, proti, administratoru eksaminācija un paaugstināta maksātnespējas administratoru atbildība, ir pareizs. Valūtas fonda rekomendācijas aptver plašu ar maksātnespējas jomu saistītu jautājumu loku, piemēram, fonds iesaka pārskatīt maksātnespējas procesa izmaksas un administratoru atlīdzības, lai maksātnespējas procesa izmaksas neiztērētu visus procesā atgūstamos līdzekļus. Tāpat fonds iesaka pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanu, proti, par administratoru atbildību par zaudējumiem, ko viņi varētu nodarīt. 

Saeimas deputāts Aldis Gobzems šodien tika atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas. Pēc tam Saeima viņu ievēlēja parlamenta Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Saskaņā ar Saeimas iekšējo regulējumu nacionālajā drošības komisijā strādā pa pārstāvim no katras frakcijas, savukārt Gobzems pēc izslēgšanas no partijas "KPV LV" frakcijas ir kļuvis par ārpus frakcijām strādājošu deputātu. "KPV LV" vēl nav nav pieņēmusi oficiālu lēmumu, kuru deputātu Gobzema vietā virzīt darbam Nacionālās drošības komisijā. Par to frakcija varētu spriest nākamnedēļ.

Otrajā lasījumā atbalstīti  Konkurences  likuma grozījumi, lai nepieļautu gadījumus, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem. Paredzēts, ka likuma izmaiņas attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, nosakot tām aizliegumu diskriminēt tirgus dalībnieku, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Likuma grozījumi nepieciešami, lai nepieļautu gadījumus, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem. Ar likuma grozījumiem Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.

Turpinām ziņas

ASV vadītā starptautiskā operācijā aizturēti desmit cilvēki, tajā skaitā vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri apkrāpuši klasisko automašīnu mīļotājus, uzdodoties par automašīnu kolekcionāriem un tirgotājiem. Aizdomās turamie Mārtiņš Apškalns, Pāvels Berncs, Jānis Berns, Raitis Grigorjevs, Sergejs Logins, Diāna Maksimoviča, Agris Petrovs, Igors Pirins, Valters Volksons un Vladislavs Zapoļskijs aizturēti operācijās ASV, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Apškalns un Pirins aizturēti Kuldīgā, Logins - Rīgā un viņi izdoti ASV. Berncs aizturēts Helsinkos, Zapoļskijs - Viļņā un viņi gaida izdošanu ASV. Viļņā aizturēta arī Maksimoviča, kura jau izdota ASV. Berns, Grigorjevs, Petrovs un Volksons aizturēti Kvīnsā, Ņujorkā. Viņiem būs jāstājas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Trešdien Pļaviņu novadā aizturēts kāds autovadītājs, kurš centies izvairīties no alkohola koncentrācijas pārbaudes, piedāvājot policijas darbiniekiem 500 eiro kukuli. 1963.gadā dzimušā vīrieša vadītā automašīna "Volkswagen Passat" apturēta pirms plkst.15 uz ceļa Pļaviņas-Ērgļi Aiviekstes pagastā, jo bijušas aizdomas, ka transportlīdzeklis tiek vadīts alkohola reibumā. Apturot mašīnu, policisti sajutuši alkohola smaku no autovadītāja, bet viņš, lai netiktu veikta alkohola pārbaude, piedāvājis amatpersonām 500 eiro kukuli. Tā kā vīrietis nav piekritis pārbaudei, viņš nogādāts ārstniecības iestādē ekspertīzes veikšanai. Vīrietis aizturēts un pret viņu sākts kriminālprocess.

Un vēl

Sievietes Valentīndienā visbiežāk vēlas saņemt saderināšanās gredzenu, turpretim vīrieši - izdzēst šo dienu no kalendāra, liecina pētījumu aģentūras SKDS un "Beteodati.lv" veiktās aptaujas dati. Pērn decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts pastāstīt, kas, viņuprāt, ir gaidītākā dāvana Valentīndienā. Izrādījās, ka sieviešu vidū visgaidītākā dāvana ir saderināšanās gredzens - to Valentīndienā vēlētos saņemt 22,4% sieviešu. Tālāk seko ziedi, ko vēlētos 21,7% aptaujāto. Aptuveni 15% sieviešu Valentīndienā par gaidītāko dāvanu uzskata skūpstu no mīļotā cilvēka. Vīriešu vidū populārākā vēlamā dāvana ir skūpsts no mīļotā cilvēka - to vēlas 24% aptaujāto. Tikai nedaudz mazāk jeb 23,5% vīrieši Valentīndienu labprātāk izdzēstu no kalendāra. 17,4% vīriešu šajā dienā par gaidītāko dāvanu uzskata ziedus, 12% - algas pielikumu, 6,7% - saderināšanās gredzenu, 3,5% - smaržas, 3,4% - šokolādi, 1,1% - biļetes uz hokeju, 0,9% - plīša lācīti. Vēl 7,6% aptaujāto vīriešu nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Atstājiet komentāru