2019.gada 18. janvāris

Antis, Antons

Raivis Ragainis: Graustu nojaukšana ir kā dāvana jēkabpiliešiem Ziemassvētkos

Raivis Ragainis: Graustu nojaukšana ir kā dāvana jēkabpiliešiem Ziemassvētkos

Jēkabpilī, otrdien 18.decembrī SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sāka nojaukt graustu Viestura ielā 44. “Ceturtdiena” jau vēstīja, ka Jēkabpils domes vadība iepriekš solīja līdz gada beigām sākt nojaukt graustus Jēkabpilī Viestura ielā 44 un Rīgas ielā 211b, kas ir veco dzirnavu drupas pie Donoviņas upītes. 

 

Tiekoties ar žurnālistiem Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka grausta Viestura ielā 44 nojaukšana būs kā Ziemassvētku dāvana jēkabpiliešiem. 

“Vismaz darbi līdz Ziemassvētkiem tur noteikti ir jāuzsāk. Viss atkarīgs no tā, kā ēka sabrūk. Ja tas būs kā Madonas ielā, kad atlika tikai piedurties un ēka sagruva, tas būs ātrāk. Ja mēģinās jaukt pa detaļām, tas notiks ilgāk. Plānojam budžeta grozījumos piešķirt naudu, lai jau šoziem visus graustu būvgružus varētu aizvākt. Līdz šim nauda bija atvēlēta tikai nojaukšanai. Ir noslēgts līgums ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. Darbus uzticam viņiem, bet pakalpojumi savukārt konkursa kārtībā meklēs piemērotu kandidātu ēku nojaukšanai,” stāstīja Raivis Ragainis.

Līgums, kas noslēgts starp pilsētas pašvaldību un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” paredz, ka uzņēmumam grausts jānovāc un teritorija jāsakārto līdz 2019.gada 30.septembrim.

Sarunā ar “Ceturtdiena”  SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka sacīja, ka ēkas nojaukšanai ir iznomāts speciāls ekskavators no firmas SIA “DRVS”.

“Esam iznomājuši pilna pakalpojuma komplektu, kas nozīmē, ka firma iznomā ne tikai tehniku, bet tā tiek dota nomā arī ar speciālistu – ekskavatoristu, kas strādā ar šo specifisko tehniku un arī šai tehnikai nepieciešamo degvielas apjomu. Kad ēka būs sabrucināta notiks tās konstrukciju drupināšana,” stāsta Jānis Hauka.

Viņš sacīja, ka šī grausta nojaukšana uzticēta SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un uzņēmums šiem darbiem nepieciešamo tehniku iznomā, savukārt iepirkumam, kas veiks drupināšanu ir izsludināts konkurss, kas noslēgsies 2.janvārī. 

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas nogalē, 14. decembrī, objektā uzsāka būvdarbu zonas norobežošanu.

Jau ziņots, ka ņemot vērā Jēkabpils būvvaldes un vairāku citu institūciju atzinumu, būve ir nonākusi tādā tehniskā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, lai novērstu tās radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un Jēkabpils pilsētvides degradāciju, būve ir jādemontē.

Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps preses konferencē stāstīja ka arī par graustu Rīgas ielā jau ir sagatavoti visi saskaņojumi un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nojaukšanai ir piekritusi. Šobrīd notiek darbu saskaņošana ar zemes īpašnieku, lai būtu iespēja no teritorijas pēc grausta sabrucināšanas un sadrupināšanas izvest būvgružus. Arī par šī objekta nojaukšanu paredzēts vēl šogad noslēgt līgumu ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. 

Jēkabpilī ir arī vairāki citi grausti par kuru nojaukšanu interesējas jēkabpilieši. Raivis Ragainis teic, ka atšķirībā no abām ēkām, kas kļuvušas par bezsaimnieka mantu un kuras tagad nojauks, citiem objektiem ir īpašnieks, kurš pats var lemt par nojaukšanu. Pašvaldība tikai var viņu brīdināt, sodīt par nesakopšanu, bet nevar iejaukties un nojaukt ēku. Ceļš līdz pašvaldības iespējai ķerties pie graustiem esot garš un ilgs darbs ar dokumentiem, taču tas tiekot veikts, lai pamakāpeniski pilsētā likvidētu graustus.

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas nogalē, 14. decembrī, objektā uzsāka būvdarbu zonas norobežošanu.

Ņemot vērā Jēkabpils būvvaldes un vairāku citu institūciju atzinumu, būve ir nonākusi tādā tehniskā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, lai novērstu tās radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un Jēkabpils pilsētvides degradāciju, būve ir jādemontē.

Tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē pagājušajā nedēļā Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sacīja, ka šīs ēkas sabrucināšana vēl šogad ir dāvana jēkabpiliešiem Ziemassvētkos.

“Vismaz darbi līdz Ziemassvētkiem tur noteikti ir jāuzsāk. Viss atkarīgs no tā, kā ēka sabrūk. Ja tas būs kā Madonas ielā, kad atlika tikai piedurties un ēka sagruva, tas būs ātrāk. Ja mēģinās jaukt pa detaļām, tas notiks ilgāk. Plānojam budžeta grozījumos piešķirt naudu, lai jau šoziem visus graustu būvgružus varētu aizvākt. Līdz šim nauda bija atvēlēta tikai nojaukšanai. Ir noslēgts līgums ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. Darbus uzticam viņiem, bet pakalpojumi savukārt konkursa kārtībā meklēs piemērotu kandidātu ēku nojaukšanai,” stāsta Raivis Ragainis.

Līgums, kas noslēgts starp pilsētas pašvaldību un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” paredz, ka uzņēmumam grausts jānovāc un teritorija jāsakārto līdz 2019.gada 30.septembrim.

Foto: Atis Caune Zalāns, Gita Upīte, Spodra Purviņa

Komentāri (0-4/4)

  • Guntars
    18.12.2018 19:25
    Raivis Ragainis teic, ka atšķirībā no abām ēkām, kas kļuvušas par bezsaimnieka mantu un kuras tagad nojauks, citiem objektiem ir īpašnieks, kurš pats var lemt par nojaukšanu. Pašvaldība tikai var viņu brīdināt, sodīt par nesakopšanu, bet nevar iejaukties un nojaukt ēku. ⚠️Bet tā gluži nav.
    Satversmes 115.pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā
    vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
    No minētās tiesību normas izriet divi būtiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls
    pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Šajā normā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums rūpēties par vides aizsardzību. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas, kā arī pieņemt un īstenot tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir arī pienākums pasargāt cilvēkus no vides riska, ko rada ne
    tikai valsts, bet arī privātpersona.
    Tiesības uz labvēlīgu vidi un attiecīgo valsts pienākumu rūpēties par vides saglabāšanu konkretizē likumi un citi ārējie normatīvie akti. Turklāt tiesības uz vidi satur gan procesuālo dimensiju, gan materiālo dimensiju. Procesuālā dimensija paredz
    personas tiesības uz vides informāciju, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Savukārt tiesību dzīvot labvēlīgā vidē materiālā dimensija
    paredz tiesības dzīvot vidē, kuras stāvoklis neapdraud personas veselību un
    labklājību. Satversmes 115. pants ietver personas veselības un labklājības nemateriālo aspektu.
    Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē aptver arī tiesības dzīvot drošā vidē, t.sk. vidē, kurā nav
    nepabeigtas būves un grausti, kas apdraud cilvēku drošību.
    Būtiski uzsvērt, ka pamatprincips, ja pašvaldībā ir nepabeigtas būves un grausti,
    tad primāri īpašniekiem tos ir pienākums uzturēt tā, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības dzīvot
    labvēlīgā vidē. Tas izriet no Civillikuma 1084. panta pirmās daļas noteikumiem, kas paredz, ka katram ēkas īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava ēka tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.
    Ja persona neievēro minēto tiesību normu, tad pašvaldībai ir jārīkojas, izmantojot visus
    normatīvajos aktos paredzētos iedarbības līdzekļus. Piemēram, izdot saistošos noteikumus un saukt pie administratīvās atbildības par namu un to teritoriju un būvju neuzturēšanu.
    Tāpat pašvaldība ir tiesīga, ievērojot likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, piemērot paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes attiecīgajiem objektiem. Ar šiem un citiem līdzekļiem ir paredzēts motivēt personu nodrošināt sava īpašuma uzturēšanu tādā stāvoklī, lai netiktu aizskartas citu personu tiesības.
    ⚠️Saskaņā ar Civillikuma 1084.panta trešās daļas noteikumiem - ja būves īpašnieks vai
    valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka
    rēķina‼️
    Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2.punkts paredz pašvaldību pienākumu
    pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu{skat.Tiesībsarga 2017.gada 15.marta atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2016-16-22:
    http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/socialas-un-ekonomiskas-tiesibas/tiesibas-dzivot-labveliga-vide}
  • V
    18.12.2018 21:04
    Комментарий удалён администратором
  • Juris
    21.12.2018 14:30
    Dāvana! Dāvana tā būtu, ja to ma'ju nojauktu par privātajiem līdzekļiem, nevis par pašvaldības naudu!
  • Jautājums Raigaiņa kungam
    24.12.2018 15:47
    Vai ir plānos nojaukt abus graustus Ķieģeļu ielas mikrorajonā?

Atstājiet komentāru