2019.gada 16. februāris

Dģuljeta, Jūlija

Jēkabpils domes deputātu viedokļi un komentāri, pieņemot 2019.gada budžetu

Jēkabpils domes deputātu viedokļi un komentāri, pieņemot 2019.gada budžetu

Ceturtdien, 7.februārī Jēkabpils dome ārkārtas sēdē pieņēma šī gada budžetu. Pirms tam budžeta projekts tika skatīts Finanšu komitejas sēdē.

Īsumā:

* Diskusijas Finanšu komitejā, pieņemot 2019.gada budžeta projektu

* Jēkabpils 2019.gada budžeta prezentācija, jautājumi, atbildes un viedokļi domes ārkārtas sēdē

* Kristīne Ozola: Budžets nav vērsts uz Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu

* Preses konferencē Jēkabpils domes vadība sniedz atbildes uz žurnālistu jautājumiem

Diskusijas Finanšu komitejā, pieņemot 2019.gada budžeta projektu

Pirms budžeta projekta apstiprināšanas deputāts Broņislavs Ivanovskis (Saskaņa) uzdeva trīs jautājumus: Viņu interesēja, kādu labu iegūs pedagogi un skolu tehniskie darbinieki, kuri saņems pašvaldības apmaksātu veselības polisi; Kāpēc netiek turpināta pilsētas daudzdzīvokļu māju iekškvartālu sakārtošanas programma; un Vai pašvaldība izvietos siltummezglus atlikušajās pilsētas apmēram 15 daudzdzīvokļu mājās, kas pārsvarā atrodas Ķieģeļu ielas mikorajonā, jo visur citur tas jau ir izdarīts.

Atbildi uz pirmo jautājumu sniedza Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa (LZS): “Attiecībā uz veselības apdrošināšanu, kā jūs redzat summa ir liela ( red.piez. 90 000eiro), pilnīgi noteikti tiks veikts iepirkums, šobrīd apzinam pakalpojumu, ko mēs tajā vēlētos redzēt, savukārt mūsu vēlme jāsalāgo ar iespēju dabūt pēc iespējas zemāku cenu par maksimumu pakalpojumu. Veselības apdrošināšanas polisi daļēji plānots līdzfinansēt no pašu darbinieku puses, šis nebūs 100% veselības polisies maksājums no darba devēja puse, arī polises dalībniekam būs jāmaksā sava daļa. Par nosacījumiem vēl tiks turpināta diskusija, deputāti aicināti atbalstīt šo prikslikumu, tad arī tālāk tiks turpināts darbs. Pirmo reizi tiek veikts šāds sarežģīts process un tā rezultātā gribētos saņemt maksimāli labvēlīgu veselības apdrošināšanas polisil Jau vairākus gadus, tiekoties ar izglītības un. zinātnes darbinieku arodbiedrību, mēs tikām aicināti un motivēti no darba devēju puses domāt par atbalstu tieši pedagoģiskajam personālam un iestāžu darbiniekiem. Šobrīd darba tirgū ir gandrīz neatņemam sastāvdaļa pie atalgojuma, ko saņem darbinieki, nodrošināt veselības polisi. Tāpēc es aicinu veselības apdrošināšanu uzskatīt kā ieguldījumu mūsu cilvēkos. 

Broņislavs Ivanovskis: Tātad pagaidām nav skaidrs ko ar polisi iegūs konkrētais darbinieks?

Raivis Ragainis (LZP): Jā, vēl nav.

Broņislavs Ivanovskis: Mēs piešķiram naudu, bet vēl nezinam kam.

Raivis Ragainis: Tas būs iepirkums. Kad tas būs nofiksēts, tad arī būs zināms kāda ir konkrētā polise un, kā jau teica, būs arī līdzmaksājums no darbinieku puses. 

Aigars Nitišs (LZP): Veselības apdrošināšana ir neatņemama sastāvdaļa, lai paliktu konkurētspējīgi darba tirgū. Mēs arī savā uzņēmumā no iepriekšējā gada ieviesām veselības apdrošināšanu. Gada griezumā analizējot, kas notiek, gribētu teikt par cilvēkiem, kas pirmo reizi tiek pie veselības apdrošināšanas, viņiem vajag kaut kādu ieskriešanās laiku, kamēr viņi pierod pie pakalpojuma, pierod pie iespējas izmantot apdrošināšanas polisi. Kā likums pirmajā gadā ir ļoti maza aktivitāte šajā jomā. Analizējot manā uzņēmumā, cik cilvēki izmanto un, cik par to ir samaksāts, tie ir mazāk nekā 50%, ko darbinieki izmanto no polises. Tāpēc es iesaku iet pakāpenisku ceļu, tas, ka ir līdzdalība, tas motivē cilvēku vairāk izmantot. Tomēr iesaku neiet uz dārgām programmām pirmajā gadā, bet iet ar zemāko programmu un tad tālāk, atkarībā no aktivitātes pieauguma, izvēlēties plašākas programmas, jo citādi tā iemaksātā nauda, ko cilvēki neizmanto, aiziet apdrošināšanas kompānijas peļņā.

Uz otro deputāta Ivanovska jautāju atbildi sniedza Raivis Ragainis: Nevarētu teikt, ka mēs šajās programmās neesam paredzējuši līdzekļus daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem. Nav varbūt līdzekļu tieši iekškvartālu projektēšanai, jo šībrīža apstākļos uzskatām, ka tas nav lietderīgi, jo gan projektēšanas cenas, gan fiziski darbību izmakas ir pietiekami augstas saistībā ar Eiropas fondu līdzekļu apgūšanu, bet mēs noteikti esam plānojuši turpināt darbu pie mikrorajonu sakārtošanas, piemēram, ar graustu nojaukšanu. Tāpat arī esam plānojuši Pils mikrorajonā meliorāciju, kas ir nopietnas naudas summmas un plus vēl apgaismojuma sakārtošana. Tā, ka nevar teikt, ka mēs šo pozīciju esam aizmirsuši un neesam ievērtējuši.

Aivars Kraps (GKML): Šo budžetu mēs pieņemam, kā tehnisko budžetu, jo mēs nezinām, kā būs tad, kad pieņems valsts budžetu. Neviena iela ārpus Eiropas Savienības fondu naudas nav plānota šogad sakārtot. Līdz ar to mikrorajoni ir tajā pašā kategorijā. Tas, ka šis darbs ir jādara un procesam jāiet uz priekšu – tas ir pilnīgi noteikti, pilnīgi piekrītu, bet šobrīd vajag iepauzēt, lai nepārsātinātu tirgu un netērētu salīdzinoši lielu naudu šim pakalpojumam. 

Aigars Nitišs: Ielas, kas plānotas sakārtot Eiropas Savienības fondu ietvaros ir kā pirmais solis tālākai mikrorajonu sakārtošanai.

Aivars Kraps: Tieši tā. Ja mēs tagad veicam fondu apguvi Draudzības alejā un Jaunā ielā, tas ir pirmais solis lai sakārtotu Jaunās un Viesītes ielas mikrorajonu, attiecīgi veicot Brīvības ielas sakārtošanu, mēs speram soli, lai sakārtotu Celtnieku ielas mikrorajonu. Kad šie darbi būs izdarīti ejam soli pa solim, diskutējam, kuru no šiem rajoniem sakārtot tālāk – Jaunā, Viesītes vai Celtnieku. 

Aivars Kraps arī sniedza atbildi uz trešo deputāta Broņislava Ivanovska jautājumu.

Aivars Kraps: Ja runājam par Ķieģeļu ielas mikrorajona ēku aprīkošanu ar siltummezgliem, tad skatoties pašvaldības finansiālo situāciju un siltuma patēriņu šajās mājās un šī mikrorajona iedzīvotāju maksātspēju, mēs uzskatam, ka šobrīd šī pozīcija ir nelietderīga.

Broņislavs Ivanovskis: Kā mēs šādu attieksmi varam izskaidrot tiem Ķieģeļu ielas mikrorajona iedzīvotājiem, kas godprātīgi maksā par saņemto siltumenerģiju? Kā varam viņiem, kas arī ir nodokļu maksātāji, pateikt, ka nav lietderīgi izvietot siltummezglus?

Aigars Nitišs: Te jāsaprot, kā cilvēks Ķieģeļu ielas mikrorajonā izjūt siltummezglu neesamību. Varbūt komentēt var Aleksandrs Karpenko? Vai nav tā, ka rajons nav sevišķi liels, ir autonoma automātiskā katlumāja un viņa pēc ārgaisa temperatūras spēj pietiekami ātri “izlēkāt” līdzi gaisa temperatūras izmaiņām, jo karstā ūdens padeves šajā mikrorajonā nav kā tādas. 

Aleksandrs Karpenko (SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs): Ķieģeļu ielas mikrorajonā vienmēr ir problēmas, jo katlumāja kā tāda darbojas atbilstoši ārgaisa temperatūrai, taču izveidotais grafiks atbilst vidējai statistiskai mājai, bet mikrorajonā ir dažādas mājas no siltumnoturības viedokļa. Ja vienā mājā viss ir puslīdz normāli, tad ir mājas, kurās to iemītnieki salst. Siltummezgli šo situāciju uzlabotu. Otrkārt, arī mājā nav vienāda temperatūra, tā saucamie māju gali un arī šo problēmu siltummezgli uzlabotu. Trešā lieta, mēs neļaujam pašvaldības objektu pieslēgt bez siltummezgla un šajā mikrorajonā ir objekti, kuriem ir siltummezgli, piemēram, Jēkabpils 3.vidusskola vai siltinātā ēka Slimnīcas ielā 4. Šiem objektiem Ķieģeļu ielas katlumāja pie zemas ārgaisa temperatūras nespēj nodrošināt vajadzīgo siltumnesēja temperatūru, lai ēkā būtu silti komforti. Siltummezgli pārējās daudzdzīvokļu mājās šo problēmu atrisinātu. 

Aigars Nitišs: Vai nav tā, ka vecā padomju laika sistēma ļauj pieregulēt katru māju individuāli?

Aleksandrs Karpenko: Tāda regulēšana ir roku darbs, temeperatūrai mainoties, regulēšana jāveic vairākas reizes dienā, kas nav fiziski iespējams. 

Raivis Ragainis: Tas nozīmē, ka tad, kad valsts būs apstiprinājusi savu budžetu un mums būs zināmi budžeta skaitļi, ja būs līdzekļi, tad pie budžeta grozījumiem varēs lemt un diskutēt par siltummezglu ierīkošanu šajās mājās. 

Finanšu komentejā jautājumu uzdeva arī deputāts Aleksandrs Deinis (JRP).

Aleksandrs Deinis: “Pagājušajā domes sēdē jaunieši uzdeva jautājumu, kāpēc vecākiem uz pirmsskolas iestādēm jeb bērnudārziem jānes krāsas, zīmuļi un citas lietas? Vai budžetā ir paredzēti līdzekļi materi;āliem bērnu nodarbībām, lai vecākiem tie nebūtu jāpērk un jānes uz bērnudārzu?

Līga Kļaviņa: Šī kārtība nav mainīta, kā jau Finanšu nodaļas vadītāja apliecināja, jau vairākus gadus šie mācību līdzekļi tiek paredzēti, iestādei tiek piešķirta katram bērnam noteikta summa. Pieļauju, ka varbūt kādam ir bijusi pašu inciatīva kaut ko darīt vairāk un savādāk bērnudārzā, bet no izglītības iestādēm nav bijis papildus pieprasījums budžetā šīm vajadzībām. Lūgsim noskaidrot, kāpēc un, kurā brīdī kādam ir kaut kas prasīts, ja tas tā tiešām tā notiek, bet kā jau teicu, šī prakse vairāku gadu garumā ir izskausta un to apliecina arī pirmsskolas iestāžu vadītājas, ka viņām pietiek finansējuma nepieciešamo materiālu iegādei. Paldies par signālu, lūgsim Izglītības nodaļas vadītājam Jurim Līcim noskaidrot, kas, kur un ko no vcākiem ir prasījis. Varu apliecināt, ka finansējums bērnudārziem tiek piešķirts katru gadu, tāpat arī skolām. 

Guntars Gogulis (Jēkabpils domes izpilddirektors): Jaunieši, lai pasaka konkrēto pirmsskolas izglītības iestādi, kur vecākiem lūdz kaut ko pirkt un nest un mēs noskaidrosim, kāpēc tas tā tiek darīts. 

Jēkabpils 2019.gada budžeta prezentācija, jautājumi, atbildes un viedokļi domes ārkārtas sēdē

Raivis Ragainis (Jēkabpils mērs, LZP): Šobrīd esam sagatavojuši budžeta projektu, kurš veidots atbilstoši valsts tehniskajam budžetam, arī mums bija pienākums, ļoti uzmanīgi izvērtējot savas vajadzības, sastādīt budžetu. Budžetā, principā, ir iekļauta mūsu vajadzību nodrošināšana un līdzekļi Eiropas fondu apgūšanai. Kopējais budžets mums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, kur desmit miljoni ir aizņēmumu sadaļa, kura mums šogad būs jāapgūst projektu veidā. Izglītībai esam paredzējuši 17,5 miljonus eiro, pašvaldības teritorijas un mājokļu sakopšanai un apsaimniekošanai – 6,5 miljoni eiro, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai ir nepilni 200 tūkstoši, sports, kultūra reliģija integrācija ir vairāk nekā 10 miljoni, ekonomiskajai darbībai vairāk nekā 9 miljoni, procentu maksājums par kredītu ļoti mazs - 278 tūkstoši, sociālā palīdzība, bāriņtiesa, norēķini par sociālajiem pakalpojumiem – ir gandrīz 4,5 miljoni eiro. Tāds lielos vilcienos ir budžets. Jūs varat iepazīties ar jebkuru skaitli un saprast, kāpēc tas ir tāds, kāds ir, tāpēc lūdzu atbalstīt šo budžetu. Protams valsts savu budžetu apstiprinās martā, tad mums būs jāatgriežas pie sava budžeta un maijā varētu būt pirmie budžeta grozījumi. 

Līga Kļaviņa (Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece, LZS): Paldies visiem, kas bija iesaistīti budžeta veidošanas procesā, paldies kolēģiem, deputātiem un profesionāļiem no administrācijas, kas strādāja pie budžeta izveides. Mēs redzējām to milzīgo apjomu, kas tika ieguldīts, izvērtējot visus daudzos pieprasījumus, kas nāca no iestādēm un organizācijām, lai arī tās varētu godprātīgi sasniegt savus mērķus savu darba rezultātu uzlabošanai un attīstībai. Šis ir tas brīdis, kad mums, kolēģi, jāteic paldies administrācijas vadītājam Guntaram Gogulim, jo caur viņa filtru izgāja ļoti daudzi pieprasījumi vairāku miljonu apjomā. Centāmies pieturēties pie budžeta prioritātēm, saprotot, ka vienmēr pieprasījumu ir vairāk nekā iespēju tos apmierināt. Paturot prātā, ka šis ir tehniskais budžets, mēs vēl nezinām precīzu ieņēmumu sadaļu, paldies tev, Guntar, ka tu bieži vien biji nesaudzīgs un skarbs pret iestāžu vadītājiem, viņu vēlmēm un vajadzībām. Mums ir izdevies maksimāli sabalansēt budžetu un skaidrs, ka tā joma, ko es šobrīd pārzinu, no šī budžeta patērē vairāk kā 50%. Gribu teikt, ka ieguldījums cilvēkos ir tas būtiskākais. Tāpēc vēlreiz akcentēju šo veselības apdrošināšanu, kā ļoti pozitīvu signālu, ka mēs novērtējam savus cilvēkus un gribam, lai viņi pozitīvi un kvalitatīvi strādātu. Neapšaubāmi, ka prioritāte ir struktūrfondu realizācijai, tajā skaitā darbiem, kas sāksies Jēkabpils 2.vidusskolā, kur viena no šī budžeta prioritātem ir labas, kvalitatīvas, modernas mācību vides sakārtošana Jēkabpils 2.vidusskolā. Tāpēc es aicinu mūsu pilsētas iedzīvotājus, pedagogus un darbiniekus būt pacietīgiem, jo remontdarbi un projektu realizācija vienmēr nes līdzi neērtības un tās jāpiecieš, lai gūtu augļus no pozitīvi realizētiem projektiem. Tas ir viennozīmīgi ieguldījums mūsu nākotnē un kvalitatīvā izglītībā. Ceram, ka arī jaunā izglītības un zinātnes ministre atbaltīs mūs šajos centienos. Kultūra, sports tā ir nākošā lielā sadaļa, kur arī mums ir daudz interesantu, inovatīvu ideju, ko realizēsim. Vēlreiz paldies visiem profesionāļiem. Cenšamies sakārtot un uzlabot nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību, tie ir mūsu pašu normatīvie akti, ko mēs, kolēģi, paši varam grozīt un izveidot labākus nolikumus Arī šeit ieguldījums biedrībās, kas nodarbojas ar mazākumtautību integrēšanu ir tikai atbalstāms. Gribētu noslēgt savu uzrunu deputātiem, ar aicinājumu balsot par šo budžetu, ar vēsti par ieguldījumu veselībā. Tas ir dubultojies. Šobrīd jau ir arī citi signāli, mums ir nepieciešami primārās aprūpes ārsti, smaga situācija pilsētā ir ar ģimenes ārstiem, arī par šo jomu būs jādomā, problēmas ir zobārstniecībā, tā, ka varam novēlēt reģionālās slimnīcas valdei strādat, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Aicinu atbalstīt budžetu un kā jau minēja, pie budžeta atgriezīsimies maijā, kad tiks veikti budžeta grozījumi. 

Aivars Kraps (Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks, GKML): Arī gribu teikt lielu paldies izpilddirektoram un Fionanšu nodaļas vadītājai personīgi. Tie, kas vairāk ikdienā strādā, tie redz, cik tas liels darbu apjoms – budžeta veidošana, cik vēlu vakaru un brīvdienu šeit pavadīts. Liels paldies par jūsu nesavtīgo darbu. Un kā mēs redzam rezultāts ir. Gribu uzsvērt pāris akcentus budžetā. Viens no tiem – turpinās multihalles projekts un Eiropas fondu projekti – gan finansiāli, gan pēc apjomiem lieli. Kā mēs visi zinām tūlīt sāksies Jēkabpils 2.vidusskolas rekonstrukcija. Par šī gada ielu remontdarbiem, tās būs Zīlānu iela, Draudzības aleja un Neretas iela ar gaisa pārvadu, kā arī Dolomīta iela. Protams Neretas ielai gaisa pārvada nojaukšana un atjaunošana ir liels izaicinājums, jo kā zināms uz mūsu vienīgo tiltu ved tikai divi ceļi – Neretas un Vienības iela. Patlaban tiek strādāts pie transporta shēmas, lai maksimāli sakārtotu iespēju iedzīvotājiem pārvietoties. Būs neērtības, jo uz tilta varēs nokļūt tikai pa vienu ceļu - Vienības ielu. To mēs laicīgi izziņosim, jau nākamnedēļ pieņemsim lēmumu, par transporta shēmām un dosim iedzīvotājiem ziņu. Vēl es gribētu akcentēt apgaismojuma atjaunošanu pilsētā, kur mēs n-tos gadus ejam roku rokā ar sadales tīklu, kur viņi maina kabeļus, mēs ejam līdzi ar apgaismojumu. Šajā budžētā apgaismojumam atvēlēts vairāk nekā 110 tūkstoši eiro, kas nav maza summa, kā arī tiks izgaismotas četras gājēju pārejas. Otrkārt, gribu uzsvērt autostāvlaukuma uzbūvi Brīvības ielā 105, aizsargdambja savienošana zem tilta, turpināsies tirdzniecības nojumju sakārtošana, tiks uzliktas vēl sešas tirdzniecības nojumes. Graustu nojaukšana, pump track uzstādīšana, ceru, ka tas šajā gadā tiks uzbūvēts ļoti skaists un visiem pieejams. Vēl viens no lieliem darbiem – dienesta viesnīcas “Vārpa” projektēšana. Ceru, ka reizē ar mūsu multihalli, mēs varēsim pabeigt arī viesnīcu. Turpināsim videonovērošanas izvietošanu pilsētā, mēs rūpējamies par drošību. Sadarbībā ar pašvaldības un valsts policiju videonovērošana ir diezgan labs mehānisms, kā pilsētu pārraudzīt. Kā jau tika minēts, – notiks arī Pils rajona meliorācija, kā arī tiks sakārtots suņu pastaigas laukums. Strādājot ar biedrību, es domāju, ka mēs drīzumā un jau maijā redzēsim to, kas mūsu pilsētā līdz šim nav bijis – notiks suņu sacensības un citi mācību un atpūtas pasākumi, kuros iedzīvotāji varēs piedalīties kopā ar saviem čtrkājainajiem mīluļiem. Viennozīmīgi, liela pozīcija ir pašvaldības dzīvokļu remonts. Mēs diezgan daudz remontējam dzīvokļus, summas šiem darbiem ir pietiekami lielas. Tāpat arī - Ziemeļu ielas 6 jumta maiņa, kas ir apjomīgs darbs. Budžets ir tāds, kāds ir kā jau minēts – tehniskais budžets. Ceru, ka maijā mūsu budžets būs tikai uz augšupejošs, ka mums nevajadzēs domāt otru ceļu, kā kaut ko samazināt. Es ceru, ka mēs pie šī galda maijā sēdēsim un lemsim, kur un, kā vēl vairākus miljonus investēt. Bet patlaban aicinu visus šo budžetu atbalstīt. Manā skatījumā, tas ir labākais, ko uz šo mirkli vēja izveidot. Aicinu visus balsot par.

Raivis Ragainis: Dosim vārdu arī izpilddirektoram, kurš ir bijis klāt visā budžeta tapšanas gaitā un, kā jau te minēja, šie pieprasījumi bija vairāku miljonu vērtībā, kur daudzām iecerēm nācās teikt nē vai atlikt tās uz vēlāku laiku, kad pieprasījumu varēs apmierināt.

Guntars Gogulis: Pie budžeta tapšanas diezgan intensīvi strādājām kopš septembra, liels paldies ekonomistiem un iestāžu vadītājiem, kuri izrādīja sapratni, pēc sākotnējo pieprasījumu iesniegšanas, garās diskusijās nonākot pie pieņemama rezultāta. Paldies, ar skatu uz nākotni, lai viņiem nenokaras galva, noteikti būs labāki laiki finansējuma ziņā un ieceres varēs realizēt. Šis noteikti ir kompromisa budžets. Viens no nezināmajiem lielumiem parādījās finansēšanas neziņa no valsts puses, kura nekādā gadījumā nedrīkstēja mūs apturēt no šiem te lielajiem darbiem, kas iet uz priekšu, ko deputāti arī nobalsoja kā prioritāti. Tie ir Eiropas Savienības fiondu apguve, jo, kā mēs saprotam, katra iepauzēšana rada viļņveidīgu efektu, kavē darbus, sadārdzina izmaksas un rada lielāku stresu gan iedzīvotājiem, gan arī darbiniekiem. Vislielākais administrācijas darba novērtējums pie budžeta būs pozitīvs deputātu balsojums. Finanšu komitejā jau pussolīts tika sperts šajā virzienā. Budžeta apstiprināšana administrācijai nenozīmē atpūtu pēc liela darba, tas nozīmē - liela darba sākums. 

Aigars Nitišs: Vēlos teikt ne tik daudz par budžetu, kā par izaicinājumiem, kas mūs gaida šajā un nākamajā gadā. Par Neretas ielas transporta plūsmas organizēšanu jau minēja, aicinu plaši informēt sabiedrību, laicīgi ziņot, lai cilvēki zina, kādas neērtības sagaida. Nākošā gada lielākais izaicinājums ir Jēkabpils 2.vidusskolas nodošana, izaicinājums būs laicīgi iesākt mācību gadu, jo jāņem vērā, ka skolas korpusi tiek remontēti pārmaiņus un vienam korpusam mums pa lielam ir tikai trīs mēneši laika un, lai to pilnībā izremontētu, mums ir milzīgs izaicinājums, bet ar to jātiek galā. Otrs nākamā gada izaicinājums ir multifunkcionālās halles nobeigšana un viesnīcas “iedarbināšana” reizē ar halli. Neatkarīgi no tā vai to dara pašvaldības struktūra, vai viesnīca tiek izīrēta kādam apsaimniekotājam, vienalga tas ir rēls izaicinājums. Vēl šī gada lēmumi – par justīcijas nama tālāku izmantošanu, par sociālo māju, īres namu – tie ir lieli ieguldījumi, lieli izaicinājumi secīgai, plānveidīgai pilsētas attīstībai. 

Kristīne Ozola: Budžets nav vērsts uz Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu

Pret Jēkabpils domes budžetu iebilda un balsoja deputāte Kristīne Ozola (VL-TB/LNNK), kurai bija pretenzijas pret budžeta līdzekļu tērēšanu vairākās pozīcijās, bez kurām var iztikt, neatvēlot līdzekļus būtiskākām vajadzībām. Tā kā deputāte izteica pretenzijas gan Finanšu komitejas sēdē, gan domes ārkārtas sēdē, pamatojot savu protesta balsojumu, lūdzām viņu komentēt savu pozīciju, kā vienīgajai deputātei, balsojot pret 2019.gada budžetu. 

Kristīne Ozola: Budžets nav vērsts uz Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, tajā nav iekļauts finansējums iekšpagalmu remontam, Palejas ielas remontam, nav paredzēts finansējums skolēnu bezmaksas braukšanas nodrošināšanai pilsētas autobusos. Izglītības iestāžu budžeti nav palielināti, kaut gan ir pieaugušas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, tajā pat laikā ir palielinātas ar pašvaldības administrāciju saistīto izdevumu pozīcijas, piemēram - Informatīvais darbs 93 853 eiro. Kaut arī šogad nav paredzēti tik vērienīgi kultūras pasākumi, kā 2018.gadā, tomēr Kultūras pārvaldes izdevumu tāme ir palielināta, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Neskatoties uz to, ka jau ir izstrādāts Kalpaka laukuma atjaunošanas projekts, arī 2019.gada budžetā nav paredzēts finansējums tā realizācijai. Joprojām budžetā nav iekļauts finansējums mājokļu jautājumu risināšanai, atjaunojot daudzdzīvokļu māju Celtnieku ielā 23, Jēkabpilī. Finansējuma piešķiršana nevalstiskām organizācijām joprojām ir netaisnīga un nav balstīta uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju interešu aizsardzību. 2019.gada budžetā vairākas izdevumu pozīcijas ir dublējošas un nav caurskatāmas attiecībā uz pašvaldības īpašumu remontu un apsaimniekošanu. Neatbalstu izdevumu piešķiršanu viesnīcas renovācijas projektēšanai 70 000 eiro apmērā (cik vēl izmaksās būvdarbi?), jo viesnīcu pakalpojumu sniegšana nav pašvaldības funkcija, turklāt, pašvaldība jau ir renovējusi ēku viesnīcas vajadzībām Akmeņu ielā, un nekas nav izlemts attiecībā uz minētās ēkas ekspluatāciju. Kamēr nav pieršķirts valsts līdzfinansējums nodegušās rijas atjaunošanai Sēļu sētā, nav pamata budžetā iekļaut rijas atjaunošanas izmaksas 110 474 eiro apmērā. Pašvaldība joprojām nav izveidojusi pielsētas vai piepilsētas terotorijā bioloģisko atkritumu uzglabāšanas laukumu (kaut arī bija pieejams ES finansējums), tāpēc bioloģiskie atkritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu Mežāres pagastā, tādā veidā būtiski palielinot pašvaldības izdevumus. Kopumā, plānojot pašvaldības izdevumus, uzsvars tiek likts uz aizņēmumiem Valsts kasē, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz pilsētas attīstību turpmākajos periodos. Šobrīd budžeta deficīts sastāda jau 10 miljn. eiro.

Zemāk norādu dažas budžeta pozīcijas, kuras uzskatu par nesamērīgi augstām un/vai nepamatotām:
Informatīvais darbs 93853 eiro;
"Administratīvās ēkas pārbūve par viesnīcu Andreja Pormaļa ielā 106, Jēkabpilī" būvprojekta izstrādei 70000 eiro
Ugunsgrēkā bojātās rijas ēkas atjaunošanai "Sēļu sēta" 110474 eiro;
Strūves parka gājēju ietves remontam 20000 eiro;
Daugavas kreisā krasta aizsargdambja posma zem tilta pārbūvei 27500 eiro;
Pump track (asfaltētas) velotrases izbūvei 190 000 eiro ;
Žoga pārbūve Rīgas ielā 216 K, Jēkabpilī (pie Krustpils pils 36000 eiro ;
Pilsētas noformēšanai svētkos 48412 eiro;
Viengadīgo puķu stādu iegādei, stādīšanai, kopšanai 38173 eiro;
Puķu vāžu iegāde10000 eiro;
Ziemciešu dobes atjaunošanai Zemgales - Viesītes ielu krustojumā 3800 eiro;
Jēkabpils pilsētas kapsētu, ielu, parku un skvēru uzkopšanai - atkritumu apsaimniekošanai. Bioloģisko atkritumu izvešanai uz poligonu 163703 eiro; un Pilsētas kapsētu apsaimniekošanai 30 320 eiro;
Pilsētvides administrācija u.c.izdevumi 748 105 eiro
Jēkabpils nevalstisko organizāciju darbības koordinēšanai 2400 eiro.”

Kristīne Ozola Radio1.lv ierosināja masu medijiem plašāk informēt iedzīvotājus par Jēkabpils pilsētas budžetā iekļautajām pozīcijām, lai iedzīvotāji varētu paust savu viedokli un sniegt pašvaldībai ierosnājumus. Šajā nolūkā viņa līdzdalīja izklāstītu budžeta projektu, kas citādi presei nav pieejams. Turpmākajās publikācijās, pēc iepazīšanās ar izvērsto budžeta projektu, informēsim sīkāk par līdzekļu piešķiršanu dažādām budžeta pozīcijām.

Preses konferencē Jēkabpils domes vadība sniedz atbildes uz žurnālistu jautājumiem

Pēc domes ārkārtas sēdes notika preses konference. Tā kā gan Finanšu komitejā, gad ārkārtas sēdē jau plaši tika runāts par Jēkabpils domes 2019.gada budžetu, tad preses konferencē žurnālisti uzdeva tikai divus jautājumus, lūdzot paskaidrot, kāpēc budžeta pieņemšanai tika sasaukta ārkārtas konference, ja iepriekš domes vadība, kā budžeta pieņemšanas datumu prezentēja un plašākai sabiedrībai izziņoja 14.februāra domes sēdi, kā arī tika lūgts raksturot šī gada budžetu pēc tā būtības.

Raivis Ragainis: Budžeta pieņemšanu neatlikām uz 14.februāri tāpēc, ka mums jāisludina konkurss nevalstiskajām organizācijām, lai tās var pieteikties uz finansējumu. NVO pārstāvji jau vairākas reizes ir nākuši un taujājuši, kad viņi varēs tikt pie finansējuma. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc budžetu pieņēmām ātrāk. Par budžetu Finanšu komitejā izspriedām, izrunājām un atlikt pieņemšanu vēl uz nedēļu nebija jēgas, jo visām iestādēm jāsāk strādāt, svarīgi, lai darbi iet uz priekšu, gan projektu, gan visas pārējās jomās. Kamēr budžets nav apstiprināts, nekas nenotiek. Tāpēc budžets pieņemts nedēļu ātrāk nekā plānots.

Runājot par budžetu pēc būtības, Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sacīja: Pagājušogad mums budžets bija apmēram 37-38 miljoni eiro, neminot precīzus ciparus, tad šogad tie ir 50 miljoni eiro un būtiska sadaļa ir tieši šie projektu finansējumi. Arī pagājušajā gadā budžetā bija iekļauts šis projektu finansējums, bet kā jūs zināt daudzās lietās mēs netikām līdz projektu realizācijai, līdz ar tofinansējuma projektiem, kas saistīts ar Eiropas fondu finansējuma piesaisti. Tas ir izaicinājums, kas mums šogad jāapgūst, bet ja mēs ņemam budzētu kā tādu, tad tas praktiski ir iepriekšējā gada līmenī un tā kā ir ņemts 1:1 ar lielu piesardzību salīdzinājumā ar pērnā gada budžetu, tad šī gada budžetā mums lielu ieguldījumu vai izaicinājumu nav. Tas veidots tā, lai mēs nodrošinātu visu mūsu iestāžu un struktūrvienību darbību, lai mēs nodrošinātu to pakalpojumu, ko esam deleģējuši apmaksu, un, protams, lai realizētu dažus mazos projektus iedzīvotāju labā, piemēram, graustu noajukšana, kas ir pozitīvi novērtēta no iedzīvotājiem. Tāpat atbalsts jauniešiem, kaut vai šī paša pump truck izveide, ko esam solījuši, projekts ir un atlikt to un zaudēt projektā jau ieguldīto naudu nav prātīgi. 

Līga Kļaviņa: Klausoties mūsu ziņojumos pie domes saistošo noteikumu par budžetu apstiprināšanas, mēs vairākkārt pieminējām, ka budžeta prioritāte ir Eiropas Savienības struktūrfondu apguve, bet aizmirstam piemetināt ar kādu mērķi šie projekti tiek rakstīti, kas šajos mērķos ir rezultāts. Ja paskatamies šos mērķus un uzdevumus, tad tur mēs parādam savu ieinteresētību pilsētas attīstībā, jo lielākie projekti, kas šogad plānoti realizēt ir skolu mācību vides uzlabošana, uzņēmējdarbības veicināšana un attīstība – tās ir milzīgas sadaļas, ielu infrastruktūras sakārtošana, tieši tas, par ko iedzīvotāji sūdzās, sporta infrastruktūras uzlabošana, tās visas ir tās jomas, kurās mēs ceram panākt lielu uzrāvienu un dot iedzīvotājiem tieši šo pakalpojumu, kas viņiem ir vajadzīgs. Savulaik tika veikta iedzīvotāju apjautauja, kas ir būtiski, kāpēc jūs izvēlētos dzīvot tieši šajā pilsētā un nevis kādā citā, tad viens no nosacījumiem bija – jābūt labi apmaksātam, labam darbam, jābūt patīkamai videi, labiem apstākļiem ģimenei, bērnu izglītībai un izaugsmei. Paturot prātā šīs te iedzīvotāju vajadzības un vēlmes, manuprāt, šis budžets uz to arī tiek vērsts. Man ir paties prieks, ka deputāti atbalstīja ieguldījumu pedagogu un tehnisko darbinieku veselības apdrošināšanas tāmes piešķiršanā, jo, manuprāt, cilvēki ir lielākā vērtība šajā pilsētā, neapšaubāmi vide ir svarīga un tajā tiek ieguldīts un vēl tiks ieguldīts, bet mums ir svarīgi lai cilvēki justos novērtēti un šis ir tāds ieguldījums. Papildus bonuss pie darba algas.

Foto: jekabpils.lv


Saistītas ziņas:
 

Jēkabpils dome apstiprina 2019. gada budžetu ar deficītu - desmit miljoni eiro

Jēkabpils pašvaldības vadība iepazīstina ar 2019. gada budžeta projektu

Komentāri (0-1/1)

  • jekabpiliete
    10.02.2019 19:53
    Lasot rakstu rodas sajūta, ka budžetu veidoja domes vadība plus A.N. un viņu rīkoti pašvaldības finansisti, ekonomisti...pārējie deputāti vai nu stāvēja malā, vai arī netika pielaisti pie teikšanas, jo jautājumi, kas tiek uzdoti liecina, ka jautātājiem ar budžeta procesu nav bijusi saistība. Skumji ka tā, ka ne visiem ievēlētiem deputātiem ir teikšana par budžeta veidošanu. Galīgi nelāgi, ka budžeta veidošana ir tikai trīs četru deputātu jeb vēl var teikt līdzībā - kā sava veida direktora padomes uzņēmumā privlēģija.... ne par to mēs balsojām vēlēšanās.

Atstājiet komentāru