Viņam piespriests 8,5 gadu cietumsods par desmitiem epizožu, kurās viņš nodevis informāciju Krievijas Federālajam drošības dienestam. Šī lieta izgaismo, cik tālu Krievijas ietekme var sniegties Latvijas politikā un drošības struktūrās. Lai gan Ādamsonam piespriests cietumsods, viņš joprojām atrodas brīvībā. Kopš brīža, kad 2021. gada vasarā Valsts drošības dienests aizturēja tobrīd no partijas “Saskaņa” ievēlēto Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, izkratīja viņa māju Ogres novadā, izņēma dažādus datu nesējus un telefonu, publiski kļuvušas zināmas vairākas detaļas kā iespējams darbojies personu tīkls, kas prokuratūras un drošības dienesta ieskatā vāca ziņas, lai tās tālāk nodotu Krievijas FSB.

Ādamsonam pielaides nebija jau daudzus gadus, bet viņš joprojām piedalījās Saeimas aizsardzības komisijas darbā, kur bija darbs arī ar sensitīviem datiem, piemēram, bruņoto spēku budžets, attīstības plāni, notika arī vizītes vienībās. Vai braucieni uz pierobežu, ko Ādamsons esot īpaši cītīgi apmeklējis.

Tā pat kā pirmajā instancē, kas Ādamsonam piesprieda 8,5 gadus cietumā, arī tagad viņš turpina noliegt līdzdalību spiegošanā. Pret viņu lietu esot saorganizējuši spēki, kas kontrolē biznesu, dienestus un saistīti ar varas politiķiem. Draudzību ar otru lietā apsūdzēto nenoliedz.

www.radio1.lv