Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 19.novembrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik izmaksāja valsts svētku svinēšana Jēkabpilī? Kāpēc šodien tie slegta transporta kustība Vecpilsētas laukumā? Un Kad ntiks laista apgrozībā jauna 20 eiro banknote?
Šogad Valsts svētku uguņošana Jēkabpilī izmaksāja 1600 eiro, ko nodrošināja SIA “Piroteks”. Savukārt kopīgās izmaksas Valsts svētku pasākumiem Krustpils kultūras namā, Jēkabpils tautas namā, kā arī pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju”, salūtam un pasākumu tehniskajam nodrošinājumam un noformējumam kopā ir – 4588 eiro. Labāko jēkabpiliešu un Goda pilsoņu godināšanai valsts svētkos Jēkabpils dome atvēlēja 2 455 eiro. Nauda tika atvēlēta arī jēkabpiliešu, īpaši lūgto goda viesu svinīgajai pieņemšanai svētku dienā pie Jēkabpils domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča. Šī summa netiek publiskota.
Rietumu civilizāciju pašlaik būtiski apdraud vērtību degradācija un migrantu ieplūšana, kas nāk ar savām, bieži vien Eiropai naidīgām vērtībām, šādu viedokli Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā pauda luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš sprediķī uzsvēra, ka situācija nav viennozīmīga, jo daudzi no cilvēkiem, kas "metas uz Eiropu", nebūt nav bēgļi, bet gan ekonomiskie migranti, vīrieši spēka gados, kas bieži vien grib mainīt Eiropu un ir tai naidīgi. Tā ir īsta civilizāciju sadursme, nevis kaut kāda nevainīga bēgļu uzņemšana. Arhibīskaps uzsvēra, ka krīzes brīdī cilvēkiem ir nepieciešama skaidrība un drošība, ko eiropieši tagad sagaida no saviem politiķiem gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.
Turpinām ziņas
Šodien no pulksten septiņiem rītā līdz sešiem vakarā tiks slēgta transporta kustība Vecpilsētas laukumā. Satiksmi ierobežos, jo Vecpilsētas laukumā tiks uzstādīta un nostiprināta pilsētas galvenš Ziemassvētku egles pamatne. Jau ziņots, ka katru gadu decembra sākumā notiek Jēkabpils galvenās egles svinīga izraudzīšana kādā no apkārtējo novadu mežiem un nogādāšana pilsētā. Savukārt mazo jēkabpiliešu vidū ļoti iecienīts ir egles iedegšanas pasākums. Šogad tas plānots 11.decembrī pulksten sešos vakarā.
Šodien pulksten 18.30 Jēkabpils sporta namā notiks viens no pilsētā gaidītākajiem un intriģējošākajiem basketbola mačiem – BK “Jēkabpils” savā laukumā uzņems čempionvienību “VEF Rīga”. “Jēkabpils” līdzjutējiem vēl spilgtā atmiņā ir pagājušajā sezonas 23. decembra vakars, kad “lūši” mača pēdējās sekundēs pieveica “VEF Rīga” komandu ar rezultātu 89:86, un BK “Jēkabpils” kļuva par vienīgo klubu sezonā, ko topošie čempioni nebija uzveikuši. Nozīmīgu ieguldījumu toreiz sniedza Rihards Kuksiks un Rinalds Sirsniņš. Tā gan līdz šim “Jēkabpils” kluba vēsturē ir vienīgā uzvara pār titulētajiem rīdziniekiem, pārējās trīs tikšanās reizēs nācies atzīt pretinieku pārākumu.
Un vēl
Latvijas Banka šodien rīko preses brīfingu, kurā informēs par jaunās 20 eiro banknotes laišanu apgrozībā un būtiskākajām izmaiņām jaunās banknotes dizainā un pretviltošanas elementos, kā arī atklās iedzīvotāju vērtējumu dažādiem skaidras naudas aprites aspektie . Jaunā banknote apgrozībā tiks laista 25.novembrī. Šī ir trešā otrās sērijas naudas zīme - 2013.gadā tika izlaista Eiropas sērijas piecu eiro, bet 2014.gadā - desmit eiro banknote. Tuvāko gadu laikā iedzīvotāju maciņos nonāks arī pārējo nominālu - 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes ar uzlabotu dizainu un drošības pazīmēm.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņ\as klausieties: Kā latviešu jaunieši tiek diskriminēti darba tirgū? Vairums pēc Zolitūdes traģēdijas konstatēto sistemātisko kļūdu arvien nav novērstas; un vai latvijas valsts karogs ir viens no senākajiem pasaulē?
Tikai tad, ja Latvijas iedzīvotāji iestāsies viens par otru, Latvija būs stipra, to svinīgajā runā par godu Latvijas Republikas 97.jubilejai pie Brīvības pieminekļa uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš aicināja visus lepoties ar valsts un individuālajiem sasniegumiem un nejusties mazvērtīgiem un vājiem.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece valsts svētkos uzrnājot parlamentu sacīja, ka šobrīd notiek masveidīga latviešu diskriminācija darba tirgū uz valodas pamata, kas ir jāizbeidz. Viņa norādīja, ka visvairāk cieš jaunieši, kuriem, lai dabūtu darbu tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas. Viņa pauda neizpratni, kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Mūrniece norādīja, ka Saeimai un valdībai ir jārīkojas, lai šāda latviešu diskriminācija savā valstī tiktu izbeigta.
Turpinām ziņas
Vairums pēc Zolitūdes traģēdijas konstatēto sistemātisko kļūdu arvien nav novērstas. No vairāk nekā 20 uzdevumiem, kas šogad bija izvirzīti Zolitūdes traģēdijā konstatēto sistemātisko kļūdu novēršanai, ir izpildīti tikai divi, kas ir saistīti ar būvniecības jomu. Proti, ir skaidri noteikta kārtība, kā būvvalde organizē sabiedrisko apriešanu par būvprojektu. Tāpat ir uzlabota kvalifikācijas kontrole būvspeciālistiem – viņiem ir regulāri jāziņo par savu izglītošanos.
Amerikas Savienoto Valstu varas iestāžu rīcībā nonācis jauns teroristu grupējuma "Daīš" jeb tā sauktās “Islāma valsts” videomateriāls, kurā draudēts ar uzbrukumu Ņujorkai. Tomēr policija aicina iedzīvotājus saglabāt mieru. Nepubliskotajā "Daīš" videomateriālā kā galvenais uzbrukuma mērķis minēts Taimskvērs pilsētas centrā. Policija ziņo, ka tūlītēju vai specifisku draudu nav, tomēr tiks saglabāta paaugstināta modrība un turpināsies sadarbība ar Federālo izmeklēšanas biroju un izlūkdienestiem.
Un vēl
Cēsīs dzīvo un strādā vēsturnieks, kurš daudzus gadus ir pētījis Latvijas karoga izcelšanās un attīstības vēsturi. Ja karogu vecumu vērtētu pēc to izcelsmes laika, nevis pēc tā, kad valstis to oficiāli atzina par savu simbolu, tad mūsu sarkanbaltsarkanais būtu kā viens no vecākajiem pasaulē. Latvijas karoga pirmsākumi meklējami 13.gadsimta Cēsu pilī. Livonijas Atskaņu hronikā rakstīts, ka 1279.gadā aptuveni 100 karotāji no Cēsīm ar sarkanu karogu, kam pa vidu balta josla, devušies palīdzēt zemgaļu vadonim Namejam uzbrukt Rīgai.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārsti ir nobažījušies par ūdens pīpju popularitāti Latvijā; Līvānu novada dome izsludinājusi atklāto konkursu uz vakanto Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora amatu; un Kādas izmaiņas paredzētas jaunajā Publisko iepirkumu likumā?
Ārsti ir nobažījušies par ūdens pīpju popularitāti Latvijā. Eiropas statistikas pārskata „Eurobarometer 2015” dati rāda, ka Latvijā ūdens pīpi ir pīpējuši vislielākais iedzīvotāju īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Ārsti uzsver - mīts par ūdens pīpju nekaitīgumu ir aplams. Viena ūdens pīpes lietošanas seansa laikā ieelpotā darva ir vienlīdzīga piecu līdz 10 cigarešu paciņu nosmēķēšanai.Lai cīnītos pret ūdens pīpju smēķēšanu sabiedriskās vietās, Latvijas Ārstu biedrība ir iesniegusi priekšlikumus Saeimai, lai likumdošanā pie smēķēšanas aizliegumiem pieliktu klāt arī tekstu tieši par ūdens pīpēm.
Eiropas Parlamenta izveidotā īpašā komisija nodokļu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienībā multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ.
Turpinām ziņas
Līvānu novada dome izsludinājusi atklāto konkursu uz vakanto Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora amatu. Kandidātiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, vēlams sporta jomā; valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī, kā arī vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas profesionālajai darbībai nepieciešamajā apjomā. Tāpat arī tiek prasīta pedagoģiskā darba pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā ne mazāka par trim gadiem un datorprasmes. Pieteikumi iesniedzami līdz 23.novembrim.
Krustpils novada Rogāļu gravā izvietotas vairākas koka skulptūras, kas attēlo mītiskos tēlus no Rogāļu gravas rašanās teikas. Tā vēsta, ka grava ir Pērkona dusmu rezultāts un radusies no Pērkona radītās ūdens šalts. Savukārt Avots ir liecinieks Velna un Pērkona cīņai par Laimas mīlestību. Bet avotu nav radījis ne Velns, ne Pērkons. Tas ir mīļās, labās Laimas asaru avots. Laimas, Velna un Pērkona koka skulptūras pēc mākslinieces Jolantas Ābeles skicēm darināja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Haralds Gerts un Andrejs Ratkevičs. Lai apmeklētāji varētu vērot gravu un akmeni dažādos rakursos un droši nokļūtu pie Mīlestības avotiņa, šoruden gravā ierīkots arī tiltiņš un kāpnes.
Un vēl
Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiks noteikts, ka zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt iepirkuma pretendentu, savukārt mazie iepirkumi sāksies no 10 tūkstoši eiro, nevis 4 tūkstoši eiro, kā tas ir patlaban. Tāpat jaunais likums paredz izmaiņas attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem pretendentu var izslēgt no iepirkuma. Piemēram, ja iepriekš no iepirkuma nevarēja izslēgt iepirkuma pretendentu ar sliktu reputāciju, tad jaunajā likumā tas būs iespējams. Tajā pašā laikā tiks ieviests jauns mehānisms, kas ļaus uzņēmējiem apliecināt, ka viņi ir atjaunojuši savu uzticamību.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda ir lielākā SIA “Jēkabpils siltums” problēma? UNESCO svinamo dienu kalendārā 2016. - 2017.gadam iekļauta Jaņa Rozentāla 150.gadadiena; Un Eiropas Komisija piedāvā būtiski ierobežot šaujamieroču apriti Eiropā.
SIA “Jēkabpils siltums” ir veiksmīgi noslēdzis šīs vasaras projektus un atjaunotās siltumtrases šobrīd strādā jau ar pilnu jaudu. Kopumā pēdējo gadu laikā veikti četri lieli projekti par 3, 2 miljoniem eiro. Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Karpenko sarunā ar Radio1 sacīja, ka šobrīd siltumtīklu lielākā problēma ir klientu parādi. Visi rekonstrukcijas darbi veikti, izmantojot kredītu. Par pēdējo projektu daļu naudas izdosies atgūt no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras. Tomēr uzņēmumam, lai segtu kredītus nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro un tas ir tieši tik daudz, cik šobrīd par apkuri parādā ir klienti. Aleksandrs Karpenko norāda, ka nereti viņam tiekot jautāts, kā ar tik lielu parādu uzņēmums nav bankrotējis. Viņš skaidro, ka no klientiem nesaņemtā summa tiktu izmantota uzņēmuma attīstībā. Diemžēl patlaban ar no maksājumiem saņemto naudu siltumtūikli var segt tekošos maksājumus, bet attīstībai nākas ņemt kredītus.
Iedzīvotāju saņemtie rēķini no SIA “Jēkabpils siltums” par apkuri oktobrī ir atšķirīgi, sākot no 22 eirocentiem līdz 1,25 eiro par apkures kvadrātmetru. Aleksandrs Karpenko skaidro, ka saražotā siltumenerģija visiem maksā vienādi. Atšķirības patēriņā meklējamas katrā konkrētajā dzīvojamajā ēkā. Visticamāk, ēkām, kur ir lielas izmaksas par apkures kvadrātmetru, ir lieli siltuma zudumi un to iemītniekiem jādomā par ēkas siltināšanu. Kā zināms, vismazāk par apkuri Jēkabpilī maksā siltināto māju iemītnieki.
SIA “Jēkabpils siltums” turpina cīņu ar parādniekiem. Tiek izsūtītas brīdinājuma vēstules, ierosinātas lietas tiesā, notiek parādu piedziņa. Kopumā parādnieku sarakstā ir aptuveni tūkstots klientu, kas nav laikus norēķinājušies par saņemto siltumu. Ir vairāki dzīvokļi, kuru iemītnieku parādi ir četri līdz seši tūkstoši eiro.
Citas ziņas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apstiprinājusi izmaksas Satiksmes ministrijas īstenotajiem projektiem valsts galveno autoceļu segu pārbūves un nestspējas palielināšanai. Šie tēriņi ir 24,49 miljoni eiro, no kuriem 20,81 miljons eiro būs Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Tādējādi Autoceļu projekti ir pirmie ceļā uz nākamā perioda Eiropas Savienības fondu naudu.
UNESCO svinamo dienu kalendārā 2016. - 2017.gadam iekļauta Jaņa Rozentāla 150.gadadiena. Nākamgad Latvijā paredzēta plaša programma Jaņa Rozentāla 150.gadadienas atzīmēšanai. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izcilā klasiķa jubileju atzīmēs ar plašu retrospektīvu izstādi, kas noritēs no 12.augusta līdz 30.oktobrim, sadarbojoties ar privātkolekcionāriem un muzejiem Latvijā un Somijā. Sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” paredzēts laist klajā apjomīgu Rozentāla darbu reprodukciju albumu, bet nākamā gada rudenī iecerēta starptautiska zinātniskā konference “Janis Rozentāls un viņa laikmets”.
Un vēl
Atbildot uz Parīzes teroristu uzbrukumiem, Eiropas Komisija piedāvā būtiski ierobežot šaujamieroču apriti Eiropā. Brisele rosina arī aizliegt privātpersonām iegādāties un turēt noteikta veida automātiskos šaujamieročus. Par nepieciešamību veikt izmaiņas attiecīgos likumos tika runāts jau kopš janvāra, kad Parīzē notika uzbrukums satīriskā žurnāla “Charle Hebdo” redakcijai. Amatpersonas atzīst, ka ieroči, ar kuriem tika pastrādāti teroristiskie akti, tika iegādāti gan legāli, gan melnajā tirgū.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties: Cik skolotāju piedalīsies streikā? Kā mainījies Latvijas miljonāru TOP 100 saraksts Un Kādi svētki mūsu valstī ir visiecienītākie?
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streikā, kas norisināsies 27.novembrī, piedalīsies vairāk nekā 22,3 tūkstoši pedagogu no 845 iestādēm. Streikā var piedalīties arī tehniskie darbinieki, jo izsludināts ir nozares streiku un tāpēc šādai rīcībai nav juridisku šķēršļu. Pedagogi par ierašanos darba vietā, darba samaksu nesaņems. Vienlaikus pašlaik jau vairākas pašvaldības norādījušas, ka darba samaksa par streika dienu tiks samaksāta.
Plānots, ka mācības 1.klasē tiks piedāvātas no sešu gadu vecuma. Par šādu lēmumu ir diskutēts divu gadu garumā. Saprotams, jauniešu domāšana mainās un nākotnē jauniešu vēlme beigt vidusskolu agrākā vecumā būs arvien lielāka. Tālab daudzas valstis plāno izmaiņas izglītības sistēmā, un arī Latvija vēlas doties šajā virzienā.
Turpinām ziņas
Abdelhamīds Abauds, kuru tur aizdomās par asiņaino Parīzes teroraktu organizēšanu, nogalināts specoperācijā trešdien, 18.novembrī. Viņš identificēts starp nogalinātajiem reida laikā. Gandarījumu par to pauduši Francijas parlamenta locekļi. Tāpat parlaments ceturtdien uz trīs mēnešiem pagarināja ārkārtas stāvokli, kas Francijā tika ieviests pēc Parīzes teroraktiem. Saistībā ar ārkārtas stāvokli deputāti arī ļāvuši valdībai bloķēt mājaslapas un sociālos tīklus.
Ja pērn Latvijas TOP 100 miljonāri kopā varēja lepoties ar savu uzņēmumu kopējās vērtības pieaugumu par aptuveni 300 miljoniem eiro, tad šogad vērojams sarukums dažu desmitu miljonu eiro apmērā gada laikā. Šādu ainu rāda Latvijas miljonāru TOP 100, kas tiks publicēts biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā un kas tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars un Lursoft datu bāzēm. Savukārt TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu, jo sen nav bijis tik neliels TOP 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars.
Un vēl
Iedzīvotājiem nozīmīgākie svētki ir Jaunais gads un Ziemassvētki, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Atbildot uz jautājumu par nozīmīgākajiem svētkiem, 69% minēja Jauno gadu un 64% - Ziemassvētkus. Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī Līgo svētkus un Lieldienas. Sieviešu dienu 8.martā kā nozīmīgākos svētkus norādījuši 15% aptaujāto, bet Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembri - 12% aptaujāto. Citi svētki minēti retāk.