Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 2.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties:Eksperti jau izanalizējuši valsts pirmo amatpersonu teiktās Jaungada uzrunas; Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā bruņots uzbrucējs Santaklausa tērpā Jaungada svinību laikā atklājis uguni naktsklubā; Un Šīs nedēļas vidū spēcīgam sniegputenim Latvijā sekos liels sals un stindzinošs vējš.

Eksperti jau izanalizējuši valsts pirmo amatpersonu teiktās Jaungada uzrunas. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kopā ar kundzi Ivetu Vējoni teiktā gadumijas uzruna Latvijas sabiedrībai bija izteikti privāta un ģimeniska, tajā īsti nevarēja nojaust Valsts prezidenta kā amatpersonas un valsts vadītāja klātbūtni, sarunā ar aģentūru LETA atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Valsts pirmā pāra uzrunā tika izmantoti tradicionāli aicinājumi par to, ka jāturas kopā, ka galvenais spēka avots ir tuvākie, ka ik katrs esam Latvija un ka jāizmanto spēks un gudrība Latvijas izaugsmei. Valsts prezidenta uzruna sabiedrībai bija privāta un ģimeniska, tā bija adresēta cilvēkiem, kas jaukā noskaņojumā sagaida jauno gadu. Tomēr šī runa raisa jautājumu, vai tiešām Valsts prezidentam nebija nekas "pēc būtības sakāms", atzīmēja Ojārs Skudra.

 Politiskās komunikācijas pētnieks vērtēja, ka Latvijas valsts amatpersonu - Vējoņu pāra un premjerministra Māra Kučinska - gadumijas uzrunas iezīmēja līdzīgs noformējums, proti, attēlā nebija redzami valsts simboli - ne Latvijas, ne arī Eiropas Savienības karogs. Tas atbilst privāti ģimeniskam uzrunas stilam, par ko liecina arī Kučiska uzrunas sākumā atklātais, ka viņš atrodas savās lauku mājās. Turpretī, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles gadumijas uzrunas laikā attēlā bija redzams gan Vācijas, gan Eiropas Savienības karogs. Šādu karogu izmantošana būtu normāla visiem Eiropas Savienības valstu vadītājiem, vērtēja Skudra. Latvijas amatpersonu izvēlēto vizuālo risinājumu bez valstiskuma simboliem, turklāt Kučinskim izvēloties savu uzrunu teikt bez žaketes, Skudra novērtēja kā "mazliet provinciālu". Vērtējot Vējoņu un Kučinska teikto, Skudra atzina, ka uzrunas bija stipri atšķirīgas - kamēr Vējoņu uzruna bija privāta, tikmēr Ministru prezidents teiktais bija stipri politiskāks un konkrētāks.

Turpinām ziņas

Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā bruņots uzbrucējs Santaklausa tērpā Jaungada svinību laikā atklājis uguni naktsklubā, nogalinot 39 cilvēkus, tajā skaitā 16 ārzemniekus, un ievainojot vēl 69 cilvēkus. Uzbrukums notika plkst. 1.15 jeb 15 minūtes pēs pusnakts pēc Latvijas laika, kad naktsklubā "Reina" Ortakejas rajonā, kas atrodas Stambulas Eiropas daļā, Bosfora šauruma krastā. Uzbrucējs vispirms nošāvis policistu un kādu civilpersonu pie kluba ieejas, bet pēc tam iegājis klubā un atklājis uguni uz cilvēkiem. Daudzi naktskluba apmeklētāji panikā ielēkuši Bosforā un glābēji viņus pēc tam izvilkuši no ūdens. Uzbrucēju, kura personība nav noskaidrota, meklē policija. Par uzbrukumu vēl neviens nav uzņēmies atbildību. Naktsklubā Jaungada atnākšanu svinēja vismaz 700 cilvēku, Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka nogalināto vai ivainoto vidū būtu Latvijas valstspiederīgie.

Jaungada naktī slimnīcā nogādāti četri cilvēki, kuri guvuši traumas uguņošanas laikā, tai skaitā arī divi bērni. Slimnīcā nogādāta arī sieviete, kurai pa galvu trāpījusi tukša šampanieša pudele. Kopumā pēdējā 2016.gada diena un jaunā gada pirmās stundas pavadītas salīdzinoši mierīgi, nav bijuši traģiski negadījumi, un cilvēki guvuši dažādas sadzīviska rakstura traumas, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Kopumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jaungada laikā saņēma tūkstots 266 izsaukumus, no tiem 247 saistīti ar traumām.

 Un vēl

Šīs nedēļas vidū spēcīgam sniegputenim Latvijā sekos liels sals un stindzinošs vējš, brīdina sinoptiķi. Naktī uz trešdienu valstī prognozēts līdz šim stiprākais sniegputenis šajā ziemā. Atbilstoši pašreizējai «Global Forecast System» prognozei trešdienas vakarā un naktī uz ceturtdienu ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 14-19 metriem sekundē. Ar spēcīgo vēju ienāks arktisks gaiss - termometra stabiņš ceturtdien, kas būs pirmā skolas diena pēc ziemas brīvlaika, noslīdēs līdz -12..-17 grādiem. Sagaidāms, ka ceturtdiena un piektdiena būs gada pirmās nedēļas aukstākās dienas, bet viszemākā gaisa temperatūra iespējama naktī uz sestdienu, 7.janvāri, valsts austrumos.

Radio1 ziņas pulksten 9.00 – 10.00

Radio1 ziņās klausieties: Pieaugs maksa par autoceļu nodevu un gāzi; Mainās finansēšanas kārtība par internetu publiskajās bibliotēkās; un Vairums iedzīvotāju 2017. gadu Latvijai prognozē ne sliktāku kā pagājušo.

No šā gada autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti vajadzēs maksāt arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3 līdz 3 tūkstoši 500 kilogramiem.  To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Līdz šim vinjete bija jāmaksā par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 tūkstoši 500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Turpmāk kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3 līdz 3 tūkstoši 500 kilogramiem nodevas dienas likme būs seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro. Vinjete jāmaksā arī par valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma no 124,1. līdz 159,24.kilometram lietošanu.

No janvāra pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Ja mājsaimniecības patēriņš ir līdz 500 kubikmetru gadā, tad dabasgāzes tarifs būs 0,69 eiro par kubikmetru, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kas ir par 3% lielāks nekā iepriekš. Savukārt mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 līdz 25 tūkstoši kubikmetru gadā tarifs pieaugs par 8,1% - līdz 0,4 eiro par kubikmetru.

 Turpinām ziņas

Sākot ar šā gada janvāri, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes pārdos Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, savukārt Zemkopības ministrija, kas ir šī uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja, nodrošinās iepirkuma konkursu organizēšanu un līguma slēgšanu. No iekasētās kopējās summas par kartēm 70% paredzēti Zivju fonda dotācijas veidošanai, savukārt 30% paliek karšu izplatītājam. Makšķerēšanas karte tiek izsniegta uz gadu, kas izmaksā 14,23 eiro, vai arī uz trim mēnešiem, kas izmaksā 7,11 eiro. Pēdējos gados vidēji ik gadu no realizētajām kartēm tika gūti ieņēmumi aptuveni viena miljona eiro apmērā.

Turpmāk finansējumu bibliotēkām bezmaksas interneta nodrošināšanai iedzīvotājiem pārskaitīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. To paredz grozījumi noteikumos par kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskās pieejamības nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās, kas no janvāra stājušies spēkā. Ministrija norāda, ka valsts budžeta finansējumu joprojām izmaksās pakalpojuma sniedzējam, kas izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā. Ar katru pašvaldību tiks noslēgti trīspusēji līgumi, kuros noteikts saņemtā finansējuma apmērs, lai nodrošinātu bezmaksas interneta un datoru pieejamību pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

 Un vēl

Vairums iedzīvotāju jauno 2017.gadu Latvijai prognozē ne sliktāku kā aizvadīto, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Kopumā 69% iedzīvotāju uzskata, ka jaunais gads valstij nebūs sliktāks kā iepriekšējais. Jautāti par to, kāds, viņuprāt, būs jaunais gads kopumā Latvijai, 43% iedzīvotāju pauda pārliecību, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads, taču vēl 26% cer, ka tas būs vēl labāks. 16% aptaujāto gan norādīja, ka, viņuprāt, 2017.gads būs sliktāks. Kopumā 2016.gada nogalē veiktajā aptaujā konstatētais iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pesimistiskāks nekā 2015.gadā, kad 73% iedzīvotāju Latvijai prognozēja ne sliktāku gadu.

 Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties:Šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 162,9 miljonu eiro apmērā; Latvijā lēnām samazinās ātrās medicīniskās palīdzības nesvarīgo jeb sekundāro izsaukumu skaits; un Dalīs pārtikas pakas trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem.

Šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 162,9 miljonu eiro apmērā, paredz valdības apstiprinātie noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2017.gadā. Vislielākās plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir Rīgas pilsētas domei, kas iemaksās 91,8 miljonus eiro, Jūrmalas pilsētas domei, kas iemaksās 10,8 miljonus eiro un Ventspils pilsētas domei, kas iemaksās teju divus miljonus eiro. Savukārt lielākās izmaksas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda paredzētas Daugavpils pilsētas domei - 15 miljoni eiro, Liepājas pilsētas domei - 9,5 miljonu eiro dotācija un Rēzeknes novada domei - 7,5 miljoni eiro.

Ir stājušies spēkā noteikumi par valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 2017.gadā par personām, kuras ievietotas ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs pirms 19 gadiem jeb līdz 1998.gada 1.janvārim. Noteikumi paredz, ka valsts budžeta dotāciju pašvaldībām nosaka, pamatojoties uz pašvaldību datiem par šo personu skaitu. Likumā "Par valsts budžetu 2017.gadam" noteikta apropriācija 781 tūkstotis 410 eiro apmērā par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, nosakot, ka finansējums vienam bērnam ir 8 tūkstoši 540 eiro apmērā, bet vienam iemītniekam veco ļaužu pansionātos un centros – 4 tūkstoši 270 eiro apmērā.

 Turpinām ziņas

Latvijā lēnām samazinās ātrās medicīniskās palīdzības nesvarīgo jeb sekundāro izsaukumu skaits. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Sarmīte Villere informē, ka 2015.gadā sekundārie izsaukumi jeb gadījumi, kad ātrās palīdzības mediķiem nebija jāglābj dzīvības, veidoja 35% no kopējā izsaukumu skaita, bet pērn šis rādītājs samazinājies līdz 28%. mediķe arī atzīst, ka līdz nullei sekundāro izsaukumu skaitu neizdosies samazināt nekad. Villere cer, ka slimnīcu reformās tiks ievērots "zelta stundas princips", lai jebkur pacientu pie mediķiem varētu nogādāt šādā laikā.

No janvāra audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem ir nodrošinātas lielākas iespējas saņemt psiholoģisko palīdzību un metodisko atbalstu, to paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Pērn no valsts budžeta bija iespējams nodrošināt 2 tūkstoši 500 individuālās psihologa konsultācijas un 180 atbalsta grupas. Savukārt šogad, papildus piešķirot 73 tūkstoši 675 eiro psihologa konsultācijām un 399 tūkstoši 600 eiro atbalsta grupām, varēs nodrošināt vairāk nekā 4 tūkstoši individuālu psihologa konsultāciju un aptuveni 600 atbalsta grupas.

 Un vēl

Sākoties jaunam gadam paredzēts dalīt pārtikas pakas trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem. Labklājības ministrija paredzējusi nodrošināt trīs veidu pārtikas preču un četru veidu higiēnas preču komplektus bērniem vecumā no septiņiem līdz 12 mēnešiem, no 13 līdz 18 mēnešiem un no 19 līdz 24 mēnešiem. Pārtikas pakās būs mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem un maziem bērniem, biezputras, augļu un dārzeņu biezeņi, biezeņi ar gaļu un sausiņi. Savukārt papildu higiēnas preču komplektos iekļautas ziepes, matu šampūns, krēms, zobu birste, autiņbiksītes, marlītes un mitrās salvetes ādas kopšanai.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Atbildību par uzbrukumu Stambulas naktsklubam uzņēmies teroristiskais grupējums "Daīš"; Decembra beigās Aizkraukles centrā sabojātas divas egles; un No janvāra stājās spēkā Ministu kabineta noteikumi par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu.

 Atbildību par uzbrukumu Stambulas naktsklubam, kura laikā tika noslepkavoti 39 cilvēki, šodien uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts". Turcijas mediji jau iepriekš ziņoja, ka Ankaras varasiestādes ar uzbrukumu saista "Islāma valsti". Neminot avotus, "Hurriyet" ziņoja, ka uzbrucējs, kurš sarīkoja slaktiņu naktsklubā "Reina" un joprojām nav notverts, domājams, ir saistīts ar "Islāma valsti" un varētu būt no Kirgizstānas vai Uzbekistānas. Izmeklētāji arī pieļauj, ka uzbrucējs ir saistīts ar to pašu teroristu šūniņu, kas jūnijā sarīkoja trīskāršu uzbrukumu Stambulas Ataturka lidostā, nogalinot 47 cilvēkus.

Šogad stājās spēkā tā dēvētie Izglītības likuma lojalitātes grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Atbalstītie priekšlikumi likuma grozījumiem sīkāk sadala Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Turpinām ziņas

Decembra beigās Aizkraukles centrā sabojātas divas egles, turklāt vienai pilnībā nolauzta galotne. Vandaļi sabojājuši divas eglītes apstādījumos Jaunceltnes un Bērzu ielu krustojumā. Vienam kokam sabojāts stumbrs, bet Serbijas eglei ir nolauzta galotne. Pašvaldība, konstatējot vandalismu, nav vērsusies policijā. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Reisa-Nīlsena norāda, ka šādā gadījumā pašvaldība vairāk ir norūpējusies par morāli un iedzīvotāju ētikas pārkāpumiem. Skumji bijis konstatēt šādu pārkāpumu tieši svētku laikā.

Pagājušajā gadā ugunsgrēkos Latvijā gājuši bojā 95 cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija. No bojāgājušajiem četri bijuši nepilngadīgie.  Kopā ugunsgrēkos cietuši aptuveni 300 cilvēki. Līdz ar to 2016.gadā bijis nedaudz vairāk traģisku ugunsgrēku salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem. Kā liecina glābšanas dienesta informācija, 2014.gadā ugunsgrēkos Latvijā gāja bojā 94 cilvēki, bet 2015.gadā – 88. Ugunsdzēsēji pērn dzēsuši vairāk nekā 9 tūkstoši 200 ugunsgrēkus.

No janvāra stājās spēkā grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka tiks piemērots jauns nodoklis tām hidroelektrostacijām, kuru kopējā jauda ir lielāka par diviem megavatiem. Likuma izmaiņas paredz ikgadēju budžeta dotāciju Vides un Zemkopības ministriju budžetā Daugavas HES kaskādes ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu finansēšanai. Plānots, ka ikgadējā budžeta dotācija šim mērķim būs 1,45 miljonu eiro apmērā.

 Un vēl

No janvāra stājās spēkā Ministu kabineta noteikumi par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu. No šī brīža par noteikumu neizpildi tiem saimniekiem, kuriem ir vismaz sešus mēnešus vecs suns un kuru mīlulis nav čipēts un reģistrēts, var tikt piemērots sods. Mājdzīvnieka reģistrācija vienotajā valsts reģistrā ir maksas pakalpojums. Saskaņā ar cenrādi – vienreizēja maksa 3,50 eiro, savukārt čipēšanas cenas veterinārajās klīnikās var atšķirties. Sods par noteikumu neizpildi fiziskai personai – no 7 līdz 210 eiro, atkārtoti 210-350 eiro, savukārt juridiskai personai – no 15 līdz 350 eiro, atkārtoti 350-700 eiro. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis, ka Valdis Dombrovskis būtu saņēmis miljoniem eiro lielu kukuli; Politiķi nav izpildījuši solījumu pilnveidot vēlēšanu kārtību, lai balsot varētu arī tie pilsoņi, kuriem ir tikai identifikācijas jeb ID kartes; un Valsts policijas Zemgales reģionālajā pārvaldē tiek veidota operatīvās vadības struktūrvienība.

Vismaz 35 cilvēki gājuši bojā pašnāvnieka izraisītā sprādzienā Irākas galvaspilsētā Bagdādē, ziņo BBC. 61 cilvēks sprādzienā tika ievainots. Sprādziens notika šiītu muslmaņu priekšpilsētas austrumu rajonā Sadra pilsētā.Sunnītu džihādistu grupējums „Daīš” jeb „Islāma valsts” atzina, ka tā mērķtiecīgi veica uzbrukumu šiītiem. Vēl viena bumba vēlāk eksplodēja tuvējā slimnīcas autostāvietā, nogalinot trīs cilvēkus.