Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 7.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Atkāpusies SIA “Jhēkabpils reģionālā slimnīca” valde; Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā tiksies lasīšanas pulciņa dalībnieki; un Monēta «Nacionālais uzņēmējs» iegūst balvu prestižā starptautiskā konkursā

Vakar atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde, liecina Jēkabpils pilsētas pašvaldības mājaslapā publicētā informācija. Jēkabpils slimnīcas valdē jau ilgus gadus strādāja valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, valdes locekle, valdes priekšsēdētāja vietniece Ruta Miķelsone un valdes locekle, galvenā grāmatvede Gunta Dābola. Publikācijā Jēkabpils domes mājaslapā teikts, ka jau februārī tiks izsludināts konkurss par jauno slimnīcas valdi. Savukārt pašreizējā valde turpinās darbu līdz 30. aprīlim, kad paredzēts konkursa noslēgums un jaunās valdes stāšanās amatā. Tāpat arī Jēkabpils domes publikācijā uzsvērts, ka pašlaik tiek izstrādāti profesionālie kritēriji valdes locekļu amata pienākumu pildīšanai, bet konkursa komisijā paredzēts piesaistīt Veselības ministrijas un nozares profesionālo asociāciju ekspertus. Zināms, ka pašreizējie valdes locekļi pēc pilnvaru nolikšanas turpinās darbu slimnīcā savās profesionālajās jomās. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Jēkabpils tautas nama Baltajā zālē šodien pulksten 17.30 jeb pussešos vakarā jēkabpilieši aicināti uz Teritorijas plānojuma 1.redakcijas un Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas sanāksmi. Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas dome 11.janvārī pieņēma lēmumu “Par Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam 1. redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai un Vides pārskata projekta nodošanu publiskai apspriešanai un institūciju atdzinumu saņemšanai”. Plānošanas dokuments attiecas uz Jēkabpils pilsētas teritorijas atļauto izmantošanu, prasībām apbūvei un teritorijas izmantošanas iespējām laika posmam līdz 2030.gadam. Teritorijas plānojuma un Vides pārskata izstrādātājs ir SIA „Grupa 93". Ar teritorijas plānojuma 1.redakcijas un Vides pārskata projekta materiāliem minētajā termiņā elektroniskā formātā var iepazīties Jēkabpils pilsētas pašvaldības interneta vietnē jekabpils.lv, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā šodien notiks ik mēneša pašvaldības vadības preses konference, kurā tiks runāts par pašvaldības aktualitātēm un sniegtas atbildes uz masu mediju jautājumiem. Preses konferencē piedalīsies arī Radio1, skaidrojot, kādas ir mājas iemītnieku tiesības uz dzīves kvalitātes nepasliktināšanos daudzdzīvokļu mājhās, ja kaimiņos ilgstoši norit remontdarbi, traucējot ierasto ikdienas ritmu. Kādi plāni ir Jēkabpils tūrisma un informācijas centram, sagaidot jauno sezonu, kas gaidāms izglītības attīstības jomā pilsētā un vēl uz citiem radio1 klausītājus interesējošiem jautājumiem.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā šiduien pulksten trijos dienā pulcēsies lasītgriboši bērni, lai piedalītos kārtējā lasītāju pulciņa nodarbībā. Tajā pasākuma dalībnieki apmainīsies ar informāciju par izlasītajām grāmatām, iepazīsies ar bibliotēkas jaunākajām grāmatām. Lasītprasmes apguve ir viens no skolēnu izglītošanas un attīstīšanas svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas pamatā attīstās līdz 4. klasei. Protams, ka lielākoties bērni apgūst lasīšanas pamatus jau krietnu laiku pirms tam, tomēr līdz lasīšanai ar prieku un izpratni ejams grūts ceļš, kuru pieaugušie var palīdzēt veikt un, kas tiek darīts Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas lasītāju pulciņā.

Un vēl

Monēta “Nacionālais uzņēmējs” ieguvusi balvu prestižā starptautiskā konkursā “Gada monēta”, vēsta Latvijas Banka. Latvijas mākslinieku Paula Liepas un Ivara Drulles veidotā monēta atzīta par “Gada mākslinieciskāko monētu”, kas monētu mākslā ir līdzvērtīgs sasniegums “Oskara” piešķiršanai kinomākslā. Apbalvojums tika pasniegts Pasaules naudas izstādē Berlīnē pagājušās nedēļas nogalē. Konkursa žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu no visas pasaules, un katru gadu 10 nominācijās tiek noteiktas pasaules gada labākās monētas. Monēta “Nacionālais uzņēmējs” izgatavota UAB “Lietuvos monetų kalykla”, Lietuvā. Monētas aversā iestrādāts kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei – “Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!”.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klauieties: Latgales Kultūrvēstures muzejā atklās Latvijas valsts simtgadei veltītu Līvānu stikla kausēšanas darbnīcas izstādi "Gaismas laiks"; Taivānu vakar satricinājusi zemestrīce; un ASV kompānija "SpaceX" vakar palaidusi kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti "Falcon Heavy".

Šodien Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā, tiks atklāta Latvijas valsts simtgadei veltītā Līvānu stikla kausēšanas darbnīcas izstāde "Gaismas laiks". Izstādi caurvij gaismas tēma, kas risināta stikla un koka materiālos. Izstādē skatāmi koktēlnieka Jāņa Ziemeļa kokgriezumi un stikla mākslinieces Ingas Salmiņas stikla kausējumi. Jānis Ziemelis audzis un mācījies Preiļos. Kokgriešanas pirmās iemaņas viņš guvis no tēva pamatskolas vecumā. Savukārt Inga Salmiņa bērnību aizvadījusi Daugavpils novada Nīcgalē, bet nu jau ilgāku laiku par savu pilsētu sauc Līvānus. Pēdējā pusotrā gadā abiem māksliniekiem izveidojusies aizraujoša sadarbība, eksperimentējot ar materiāliem un veidojot oriģināla dizaina darbus - stikla un koka gaismas objektus. Izstāde "Gaismas laiks" Latgales Kultūrvēstures muzejā būs apskatāma līdz 3.martam. Izstāžu ciklu "Gaismas laiks" organizē radošā apvienība "Perspektīva", martā tā būs skatāma Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, bet jūnijā - Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos.

Šodien Valsts kontrole informēs par revīzijas "Vai pašvaldību rīcība ir likumīga un lietderīga, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus?" rezultātiem. Revīzijā tika analizēts, kā tiek plānota kapsētu attīstība un organizēta kapsētu ikdienas apsaimniekošana; kā risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi - kapa vietas iegūšana, nepieciešamie maksājumi un to apmērs; cik pilnvērtīga ir veikto apbedījumu uzskaites sistēma, vai piederīgie var atrast radinieka kapavietu. Revīzijas izlasē ietvertas 11 pašvaldību, tajā skaitā arī Aglonas, Pļaviņu un Viesītes, kapsētas.

Turpinām ziņas

Taivānas austrumu piekrasti otrdien satricinājusi 6,4 magnitūdas stipra zemestrīce, laupot dzīvību diviem cilvēkiem un vairāk nekā 100 ievainojot, paziņojusi valdība. Vislielākos postījumus zemestrīce nodarījusi Hualiaņā, kur sagruvusi viesnīca un nopietni bojātas vēl vairākas ēkas. Zemestrīces epicentrs atradās desmit kilometru dziļumā 18,3 kilometrus uz ziemeļiem no Hualiaņas apgabala padomes ēkas. Zemestrīce bija jūtama visā Taivānā, tajā skaitā galvaspilsētā Taibei. Apgabala pilsētā Hualiaņā 6,4 magnitūdu stiprās zemestrīces rezultātā sagruva viesnīca "Marshal", no kuras drupām izdevās dzīvus izvilkt 28 cilvēkus, bet divi cilvēki Hualiaņā gājuši bojā. Zemestrīce arī apgrūtināja satiksmi, un vietām traucēta arī elektroapgāde.

Nākamā Eiropas Savienības paplašināšanās notiks Rietumbalkānu valstīs, caur kurām pirms pāris gadiem veda Sīrijas bēgļu ceļš. Tā slēgšana palīdzēja apturēt bēgļu krīzi visā Eiropā. Reālākās ES dalībvalstis nākamo septiņu gadu laikā varētu būt Serbija un Melnkalne. Par Ukrainas, Gruzijas vai citu Austrumu partnerības valstu iestāšanos Eiropas Savienībā tik skaidru signālu nav. Eiropas Komisijas jaunajā paplašināšanās stratēģijā, kas prezentēta Strasbūrā, liecina par ES intereses atjaunošanās par Rietumbalkānu reģionu. Tas daļēji saistīts ar aizvien pieaugušo Krievijas, Turcijas un pat Ķīnas ietekmi šajā reģionā. Kandidātes uz paplašināšanos ir piecas valstis, kas izveidojušās pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma – Bosnija Hercegovina, Kosova, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija, sestā – šīm valstīm līdzās esošā Albānija. Kopā apmēram 18 miljoni iedzīvotāju.

Un vēl

ASV kompānija "SpaceX" vakar palaidusi kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti "Falcon Heavy". Tā izstrādāta kosmosa kuģu nogādāšanai uz Mēness vai Marsa, kā arī īpaši lielu satelītu nogādāšanai Zemes orbītā. Raķete var nest 64 tonnas kravas. Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete "Falcon Heavy" tika palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai pirmajā izmēģinājuma lidojumā nogādātu kosmosā "SpaceX" dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu "Tesla Roadster". Automašīna, kurā pie stūres sēž manekens "Starman" kosmonauta tērpā, veiksmīga izmēģinājuma gadījumā ieies orbītā ap Sauli. Automašīnai "Tesla Roadster" uzmontētas kameras pārraidīja video, kur tā redzama kosmosā augstu virs okeāna. Pie stūres sēdošais manekens "Starman" ir nosaukts kādas Deivida Bovija dziesmas vārdā, un fonā kādu laiku skanēja Bovija dziesma "Life on Mars?". Uz mašīnas instrumentu paneļa ir uzraksts "Don’t panic!" jeb "Bez panikas!"

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas enerģētikas nozares attīstībai nav ilgtermiņa stratēģijas; Pērnavas līcī ledū ielūzis mikroautobuss ar sešiem cilvēkiem; un Jēkabpils pilsēta tiks pārstāvēta Igaunijas starptautiskajā izstādē.

Latvijas enerģētikas nozares attīstībai nav ilgtermiņa stratēģijas, izvērtējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas nozares tiesisko regulējumu un tā izstrādes procesu secinājuši Enerģētikas drošības komisijas eksperti. Sarunā ar aģentūru LETA nerģētikas drošības komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš atzinis, ka enerģētiskā drošība jāsaprot ar veidu, kā jebkurā brīdī Latvijas patērētāji tiktu apgādāti ar nepieciešamajām enerģijas formām, proti, naftas produktiem, gāzi, elektrību un vietējiem resursiem. Viņš vērsa uzmanību - jo vairāk ir vietējo resursu, jo suverenākas valstis ir savā rīcībā. Latvija vismaz par 50% ir atkarīga no ārējām piegādēm. Lai mazinātu ārējos faktorus, ir jāpalielina iekšējo faktoru ietekme un nozīme, proti, atjaunojamās enerģijas pielietošana pēc iespējas vairāk. Latvija šobrīd ir diezgan liela atjaunojamās enerģijas eksportētāja, un, ja pārvērstu tās daļas, ko eksportē - šķeldu, malku un briketes, tad valsts spētu enerģijas bilanci uzlabot līdz 53%. Tā kā plašāka atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana enerģijas ražošanā ir viens no Eiropas Savienības (ES) enerģijas politikas pamatprincipiem, secināts, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams apstiprināt vispārējo valsts klimata un enerģijas stratēģiju, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā. Pāreja uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku šobrīd ir viens no galvenajiem konkurētspējīgas valsts faktoriem.

Valdība vakar aiz slēgtām durvīm mainīja pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta pieņemto lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu ļaut viņiem saglabāt dubultpilsonību. Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vienbalsīgi un bez domstarpībām pieņēma lēmumu atjaunot Slapiņa bērniem Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņu tēva nopelnus valsts neatkarības atjaunošanā. Pēc premjera teiktā, tagad šis jautājums tiks nodots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē. Kinooperatora Slapiņa bērniem Annai un Andrim Slapiņiem tir saglabāta Latvijas pilsonība, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība.

Turpinām ziņas

Igaunijas rietumu piekrastē starp Munalaidas ostu un nelielo Manilaidas salu Pērnavas līča rietumdaļā ledū ielūzis mikroautobuss, kurā atradās seši cilvēki, un divus no viņiem - sievieti un vīrieti - izdevies izglābt, bet pārējie četri nogrimuši dzelmē. Ūdenslīdējiem aptuveni pēc trim stundām izdevies atrast un izcelt no ūdens divus noslīkušos, kas abi ir vīrieši. Abu pārējo noslīkušo meklēšana turpinās. Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Rietumu prefektūras pārstāvis, abi izglābtie bija iereibuši. Nav skaidrs, kāpēc mikroautobuss braucis pa ledu, jo nekādas ledus trases šai rajonā nav. Kāds Manilaidas salas iedzīvotājs Marks Sosārs medijiem stāstījis, ka ledus jūrā vēl ir tik trausls, ka salinieki pa to pat nestaigā. Salā runā, ka mikroautobusā braukusi piedzērusies kompānija un šie cilvēki nav bijuši vietējie. Pēc Sosāra teiktā, mikroautobuss vispirms devies uz prāmi, kam bija jāatiet uz Kihnu salu, bet pēc tam nez kāpēc mainījis virzienu un izbraucis uz ledus, acīmredzot cerot doties uz Manilaidu.

Gatavojoties nodokļu informācijas apmaiņas ieviešanai saskaņā ar globālo standartu par finanšu kontu informācijas apmaiņu, Eiropas bankas sākušas rūpīgāk pārbaudīt nerezidentu kontus, tādējādi vairāku tūkstošu turīgo Krievijas pilsoņu finanšu līdzekļi varētu tikt bloķēti. Baņķieri vēsta, ka ir divi svarīgi elementi, kuriem ārvalstu bankas pievērš pastiprinātu uzmanību. Pirmais ir naudas līdzekļu avots. Saistībā ar šo bankas pieprasa ienākumu deklarācijas, lai pārliecinātos, ka klienta nopelnītie līdzekļi atbilst viņa bankas kontā glabātajām summām. Ja klients nespēj uzrādīt dokumentus, kas apstiprina naudas līdzekļu avotus, tad bankas var rīkoties pēc diviem scenārijiem - ierobežot bankas operācijas vai noteikt paaugstinātu maksu par konta apkalpošanu. Otrs noteicošais faktors ārvalstu bankas īstenotā pārbaudē ir nodokļu rezidences apstiprināšana. Krievija no 2018.gada sāks iegūt informāciju par savu rezidentu ārvalstu aktīviem. Turīgie Krievijas pilsoņi 2017.gadā masveidīgi mainīja nodokļu rezidenci, lai no ienākumu dienestiem noslēptu informāciju par saviem bankas kontiem ārvalstīs.

Un vēl

Jēkabpils pilsēta arī šogad tiks pārstāvēta nacionālajā stendā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā starptautiskajā tūrisma izstādē "Tourest" . Izstāde no 9.-11.februārim norisināsies Tallinā, Igaunijā. Līdz šim Jēkabpils Tūrisma informācijas centra pārstāvji izstādē "Tourest" piedalījušies jau vairākus gadus pēc kārtas. “Tourest” ir nozīmīgs tūrisma nozares pasākums Igaunijas tirgū. Izstādi apmeklē vairāk nekā 25 tūkstoši apmeklētāju. Izstādē tiks piedāvāta informācija gan par Jēkabpils pilsētu, gan Zemgales kopīgie tūrisma materiāli - pilsētas kartes, velo maršruti, Krustpils novada un Sēlijas bukleti. Kā jaunums Igaunijas izstādē tiks dalīti Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta “Ilgtspējīgu tūrisma pakalpojumu attīstība un tūrisma infrastruktūras pieejamības uzlabošana”, garšu ceļveža un aktīvā tūrisma piedāvājums Latvijas - Lietuvas pierobežā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī no Daugavas ledus nocelti seši bērni; Kapsētu infrastruktūra Latvijā ir diezgan labā stāvoklī, taču kapu saimniecībā kopumā valda haoss; un Porziņģim smaga savainojuma dēļ sezona noslēgusies.

Kopš 1.februāra, kad tika izdots pašvaldības rīkojums par aizliegumu atrasties uz Daugavas ledus Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā, no tā ir nocelti seši bērni. Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis informē, ka uz ledus bērni ir kāpuši lielākoties pa vienam vai pa diviem dažādos laikos, daži intereses dzīti pastaigāties pa Daugavas ledu, citi, lai uzņemtu selfiju. Visi aizlieguma pārkāpēji bijuši vecumā līdz 14 gadiem. Materiāli par visiem šiem gadījumiem nosūtīti pašvaldības Administratīvajai komisijai audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanai. Lai arī ledus upē vizuāli var šķist drošs, vietumis straumes ietekmē tas var kļūt arī nedrošs un bīstams, norādīja Surkulis. Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus neriskējiet ar savu dzīvību un nekāpt uz Daugavas ledus.

Vides izglītības fonda sertifikācijas programmā "Zilais karogs" šosezon pieteiktas 20 peldvietas un trīs jahtu ostas, tajā skaitā arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves galvenā pludmale. Izskatot iepriekšējo gadu rezultātus un vērtējot nākamās sezonas pieteikumus, nacionālā žūrija apstiprināja arī virkni rekomendāciju, kas jāievieš, lai arī turpmāk pretendenti atbilstu "Zilā Karoga" standartiem, jo kritēriji katru gadu kļūst aizvien stingrāki. Šobrīd, lai iegūtu sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem, savukārt jahtu ostām - 36 kritērijiem. Lai nodrošinātu neatkarīgu pieteikumu izvērtēšanu, tos vērtē nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Tām peldvietām, kas nākotnē vēlas iegūt "Zilā Karoga" balvu, šogad vēl būs iespēja pieteikties Nacionālajam peldvietu sertifikātam - tā ir kvalifikācijas sistēma, kurai jāatbilst, ja peldvieta vai jahtu osta vēlas pretendēt uz "Zilo Karogu". Pieteikumu izvērtēšanas otrā kārta starptautiskā līmenī norisināsies līdz aprīļa beigām, bet rezultāti tiks paziņoti maija sākumā. Jau vēstīts, ka pagājušajā sezonā 45 valstīs plīvoja 4 tūkstoši 423 "Zilie karogi", no tiem Latvijā - 21.

Turpinām ziņas

Nodokļu reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies, turklāt virkni ieviesto izmaiņu aizēno to sarežģītā administrēšana, intervijā Latvijas Radio norāda nodokļu konsultante Inga Pumpure. Komentējot pirmo mēnesi pēc nodokļu reformas ieviešanas, Pumpure atzīst, ka nākas smagi nopūsties, jo sajukums esot pietiekami liels. Un šis ir tas gadījums, kad nodokļu reforma ir tādu putru ievārījusi, ka nesaprot ne tikai darbinieki, bet bieži vien arī grāmatveži. Piemēram, viens no sarežģījumiem ir saistīts ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. Nodokļu konsultante norāda, ka katram darbiniekam jāspēj prognozēt to, vai viņa ienākumi gada laikā nepārsniegs 20 tūkstošus eiro. Ja tomēr pārsniegs, tad jāraksta iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu. Citādāk pēc gada beigām var izveidoties nodokļa parāds.

Kapsētu infrastruktūra Latvijā ir diezgan labā stāvoklī, taču kapu saimniecībā kopumā valda haoss. Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Informācija par apbedīšanas iespējām ir grūti pieejama, kapa vietas ieguves nosacījumi nav skaidri, bet maksājumi nereti ir nesaprotami un pat nepamatoti. Tādējādi daudzās pašvaldībās savus tuviniekus nav iespējams apbedīt cieņpilni. Katru dienu Latvijas kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie. Visas tūkstots 742 kapsētas apsaimnieko pašvaldības vai baznīcu draudzes. Galvenais revīzijas secinājums – dzīves grūtākajā brīdī iedzīvotājiem nav pieejama informācija. Visas izrevidētās pašvaldības apņēmušās savās kapu saimniecībās ieviest kārtību, lai iedzīvotājiem ar apbedīšanu saistītie jautājumi būtu skaidri saprotami. Valsts kontrole pēc šīs revīzijas izstrādājusi jaunu pašnovērtējuma rīku pašvaldībām, lai ar anketas palīdzību arī citas domes varētu atklāt problēmas savos kapos. Tāpat Valsts kontrole vērš arī likumdevēja uzmanību, lai beidzot nozarē tiktu ieviests kaut minimāls regulējums par pašvaldību un draudžu pienākumiem.

Un vēl

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis vakar Nacionālās basketbola asociācijas spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem, jo parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā. Paredzams, ka Porziņģim tuvākajā laikā tiks veikta operācija un tikai pēc tās tiks noteikts aptuvenais atlabšanas laiks. Porziņģim 18.februārī bija plānots kļūt par pirmo latviešu basketbolistu NBA Visu zvaigžņu spēlē. Porziņģis līdz ar to nevarēs palīdzēt Latvijas izlasei vasarā paredzētajās Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs un, visticamāk, izlaidīs arī nākamās NBA sezonas sākumu. Porziņģa un "Knicks" debitanta līmeņa līgums ir spēkā arī uz nākamo sezonu, tomēr jau šajā vasarā "Knicks" būs tiesīgi piedāvāt Porziņģim daudzu gadu kontraktu, kas varētu pietuvoties 150 miljonu dolāru apmēram.

Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties:Rosina turpmāk akreditēt studiju programmas, nevis virzienus; Nākamais Latvijas pašvaldību Savienības kongress notiks Daugavpilī; un Vācijā beidzot panākta vienošanās par jaunas valdības izveidi.

Asas diskusijas šorīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē raisīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikumi grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz akreditēt nevis studiju virzienus, bet gan studiju programmas. Šadurskis sacīja, ka Kučinska deklarācijā norādīts mērķis uzlabot augstskolu pārvaldību, kā arī mazināt programmu fragmentāciju un tās stiprināt. Viņa ieskatā studiju virzienu sadrumstalotība bieži vien ir tikai jauns nosaukums, labāks mārketings, bet studenti būtībā apgūst vienu un to pašu. Ministrijas pieeja paredz, ka vienā programmā varētu veidot vairākus apakšvirzienus, kur ir vienādi obligātie kursi, bet var variēt izvēles kursi. Priekšlikumi sakārtotu procedūras studiju programmu licencēšanā, sakārtotu procedūras, pārejot no studiju virzienu uz studiju programmu akreditāciju, teica politiķis. Ņemot vērā, ka lielais akreditāciju vilnis bija plānots, sākot no 2019.gada, pārejas noteikumos mēģināts veidot augstskolām draudzīgāku akreditāciju grafiku, to izstiepjot līdz 2023.gadam. Šadurskis uzsvēra, ka līdz tam augstskolām būs pietiekami daudz laika sagatavoties.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir noslīdējusi uz 28.vietu no 20.vietas pērn, un tā joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Jaunākajā pētījumu institūta "Heritage Foundation" un laikraksta "Wall Street Journal" gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 7.pozīciju pretstatā 6.vietai pērn, bet Lietuva no 16.pozīcijas atkāpusies uz 19.vietu. Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 16.vietu, Igaunija ierindojas trešajā pozīcijā aiz Šveices un Īrijas, bet Lietuva ir 11.vietā. Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 73,6 punktiem, kas ir par 1,2 procenta punktiem mazāk nekā pērn, atspoguļojot pasliktināšanos piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, tiesu sistēmas efektivitāti, nodokļu slogu un tirdzniecības brīvību. Latvija piedzīvojusi augšupeju rādītājos par valdības izdevumiem, fiskālo veselību, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību, investīciju brīvību un monetāro brīvību bet saglabājusi pozīcijas rādītājos par finanšu brīvību. Visas trīs Baltijas valstis ir ierindotas starp "pārsvarā brīvajām" valstīm. Šajā valstu grupā kopumā ir 28 pasaules valstis.

Turpinām ziņas

Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress šogad notiks 11.maijā Daugavpilī. Lēmums pieņemts savienības valdes sēdē, kurā tika izskatīti četri piedāvājumi, jo gatavību rīkot kongresu bija izteikusi Valmiera, Daugavpils, Valkas un Gulbenes novads. LPS 29.kongress notiks Vienības namā, kas aizvadītā gada nogalē nosvinēja 80.dzimšanas dienu. Šī ēka tika uzbūvēta pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Pamatakmens tai likts 1936.gadā, bet nams iesvētīts un atklāts 1937.gada 19.decembrī. Tolaik šī celtne bijusi modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā. Šobrīd šeit mīt Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, Latgales Centrālā bibliotēka, Tūrisma informācijas centrs un citas iestādes.

Lielākajā daļā kapsētu Viesītes novadā mirušo apbedīšana notiek haotiski, revīzijā novada pašvaldībā secinājusi Valsts kontrole. Pašvaldība veic 25 kapsētu ikdienas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbības, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo mirušo tuvinieku cieņpilnai apbedīšanai, tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka šai jomai netiek pievērsta pietiekama pašvaldības uzmanība, neraugoties uz tās specifisko un delikāto raksturu. Kā galveno problēmu Valsts kontrole min faktu, pašvaldībā nav noorganizēta un līdz ar to netiek veikta precīza un pilnīga uzskaite par kapsētu izmantošanu, tajā skaitā apbedījumiem pieejamajām vietām un veiktajiem apbedījumiem. Revīzijas laikā secināts, ka lielākajā daļā kapsētu mirušo apbedīšana notiek haotiski, neīstenojot uzraudzību no pašvaldības puses, turklāt ir izstrādāti tikai četru pašvaldības pārziņā esošo kapsētu plāni, bet vēl divu kapsētu plānu izstrāde ir sākta. Mirušo reģistrācijas žurnāli novadā tiek kārtoti tikai 13 kapsētās, deviņās kapsētās tiek apzināta informācija par iepriekš apbedītajiem. Valsts kontrole noskaidrojusi arī, ka pašvaldība neveic kapavietu apsekošanu un nekopto kapavietu anektēšanu jeb apsekošanu, brīdinājuma zīmes uzstādīšanu un akta par nekoptu kapavietu sastādīšanu.

Un vēl

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie un sociāldemokrāti šodien panākuši vienošanos par jaunas koalīcijas un līdz ar to valdības veidošanu. Tādējādi, iespējams, ir beidzies četrus mēnešus ilgais sarunu periods, kas aizsākās pēc iepriekšējām Bundestāga vēlēšanām. Arī vācu mediji “Der Spiegel”, ARD un “Bild” ziņo, ka abas lielās partijas ir vienojušās par sadarbību koalīcijā, kuru jau ceturto četrgades termiņu vadīs Merkele. Šis iznākums ir atvieglojums partneriem Eiropas Savienībā, jo Vācija ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Laikā, kad rit “Brexit” sarunas un blokā aizvien ir dažādi viedokļi par migrāciju, politiskā stabilitāte Vācijā ir būtiska. Kopumā jauno Vācijas valdību varētu veidot trīs partijas: Merkeles vadītie konservatīvie jeb kristīgie demokrāti, sociāldemokrāti, kā arī kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartijas Kristīgi sociālā savienība. Jau ziņots, ka Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību.