Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 1.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties:No šodienas iedzīvotāji var iegādāties abonementa biļeti visos SIA Jēkabpils autobusu parks maršrutos; "Latvijas pasts" izdos XXIII Ziemas Olimpisko spēļu medaļniekiem veltītu pastmarkas bloku; un Jēkabpils kinomītnē skatāma jaunākā simtgades filma – Tēvs Nakts.

No šodienas iedzīvotāji var iegādāties abonementa biļeti visos SIA Jēkabpils autobusu parks apkalpotajos reģionālās nozīmes maršrutos. Tā rezultātā iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā varēs maksāt lētāk, saņemot 10, 15 vai 20% atlaidi no braukšanas biļetes cenas. Lai varētu izmantot abonementa biļetes, pasažieriem ir jāiegādājas abonementa karte. Elektroniskā abonementa karte ik reizi ir papildināma ar abonementa biļetēm. Iegādāties abonementa biļeti pasažieri var Jēkabpils autoostā, SIA Jēkabpils autobusu parks birojā, kas atrodas Salas pagastā un Preiļos. Jautājumu gadījumā aicina pasažierus sazināties ar pārvadātāju, zvanot pa tālruni 65237730. Plašāk par maršreutiem, kuros var iegādāties abonementa biļetes lasiet portālā Radio1.lv.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis šodien piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē. Darba kārtībā izskatīs šādus jautājumus: Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" un Latvijas Ģenerāļu kluba atzinības rakstu pasniegšana pašvaldībām; tikšanās ar ārlietu ministru, finanšu ministri un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021. - 2027. gadam projektu un to pavadošajiem likumdošanas aktu projektiem, kā arī Latvijas pozīcijām, sarunu procedūru, lēmumu pieņemšanas norisi un progresu Latvijas nacionālo pozīciju pārstāvēšanā; tikšanās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli, kā arī citu jautājumu izskatīšana.

Šodien Jēkabpils galvenajā bibliotēkā lekciju ciklā “Par veselīgu uzturu mūsdienās un kā ar uztura palīdzību cīnīties pret populārākajam saslimšanām Latvijā” notiks tikšanās ar uztura speciālisti Andu Radziņu. Pasākums norisināsies šodien pulksten divos dienā Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā. Aktivitāte tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda projekta „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī” ietvaros.

Turpinām ziņas

No šodienas, 1. novembra arī Latvijā var reģistrēt automašīnas, kam stūre ir labajā pusē. Tam par iemeslu kalpo Eiropas Savienības noteikumi, kas paredz, ka aizliegt pārvietoties ar šādiem auto pa Eiropu ir pārvietošanās brīvības ierobežošana. Tiesa, šādiem auto obligāta civiltiesiskā apdrošināšana varētu būt dārgāka. Lai ar automašīnu, kam stūre labajā pusē, oficiāli drīkstētu braukt pa Latviju, tie būs jāpielāgo mūsu satiksmei. Šiem auto ir nepieciešams nomainīt priekšējos un miglas lukturus, kā arī parūpēties, lai būtu iespējams redzēt ceļa kreisajā pusē notiekošo.Papildus tam jābūt arī kamerai, kas filmē kreisajā ceļa pusē notiekošo un to paralēli rāda uz ekrāna, kas atrodas automašīnā un redzama šoferim.

Sākoties jaunajai ziemas sporta veidu sacensību sezonai, "Latvijas pasts" sadarbībā ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju (LBSF) izdos pastmarkas bloku par godu 2018.gada XXIII Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļniekiem - bobslejistiem Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam. Pastmarkas bloka pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien Rīgas 50.pasta nodaļā Stacijas laukumā. Pastmarka šodien tiks svinīgi prezentēta arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas sezonas atklāšanas preses konferencē. Jaunais XXIII Ziemas Olimpisko spēļu Latvijas medaļniekiem veltītais pastmarkas bloks izdots 7000 eksemplāru tirāžā, bet pirmās dienas aploksnes tirāža ir 1000 eksemplāru. Pastmarkas nominālvērtība ir 3,06 eiro, kas atbilst vēstuļu ar svaru virs diviem kilogramiem sūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā un vēstuļu ar svaru virs 250 gramu sūtīšanas izmaksām uz citām pasaules valstīm. Uz pastmarkas fiksēts abu medaļas ieguvēju Melbārža un Strengas fotomirklis no godalgotā olimpiskā brauciena, bet pastmarkas bloka fotogrāfijā abi sportisti redzami ar iegūtajām medaļām. Pastmarku bloka un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Un vēl

Īsi pēc Latvijas pirmizrādes Jēkabpils Tautas nama Kino Mītnē ir skatāma programmas “Latvijas filmas Latvijas Simtgadei” nākamā filma – režisora Dāvja Sīmaņa “Tēvs Nakts”. Patiess stāsts par rīdzinieku Žani Lipki, kurš Otrā pasaules kara laikā slēpa desmitiem cilvēku. Šodien filmas seansa sākums pulksten sešos vakarā. To, ka Žanis Lipke kļūs par varoni, nespēja iztēloties neviens. Pa dienu viņš strādāja militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs pārvadāja kontrabandu. Brīdī, kad nacisti sāka izrēķināties ar Rīgas iedzīvotājiem, viņš pieņēma lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs gan viņam pašam, gan viņa sievai un mazajam dēlam. Burtiski vācu karavīru acu priekšā drošībā tika nogādāti vairāk nekā piecdesmit cilvēku. Patvērumu izglābtajiem Žanis iekārtoja pats savās mājās. Filma meklē at6bildi uz jautājumu: Kas bija Žaņa Lipkes drosmes noslēpums – azarts, pārgalvība, spīts vai vienkārši spēja ekstremālos apstākļos saglabāt cilvēcību? Galvenajā lomā Arturs Skrastiņš.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Noraida ZZS politiķa sūdzību, ar kuru apstrīdēti 13.Saeimas vēlēšanu rezultāti; Jēkabpilī šonedēļ norisinās karjeras nedēļas pasākumi; un Latvijā 61,8% uzņēmēju nav apmierināti ar izmaiņu ieviešanu likumos pēdējā brīdī.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir noraidījis nepārvēlētā Zaļo un zemnieku savienības 13.Saeimas deputāta kandidāta Jāņa Klauža sūdzību, ar kuru viņš apstrīdēja parlamenta vēlēšanu rezultātus. Augstākās tiesdas spriedums nav pārsūdzams. Pilns nolēmums tiks sagatavots un būs pieejams 21.novembrī. Klaužs tiesas sēdē atkārtoja iepriekš minēto, ka vēlēšanu naktī, sekojot līdzi vēlēšanu rezultātiem un balsu skaitam, Latgales vēlēšanu apgabalā konstatējis dīvainības saskaitītajos plusos, proti, viņam nav skaidrs, kā neilgā laikā varēja mainīties dati par saskaitītajiem plusiem un mīnusiem. "Man pazuda 492 plusi un 360 mīnusi," paziņoja deputāts, kurš uzskata, ka ar balsu skaitīšanu ticis manipulēts.

Oktobra vidū par spiegošanu, iespējams, Krievijas labā apcietinātais Latvijas pilsonis savulaik ieņēmis nodaļas priekšnieka amatu Latvijas Iekšlietu ministrijā. 1956.gadā dzimušā Oļega Buraka advokāte Imma Jansone aģentūrai LETA apstiprinājusi, ka iesniegusi sūdzību par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru klientam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Tagad sūdzība būs jāvērtē Rīgas apgabaltiesai. Ņemot vērā, ka sankcija par apcietinājuma piemērošanu tika vērtēta slēgtā sēdē, advokāte tiesas argumentus nevarot atklāt, taču Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Advokāte apliecināja, ka Latvijas pilsonis Buraks pēc neatkarības atgūšanas strādājis Iekšlietu ministrijā un tagad ir izdienas pensijā. Vīrietis vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst, taču viņai zināmos lietas apstākļus advokāte nevarot atklāt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu. Advokāte gan apstiprināja, ka apcietināšanas brīdī klientam jau bija ļoti nopietnas veselības problēmas. Tāpat vīrieša aprūpē esot persona ar nopietnu invaliditāti.

Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā 190 valstu konkurencē saglabā 19.vietu, liecina publiskotais Pasaules Bankas pētījums. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7.vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn, piekāpjoties Somijai, Igaunijai, Lietuvai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Ekonomikas ministrija informē, ka šogad Latvijai gandrīz visās "Doing Business 2019" pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs. Šā gada novērtējumā īpaši atzinīgi novērtēts Latvijas paveiktais pozīcijā "Elektrības pieejamība". Tikmēr pozīcijā "Uzņēmējdarbības uzsākšana" Latvija noslīdējusi no 21.vietas līdz 24.vieta, pasliktinājies Latvijas rādītājs, kurā vērtēta būvatļaujas saņemšana, - Latvija noslīdējusi no 49.vietas uz 56.vietu. Tajā pašā laikā sadaļā par līgumsaistību izpildi Latvija saglabājusi 20.vietu, tāpat sadaļā par kredītu pieejamību saglabāta 12.vieta. Nodokļu nomaksas jomā Latvija saglabā 13.vietu.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī šonedēļ norisinās karjeras dienas. Interesenti aicināti pieteikties dalībai kādā no Karjeras dienu aktivitātēm. Šodien, 1.novembrī Nodarbinātības valsts aģentūras Jēkabpils filiāles zālē notiek darba interviju simulācijas – ar karjeras konsultanta palīdzību apmeklētāji var uzlabot savas iemaņas intervijas sniegšanā. Bet rīt, 2.novembrī Nodarbinātības valsts aģentūras Jēkabpils filiāles zālē apmeklētāji varēs tikties ar darba devējiem, uzzināt sīkāku informāciju par aģentūras e-pakalpojumiem, kā arī par nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanu.

Krustpils kultūras namā sestdien, 3. novembrī no plkst. 12.00 norisināsies Brīvības forums “No Brīvības līdz Brīvībai”. Personības un viņu iedvesmas stāsti par to, kā viņi izmantojuši brīvību. Brīvības foruma ideja - 2018. gadā 9 republikas pilsētās veidot forumu ideju apmaiņas, diskusiju, lekciju, priekšlasījumu, sarunu formātā, kurā aicināti piedalīties katras pilsētas, reģiona, valsts izcilākie prāti visdažādākajās jomās. Brīvības forums ietver sarunu un ideju apkopošanu nākamajam gadsimtam. Tā mērķis ir veidot atgriezenisko saiti, ideju un domu apmaiņu starp Latvijas, Jēkabpils izcilniekiem un Jēkabpilī dzīvojošajiem. Ar katru no uzaicinātājām personībām norisināsies fokusgrupu diskusijas, pēc tām sekos paneļdiskusija, kurā piedalīsies visi foruma uzaicinātie viesi. Diskusiju vadīs Ansis Bogustovs. Vērtības. Brīvība. Kā to izmantot? Ko ar to darīt? Foruma dalībnieki – Baiba Sipeniece-Gavare, HanukuLohrengela (Hanna), Guntars Godiņš, Eva Juhņēviča un Atis Zakatistovs. Foruma noslēgumā apmeklētājiem dāvana – bezmaksas apmeklējums uz Guntara Rača un grupas “Saldās sejas” grāmatas “365” svētku koncertu. Forumā ieeja bez maksas.

Un vēl

Latvijā 61,8% uzņēmēju uzskata, ka galvenos sarežģījumus likumu izmaiņu ieviešanā sagādā tas, ka izmaiņas regulējumā tiek pieņemtas pēdējā brīdī, liecina programmatūras uzņēmuma "Tilde" grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. Tajā pašā laikā 53% uzņēmēju pauduši uzskatu, ka galvenokārt traucē tas, ka savlaicīgi netiek nodrošināts metodiskais materiāls, kā piemērot jaunās prasības, bet 44,7% nav apmierināti ar to, ka valsts iestādēm un ministrijām dažreiz ir atšķirīgs viedoklis par izmaiņu piemērošanu. Aptaujā 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzinuši, ka bija grūti pierast pie 2018.gada sākumā ieviestajiem grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apmēra un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājušās izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Savukārt 21,2% uzņēmēju pauduši uzskatu, ka viņu darbību apgrūtināja Vispārējās datu aizsardzības regulas prasību ieviešana.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Novembra beigās tiesa turpinās skatīt lietu par Aglonas novada domes un novada pašvaldības izpilddirektores Inetas Pogas atlaišanu. Tiesu informatīvās sistēmas publiskotā informācijas liecina, ka lietu Daugavpils tiesa Preiļos turpinās skatīt 30.novembrī plkst.11. Lietu iztiesā Rita Krēsliņa. Jau ziņots, ka Pogas darbību dome sāka vērtēt 2017.gada beigās, ierosinot dienesta pārbaudi par dažādiem darījumiem un uzņēmuma līgumiem ar vairākām personām. Dienesta pārbaudi vienā no domes sēdēm ierosināja deputāts Vadims Krimans. Dienesta pārbaude tika uzticēta toreizējai domes priekšsēdētājai Ingūnai Barkevičai. Pārbaudes laikā izpilddirektores darbā konstatēti pārkāpumi, tāpēc dome lēma uzteikt Pogai darba līgumu un atbrīvot no amata. Taču Pogas atlaišanai nav piekritusi Daugavpils valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, un tāpēc dome savu prasību iesniegusi tiesā. Vēlāk, domes vadībā nonākot Jānim Butēvicam, dome sākusi runāt par izlīguma noslēgšanu ar izpilddirektori, atlīdzinot viņai arī 400 eiro izdevumus par zvērinātas advokātes pakalpojumiem, taču domes deputāti izlīgumu neatbalstīja, un tāpēc tiesvedība pašlaik turpinās.

Sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā aptuveni 200 tūkstoši Latvijas reģionu iedzīvotāju varētu meklēt citu dzīves vietu un pārcelties uz pilsētām, radījumā "Tieša runa" sacīja SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis. Cilvēku pārcelšanās uz pilsētām notikusi visā Eiropā, kur urbānajos centros dzīvo pat 80% - 90% iedzīvotāju. Visticamāk, reģionu iedzīvotāji pārcelsies uz galvaspilsētu uz Rīgu, bet sliktākajā gadījumā - emigrācija turpināsies, uzskata ekonomists. Gašpuitis norādīja, ka šobrīd starp 119 Latvijas novadiem, pozitīvas iedzīvotāju izmaiņas ir 15 pašvaldībās, bet tikai 12 novadi iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Arī darbavietas koncentrēsies tajos novados, kuros ir pietiekams skaits pakalpojumu un dzīvo daudz cilvēku.

Turpmāk no kārtējā gada 1.jūnija līdz nākamā gada 31.martam bezledus periodā Mēmeles posmā būs atļautas licencētās zemūdens medības, lēmusi Bauskas novada dome. Pieņemot lēmumu, dome izpētījusi, ka zemūdens medības Latvijā apvieno apmēram 1500 šāda aktīvā sporta piekritējus, kas ir tiesīgi nodarboties ar licencētām zemūdens medībām ikvienā Latvijas ūdenstilpē. Licencētās zemūdens medības tiek organizētas ar nolūku uzlabot zivju krājumu aizsardzību un racionālu izmantošanu, iegūt papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai, organizētu licencētai zemūdens medībām paredzēto zivju sugu regulāru pavairošanu, organizētu zivju ieguves kontroli, veicinātu aktīva un veselīga dzīvesveida attīstību un zemūdens medību tūrisma attīstību.
Lai sasniegtu minētos mērķus, dome lēma noteiktā laika posmā ieviest Mēmelē Bauskas novada teritorijā licencētās zemūdens medības Vecsaules, Ceraukstes un Brunavas pagastu teritorijā posmā no gāzesvada šķērsojuma pār upi pie "Lielzeltiņi" līdz gājēju tiltiņam Jaunsaulē. Zemūdens medības Mēmelē organizēs biedrība "Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība".

Turpinām ziņas

Līvānos 3.novembrī norisināsies notikumu sērija “Tiešā griba”, kas apvienos performanci, izstādi un sarunu Mūsdienu mākslas galerijā. Notikumu sēriju pl.13:00 atklās Armanda Grunduļa performance “Tiešais atstarojums”, kas iecerēta kā kolektīvs gājiens, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pulcēšanās gājienam – no pl.12:15, laukumā pie Līvānu novada Kultūras centra. “Performance iecerēta, kā pretmets politiskai vai ideoloģiju vēstošai manifestācijai ar politiskiem vai ideoloģiskiem saukļiem un lozungiem. Pl.13:30 Mūsdienu mākslas galerijā tiks atklāta autoru grupas izstāde “Tiešā griba”. Parafrāze “tiešā griba” apzīmē vienīgo, indivīdam pieejamo, neierobežoto izpausmi. Taču, ar gribu vien nepietiek, lai rastos samanāmas sekas individuālā un sociālā līmenī, ja tāda būtu indivīda vai sabiedrības vēlēšanās. Izstādes darbus veidojuši: Ksenija Miļča, Ojārs Pētersons, Kārlis Bergs, Krišs Salmanis, Jānis Krauklis un Armands Grundulis. Notikumu sēriju noslēgs saruna “Tiešā runa” starp māksliniekiem un pasākuma apmeklētājiem, pārrunājot izstādes ekspozīciju un notikušo performanci. Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, izstādes kurators – Armands Grundulis.

Kokneses tūrisma centra izstāžu zālē skatāma keramiķa Haralda Mārcēna-Ancāna darbu izstāde. “Latvijā ir zināmi dziedošie šefpavāri, es esmu šefpavārs – mākslinieks!" – par sevi teic izstādes autors. Pēc Maskavā pavadītiem 15 gadiem, mākslinieks ar dzīvesbiedri Gitu ir atgriezušies Latvijā un jau gandrīz divus gadus dzīvo Gitas dzimtajā Koknesē, namā Tilta ielā, kuru koknesieši sauc par vecajām dzirnavām. Šajā neilgajā laikā Mārcēnu-Ancānu pāris ir kļuvis pazīstams vietējo uzņēmēju pulkā. Neatlaidīgi darbojoties, viņi ir pierādījuši, ka mākslinieciskās dabas šefpavāri māk arī lauku darbus. Pašu audzēto siltumnīcā un arīdzan gatavotos garšaugu maisījumus, citus virtuvē radītus brīnumus pieredzes bagātie pavāri piedāvā dažādos tirdziņos, gadatirgos un uzņēmēju pasākumos. Pēc pasūtījuma tiek ceptas arī izcili gardas tortes, sāļie un saldie kliņģeri. Kokneses tūrisma centra izstāžu zālē Haralda Mārcēna-Ancāna keramikas izstāde būs skatāma līdz 30. novembrim.

Un vēl

Lauku partnerība “Sēlija” izsludinājusi suvenīru/prezentācijas materiālu konkursu. Visus vietējos ražotājus, amatniekus, biedrības aicina iesniegt piedāvājumus līdz 3. decembrim. Suvenīru daudzums, ko vēlas iegādāties vēl šogad, iespējams, nebūs ļoti apjomīgs. Tomēr gan svētkos, gan darba braucienos ir vēlme iepriecināt kolēģus un sadarbības partnerus tieši ar vietējo ražotāju veikumu. Piedāvājumus – aprakstus un izstrādājumu fotogrāfijas – lūdz nosūtīt uz e- pastu: ieva.jatniece@gmail.com vai sk_medvecka@inbox.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Ievu Jātnieci, t.29548967.

Radio1 ziņas puylksten 14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils dome sveic deputātu, kas turpmāk strādās Saeimā; Vairums iedzīvotāju netic, ka Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts; un Latvijā 81,6% mājsaimniecību ir pieejams internets

Šodien Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens no politiskā spēka KPV LV pēdējo reizi piedalījās pašvaldības darbā - Finanšu komitejas sēdē. No nākamās nedēļas 6.novembra viņam sāksies darbs kā 13.Saeimas deputām. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, kas pārstāv Latvijas zaļo partiju, pašvaldības vārdā pateicās viņam par darbu, vēlēja veiksmi Saeimā un dāvāja lietussargu ar pašvaldības simboliku, novēlot, lai tas simboliski kalpo kā aizsegs, lai Kaspars Ģirģens darbojoties augstākā līmenī atvairītu visas negācijas no Jēkabpils domes.

Uzrunājot deputātus, Kaspars Ģirģens sacīja, ka viņa ceļš politikā aizsākās pirms pusotra gada, kad viņš pilnīgi bez jebkādas pieredzes šajā jomā, bet ar lielu vēlmi mainīt daudzas lietas Jēkabpilī, kas nenotiek tā kā vajadzētu, startēja pašvaldības vēlēšanās. Viņš piebilda, ka atzīst vairākas savas pieļautās kļūdas, bet pieredze nākot ar laiku. Viņš arī izteica gandarījumu par pieredzi, kas iegūta šī pusotra gada laikā. Kaspars Ģirģens arī sacīja, ka saskata daudzas lietas, kas būtu jāmaina valstioskā līmenī, kas nāktu par labu gan Jēkabpilij, gan citām Latvijas pilsētām un valstij kopumā.

Taujāts par pašreizējo situāciju Saeimā, Kaspars Ģirģens sacīja, ka pārmaiņas valstī būs un par to, lai neviens nešauboties. Pirmās nopietnās vēsmas šajā virzienā jau būšot redzamas 6.novembrī, kad jaunievēlētie Saeimas deputāti nodos svinīgo zvērestu un tiks vēlēts Saeimas Prezidijs. Kaspars Ģirģens sacīja, 6.novembrī būs arī vairāki pārsteiguma efekti. Viņš pats Sevi Saeimā saskata kā vienas no komisiju vadītājiem. Tāpat arī viņš piebilda, ka virzība patlaban esot tāda, ka KPV LV būs arī premjerea amats un vadošās partijas loma, kas nesīs pārmaiņas Latvijā. Uz jautājumu vai ierosinātie kriminālprocesi neizjauks šos plānus, Kaspars Ģirģens atbildēja, ka visu izlems tiesa, bet ja arī kaut kas notiktu, ka kādi no ievēlētajiem deputātiem nevarētu turpināt Saeimā, tad KPV LV rindās esot nākamie biedri, kas gatavi nākt, strādāt un aizstāvēt Latvijas intereses.

Turpinām ziņas

Latvijas Universitātes (LU) kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību veiktais pētījums, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, ārzemēs radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā, aģentūrai LETA šāda bažas pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko. Viņa norādīja, ka saistībā ar pētījuma publikāciju angļu valodā ir radies "rūgtums", jo to lasīs visi, un tiks radīts maldīgs priekšstats par situāciju Latvijā. Pēc viņas paustā, pats apgalvojums, ka Latvijā ārstniecības iestādes nav gatavas katastrofām, jo nestrādā ar starptautiskām rekomendācijām, ir liela nepatiesība. Kravčenko uzvēra, ka visa katastrofu medicīnas sistēma Latvijā ir atbilstoša starptautiskai praksei, sākot ar pirmajiem starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem 2007.gadā no Pasaules Veselības Organizācijas, kas noteica savus standartus un nepieciešamās kapacitātes rīcībai ārkārtas situācijā. Šiem noteikumiem sekoja Eiropas Savienības regula par pārrobežu veselības apdraudējumiem un pēc tam arī likums par Eiropas gatavības plānošanu ārkārtas situācijām.

Vairums iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šī gada jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai, viņuprāt, Latvijā godīgā ceļā ir iespējams kļūt bagātam. Vairuma iedzīvotāju jeb 68% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka godīgā ceļā Latvijā bagāts nevar kļūt. Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrita 36% aptaujāto, savukārt vēl 32% tam drīzāk piekrita. Pretēju viedokli aptaujā pauda 24% respondentu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, ir sarucis par trim procentpunktiem. Vislielākais šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars fiksēts 2000.gadā, kad tā domāja 78% aptaujāto.

Un vēl

Latvijā šā gada sākumā 81,6% mājsaimniecību bija pieejams internets, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš un par 21,8 procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās. Tajā skaitā, pēc statistikas pārvaldes datiem, internets ir pieejams gandrīz visās mājsaimniecībās ar bērniem - 98,1%, bet retāk mājsaimniecībās bez bērniem - 76,4%. Visretāk internets ir pieejams vienas personas mājsaimniecībās - 64,9%, savukārt visbiežāk tas ir pieejams mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie ar bērniem - 98,6%. Interneta pieejamība ietver vai nu fiksēto platjoslas pieslēgumu, vai mobilā interneta pieslēgumu vismaz vienam mājsaimniecības loceklim. Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka Latvijā ar katru gadu pieaug regulāro interneta lietotāju (lieto vismaz reizi nedēļā) skaits.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Noraida ZZS politiķa sūdzību, ar kuru apstrīdēti 13.Saeimas rezultāti; Satraukti, ka pētījums veiktais pētījums par slimnīcu gatavību reaģēt katastrofas gadījumā, ārzemēs radīs maldīgu priekšstatu; un Kā, iedzīvotāju vērtējumā. Latvijā nevar kļūt bagāts?

Šodien Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens no politiskā spēka KPV LV pēdējo reizi piedalījās pašvaldības darbā - Finanšu komitejas sēdē. No nākamās nedēļas 6.novembra viņam sāksies darbs kā 13.Saeimas deputām. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, kas pārstāv Latvijas zaļo partiju, pašvaldības vārdā pateicās viņam par darbu, vēlēja veiksmi Saeimā un dāvāja lietussargu ar pašvaldības simboliku, novēlot, lai tas simboliski kalpo kā aizsegs, lai Kaspars Ģirģens darbojoties augstākā līmenī atvairītu visas negācijas no Jēkabpils domes. Uzrunājot deputātus, Kaspars Ģirģens sacīja, ka viņa ceļš politikā aizsākās pirms pusotra gada, kad viņš pilnīgi bez jebkādas pieredzes šajā jomā, bet ar lielu vēlmi mainīt daudzas lietas Jēkabpilī, kas nenotiek tā kā vajadzētu, startēja pašvaldības vēlēšanās. Viņš piebilda, ka atzīst vairākas savas pieļautās kļūdas, bet pieredze nākot ar laiku. Viņš arī izteica gandarījumu par pieredzi, kas iegūta šī pusotra gada laikā. Kaspars Ģirģens sacīja, ka sevi Saeimā saskata kā vienas no komisiju vadītājiem, lai turpinātu darboties gan Jēkabpils, gan visas Latvijas labā.

No šodienas iedzīvotāji var iegādāties abonementa biļeti visos SIA Jēkabpils autobusu parks apkalpotajos reģionālās nozīmes maršrutos. Tā rezultātā iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā varēs maksāt lētāk, saņemot 10, 15 vai 20% atlaidi no braukšanas biļetes cenas. Lai varētu izmantot abonementa biļetes, pasažieriem ir jāiegādājas abonementa karte. Elektroniskā abonementa karte ik reizi ir papildināma ar abonementa biļetēm. Iegādāties abonementa biļeti pasažieri var Jēkabpils autoostā, SIA Jēkabpils autobusu parks birojā, kas atrodas Salas pagastā un Preiļos. Jautājumu gadījumā aicina pasažierus sazināties ar pārvadātāju, zvanot pa tālruni 65237730. Plašāk par maršreutiem, kuros var iegādāties abonementa biļetes lasiet portālā Radio1.lv.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir noraidījis nepārvēlētā Zaļo un zemnieku savienības 13.Saeimas deputāta kandidāta Jāņa Klauža sūdzību, ar kuru viņš apstrīdēja parlamenta vēlēšanu rezultātus. Augstākās tiesdas spriedums nav pārsūdzams. Pilns nolēmums tiks sagatavots un būs pieejams 21.novembrī. Klaužs tiesas sēdē atkārtoja iepriekš minēto, ka vēlēšanu naktī, sekojot līdzi vēlēšanu rezultātiem un balsu skaitam, Latgales vēlēšanu apgabalā konstatējis dīvainības saskaitītajos plusos, proti, viņam nav skaidrs, kā neilgā laikā varēja mainīties dati par saskaitītajiem plusiem un mīnusiem. "Man pazuda 492 plusi un 360 mīnusi," paziņoja deputāts, kurš uzskata, ka ar balsu skaitīšanu ticis manipulēts.

Turpinām ziņas

Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā 190 valstu konkurencē saglabā 19.vietu, liecina publiskotais Pasaules Bankas pētījums. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7.vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn, piekāpjoties Somijai, Igaunijai, Lietuvai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Ekonomikas ministrija informē, ka šogad Latvijai gandrīz visās "Doing Business 2019" pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs. Šā gada novērtējumā īpaši atzinīgi novērtēts Latvijas paveiktais pozīcijā "Elektrības pieejamība". Tikmēr pozīcijā "Uzņēmējdarbības uzsākšana" Latvija noslīdējusi no 21.vietas līdz 24.vieta, pasliktinājies Latvijas rādītājs, kurā vērtēta būvatļaujas saņemšana, - Latvija noslīdējusi no 49.vietas uz 56.vietu. Tajā pašā laikā sadaļā par līgumsaistību izpildi Latvija saglabājusi 20.vietu, tāpat sadaļā par kredītu pieejamību saglabāta 12.vieta. Nodokļu nomaksas jomā Latvija saglabā 13.vietu.

Latvijas Universitātes (LU) kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību veiktais pētījums, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, ārzemēs radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā, aģentūrai LETA šāda bažas pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko. Viņa norādīja, ka saistībā ar pētījuma publikāciju angļu valodā ir radies "rūgtums", jo to lasīs visi, un tiks radīts maldīgs priekšstats par situāciju Latvijā. Pēc viņas paustā, pats apgalvojums, ka Latvijā ārstniecības iestādes nav gatavas katastrofām, jo nestrādā ar starptautiskām rekomendācijām, ir liela nepatiesība. Kravčenko uzvēra, ka visa katastrofu medicīnas sistēma Latvijā ir atbilstoša starptautiskai praksei, sākot ar pirmajiem starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem 2007.gadā no Pasaules Veselības Organizācijas, kas noteica savus standartus un nepieciešamās kapacitātes rīcībai ārkārtas situācijā. Šiem noteikumiem sekoja Eiropas Savienības regula par pārrobežu veselības apdraudējumiem un pēc tam arī likums par Eiropas gatavības plānošanu ārkārtas situācijām.

Un vēl

Vairums iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šī gada jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai, viņuprāt, Latvijā godīgā ceļā ir iespējams kļūt bagātam. Vairuma iedzīvotāju jeb 68% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka godīgā ceļā Latvijā bagāts nevar kļūt. Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrita 36% aptaujāto, savukārt vēl 32% tam drīzāk piekrita. Pretēju viedokli aptaujā pauda 24% respondentu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, ir sarucis par trim procentpunktiem. Vislielākais šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars fiksēts 2000.gadā, kad tā domāja 78% aptaujāto.