Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 17.janvārī
- 17 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Kaimiņš saglabā "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu; Gripas sezonas laikā pieaug risks saslimt pašā ārstniecības iestādē; un Mežaparka Lielās estrādes pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Balsojumā par Artusa Kaimiņa (KPV LV) atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata balsis sadalījās vienādi, līdz ar to viņš šo amatu ir saglabājis. Kaimiņš žurnālistiem pēc frakcija sēdes teica, ka balsojums bija slēgts, tomēr gan par, gan pret viņa atbrīvošanu no amata nobalsoja pa septiņiem cilvēkiem. Līdz ar to lēmums par viņa atbrīvošanu no Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu nav pieņemts. Viņš norādīja, ka par šī jautājuma ierosināšanu jāvaicā frakcijas priekšsēdētājam Atim Zakatistovam, kurš to arī iekļāvis Saeimas frakcijas sēdes darba kārtībā. Savukārt Zakatistovs žurnālistiem nekomentēja iemeslu, kāpēc rosinājis lemt par Kaimiņa atbrīvošanu no amata. Kaimiņš teica, ka šo situāciju nevērtē kā šķelšanos politiskajā spēkā. Kā ziņots, Kaimiņš jau iepriekš saskāries ar situāciju, kad nav baudījis savas frakcijas vairākuma atbalstu.
Pieaugot bažām par haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas valdība aicinājusi Apvienotajā Karalistē dzīvojošos tautiešus atgriezties no emigrācijas. Vakar valdība apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija no ES izstātos bez jebkādas vienošanās. Kā liecina oficiālā statistika, pērn Lietuvā no Lielbritānijas uz palikšanu atgriezās aptuveni 7600 cilvēki jeb par trešo daļu vairāk nekā 2017.gadā. Doties mājās lietuviešus pamudina vairāki apstākļi - neskaidrā nākotne saistībā ar "Breksitu", vienā daļā britu sabiedrības pieaugusī nelabvēlība pret ārvalstniekiem, sterliņu mārciņas kursa kritums un arī algu pieaugums Lietuvā. Tomēr algu starpība joprojām saglabājas, tādēļ daļa lietuviešu varētu nolemt neatgriezties, bet pārcelties uz turīgākām Eiropas savienības valstīm vai censties iegūt Apvienotās Karalistes pavalstniecību.
Turpinām ziņas
Gripas sezonas laikā pieaug risks saslimt pašā ārstniecības iestādē, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs, hepatologs Māris Liepiņš. Viņš uzsver, ka gripas pacientiem var attīstīties akūtas vai saasināties hroniskas sirds vai neiroloģiskas saslimšanas, kuru dēļ tie tiks hospitalizēti. Gripas epidēmijas laikā arī Austrumu slimnīcā stacionāros noteikti ierobežojumi pacientu apmeklējumiem. Saskaņā ar slimnīcas sniegto informāciju, ikdienas ar aizdomām par gripu Latvijas Infektoloģijas centrā stacionē vidēji desmit pacientus smagā vai ļoti smagā stāvoklī. Jau ziņots, ka Latvijā izsludināta gripas epidēmija.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija vakar atbalstīja priekšlikumu par finansējumu pārejas perioda pagarināšanu internātskolu uzturēšanai. 2016. gadā grozītie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka internātskolu finansēšanu valsts pārstāj no šī gada, tāpēc pašvaldībām jālemj par to reorganizāciju vai to uzturēšana jāpārņem pašām. Tomēr atlikušās piecas internātskolas uzsver, ka tām vajag dot vairāk laika. Tās lūdza finansējumu piešķirt vēl līdz 2020. mācību gada beigām, lai šajā laikā varētu veikt reorganizāciju. Lai gan komisija priekšlikumu atbalstīja, tas tiek virzīts tikai uz pirmo lasījumu, un jau no šī mēneša pašvaldības internātskolas uztur par saviem līdzekļiem.
Un vēl
Vakar Mežaparka topošās Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Patlaban Lielās estrādes jaunās skatuves vietā notiek būvdarbi. Pirmo kārtu iecerēts pabeigt īsi pirms Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020. gadā. Jau ziņots, ka Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas darbi tika uzsākti 2016. gadā. Līdz skolēnu dziesmu un deju svētkiem iecerēts pabeigt pašas estrādes izbūvi, kas būšot pasaulē lielākā kora tribīne. Tajā vienlaikus varēs atrasties 13 tūkstoši koristi.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Par Kokneses internātpamatskolas-attīstības centra direktori apstiprināta līdzšinējā iestādes direktores vietniece audzināšanas darbā Anita Ščerbinska. Konkursā uz amatu pieteikušies divi pretendenti, un abi arī aicināti uz interviju domē. Viens no aicinātajiem uz interviju nav ieradies, tāpēc amatam nolemts virzīt otru kandidātu – Ščerbinsku. Domes sēdē jaunā direktore amatā apstiprināta vienbalsīgi. Jau vēstīts, ka konkurss uz amatu izsludināts, jo līdzšinējā iestādes direktore Dagmāra Isajeva ir devusies mūžībā. Kokneses internātpamatskolā-attīstības centrā ir apgūstāmas speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī profesionālās pamatizglītības programmas.
2018.gadā gadā biežākais nāves cēlonis Jēkabpils novadā, līdzīgi kā valstī kopumā, bijušas sirds un asinsvadu slimības, liecina novada Dzimtsarakstu nodaļas apkopotie dati. Pērn nodaļā reģistrēti 24 jaundzimušie - 16 meitenes un astoņi zēni. Bērniem doti dažādi vārdi, taču divas meitenes nosauktas par Annijām, bet divi zēni - par Markusiem. Maijā reģistrēts vienīgais dvīņu pāris - meitenes. Pērn Jēkabpils novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 14 laulības. Visas laulības slēgtas starp Latvijas pilsoņiem, nav reģistrēta neviena laulība ar ārzemju pilsoņiem. Lielākā daļa jaunlaulāto laulībā stājušies pirmo reizi. Miršanas reģistri sastādīti 61 personai, no kurām 29 bija sievietes, 32 - vīrieši. Tāpat kā visā valstī kopumā, arī Jēkabpils novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādītajos miršanas reģistros pirmajā vietā pēc nāves iestāšanās iemesliem pārliecinoši dominē sirds un asinsvadu slimības. Pēc Iedzīvotāju reģistrā pieejamās informācijas uz 2019.gada 2.janvāri Jēkabpils novadā savu dzīvesvietu deklarējuši 4 tūkstoši 622 iedzīvotāji.
Turpinām ziņas
Salas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru par Eiropas Savienības programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” Solidaritātes projekta “Jaunieši VAR” īstenošanu laika posmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Projekta mērķis ir solidarizēties ar Salas novadā dzīvojošajiem jauniešiem vecumā no 13 – 30 gadiem, dažādot brīvā laika pavadīšanas iespējas, kopā ar jauniešiem apgūt jaunas prasmes un zināšanas, iepazīt dažādas neformālās izglītības metodes, dažādus sevis izpaušanas veidus caur mākslas prizmu un arī iegūt jaunus draugus un paziņas. Solidaritātes projektu īstenos jauniešu grupa 5 cilvēku sastāvā no Salas novada. Projektā piešķirtais finansējums projekta realizācijai ir 3 tūkstoši eiro. Plašāk par projektu lasiet Salas novada pašvaldības mājaslapā.
2018.gada 30.novembrī Mežāres pagasta biedrība ELPAS prezentēja dokumentālo filmu „Pa Mežāres pagasta vecticībnieku takām” . Filma veltīta Latvijas simtgadei. Vecticībnieki Mežāres pagasta teritorijā dzīvo jau vairāk kā 300 gadu, izceļot pagastu ar to, ka šajā teritorijā viņi ir viskuplākā skaitā, apvienojoties tagad vienā Endzeļu Pomoras vecticībnieku draudzē. Vecticībnieki vienmēr ir bijuši pateicīgi Latvijai, kura viņus ir pieņēmusi. Caur filmas sižetu plašai sabiedrībai parādīta mūsdienu vecticībnieku dzīve, kuras saknes ir no tiem laikiem, kad barona Korha zemes Vitebskas gubernijas Zemes banka iztirgoja vecticībniekiem, kuri bēga no vajāšanām Krievijā. Filmu var noskatīties Krustpils novada mājaslapā.
9.februārī uz Baļotes ezera ledus norisināsies zemledus makšķerēšanas sacensības. To sākums plkst. 9.00. Sacensības ir individuālas, kurās dalībnieki startē trijās vecuma grupās. Sacensības norisināsies tiesnešu norādītos sektoros. To laikā drīkst makšķerēt vienlaicīgi ar vienu makšķerīti un vienu āķi. Sacensību dalībniekiem obligāti jāklausa galvenā tiesneša norādījumi, pretējā gadījumā tos diskvalificē. Dalībnieki drīkst makšķerēt, urbt āliņģus ne tuvāk kā 5m viens no otra. Dalībniekiem sacensību laikā aizliegts mainīties ēsmām, sacensību piederumiem, nodot un saņemt zivis. Vietu sadalījumu nosaka pēc loma svara. Vienāda svara gadījumā, augstākā vietā dalībniekam, kuram lielāks zivju skaits. Iepriekšējā pieteikšanās pa tālruni 25671222 vai sūtot e-pastu uz adresi ilmars.luksts@krustpils.lv. Plašāk par zemledus makšķerēšanas sacensībām – Krustpils novada mājaslapā.
Un vēl
Alūksnē un Rēzeknē sniega segas biezums sasniedzis 30 centimetru, un tik dziļš sniegs Latvijā šoziem ir pirmo reizi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Gan Alūksni, gan Rēzekni pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013.gada aprīļa. Toreiz Rēzeknes apkaimē bija 57 centimetrus augsta sniega kārta, Alūksnē tika sasniegs sniega dziļuma rekords - 70 centimetru. Valstī kopumā pēdējā dziļākā sniega sega novērojumu staciju tīklā ir 31 centimetrs pērnā gada februārī Stendē, 33 centimetri 2017.gada martā Līvānu novadā, kā arī 51 centimetrs 2016.gada janvārī Ventspils novadā. Daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā sniega sega patlaban nav biezāka par desmit centimetriem, savukārt Latgali un lielāko daļu Vidzemes sedz vairāk nekā 15 centimetri sniega.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā arvien vairāk bērnu nonāk audžuģimenēs vai pie aizbildņiem; Lielbritānijas valdība iztur neuzticības balsojumu; un Austrālijā sikspārņi neiztur karstuma stresu.
Lai arī darbs pie topošās valdības sadarbības dokumentiem ir nedaudz iekavējies, premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš joprojām cer, ka valdība tiks apstiprināta nākamnedēļ. Kariņš vakar pēc partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šodien politiķi varētu noslēgt darbu pie sadarbības līguma, kur joprojām ir diskusijas par vienu no punktiem. Tāpat tiks turpināts darbs pie valdības deklarācijas, jo pašlaik ir vienošanās aptuveni par trešdaļu no tās. Savukārt par fiskālās disciplīnas līgumu politiķi jau ir vienojušies.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs priekšlikumu balsot par Artusa Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas vadītāja biedra amata skaidro ar nepieciešamību nodrošināt frakcijas efektivitāti. Zakatistovs žurnālistiem norādīja, ka tas ir frakcijas iekšējās darba kārtības jautājums, kas, viņaprāt, nepelnīti esot nonācis "ziņu priekšplānā". Kā ziņots, balsojumā par Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata balsis sadalījās vienādi, līdz ar to viņš šo amatu ir saglabājis.
Latvijā arvien vairāk bērnu ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem, skaidrojot Latvijā adoptēto bērnu skaita kritumu, norāda labklājības ministra biroja vadītāja Linda Balčūne. Patlaban esot pārmaiņu laiks ārpusģimenes aprūpes sistēmā, kā rezultātā pieaug audžuģimenēs un pie aizbildņiem nonākušo bērnu skaits. Balčūne atzina, ka adoptētājiem būtu nepieciešams lielāks atbalsts no valsts, jo audžuģimenei šobrīd ir ievērojami lielāks finansiālais atbalsts. Labklājības ministrija esot domājusi arī par adoptētāju atbalstu un par to ir iesniegusi valdībā priekšlikumus, tomēr tagad jāgaida budžeta pieņemšana, kad arī kļūs skaidrs, ar kādu atbalstu adoptētāji varēs rēķināties. Jau ziņots, ka pērn kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kas ir par 44 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš.
Turpinām ziņas
Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas valdība trešdienas vakarā izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību. Meja pēc balsojuma paziņoja, ka jau vakar vakarā sāk sarunas ar partiju līderiem, lai rastu izeju no strupceļa. Jau ziņots, ka Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Tikmēr ierindas briti vairs neņemas prognozēt, par ko vienosies politiķi "Brexit" jautājumā. Veikalu plaukti Lielbritānijā tagad ir pilni ar konserviem un dažādu pārtiku, kurai ir ilgs uzglabāšanas termiņš. Ar tiem arī tiek pildīti māju pagrabi un virtuvju plaukti un veidoti uzkrājumi apmēram pusgadam. Taču pārtika nav vienīgais, kas britiem ikdienā ir vitāli svarīgs, tiek pirkti arī medikamenti, kurus valstī ieved no citām Eiropas Savienības valstīm. Arī pēc pašas britu valdības aprēķiniem, “Brexit” izraisītie traucējumi uz robežām var izraisīt pārtikas un medikamentu deficītu. Savukārt Anglijas banka prognozē, ka Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts šogad var samazināties pat par astoņiem procentiem.
Un vēl
Kamēr Eiropā plosās neredzētas sniega vētras, Austrālijas dienvidos piedzīvo karstuma rekordus. Portogostā un Tarkūlā termometra stabiņš sasniedzis +49 grādus pēc Celsija, un tā ir augstākā gaisa temperatūra, kāda šeit pieredzēta kopš 1903. gada. Vietējie novērojuši arī līdz šim neredzētu parādību, proti, ka karstuma stresa dēļ no kokiem zemē krīt sikspārņi. Varas iestādes brīdina iedzīvotājus dzīvniekiem nepieskarties, jo tie var iekost vai ieskrāpēt un līdz ar to pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiek rosināts lielās ostas nacionalizēt un pārņemt valsts kontrolē. Par šī gada dzīvnieku izvēlēts alnis; un Pētījumā noskaidrots, ka pasaules mūžīgais sasalums kļūst siltāks.
Veidojot topošās valdības deklarāciju tiek rosināts lielās ostas nacionalizēt un pārņemt valsts kontrolē. Tā uzskata satiksmes ministra amata kandidāts Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas. Kā vienu no iemesliem šādam ierosinājumam politiķis min neefektīvu ostu aktīvu izmantošanu. Tikmēr iespējamie nākamās valdības partneri pagaidām neatbalsta šo ierosinājumu.
Līdz piektdienas, 18. janvāra, vakaram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gaidīs iebildes tās iecerei jau otrdien, 22. janvārī, paredzētajā valdības sēdē virzīt lēmumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Tomēr būtiskas iebildes ministrija saņēmusi jau līdz šim. Pret galvaspilsētas domes patriekšanu iebilst gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Lielo pilsētu asociācija, gan centrālā valsts pārvaldes iestāde – Valsts kanceleja. Pašlaik secināms, ka Rīgas domes atlaišana arvien būs politiska izšķiršanās, nevis stingri juridiskos argumentos balstīts lēmums.
Sadarbības partneri un kreditori jeb aizdevēji uzņēmumam "Rīgas satiksme" var pieprasīt atdot visus izsniegtos aizdevumus. Tie ir aptuveni 200 miljoni eiro. Tā Rīgas domes deputātiem sacījis "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Viņš norādīja, ka pēc korupcijas skandāla bankas esot, "maigi sakot, kļuvušas piesardzīgas." Pagaidām esot izdevies novērst to, ka aizdevēji pieprasa atdot naudu. Matīss norādīja, ka 25. janvārī gaidāma "Rīgas satiksmes" pārstāvju tikšanās ar Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu aizdevēju pārstāvjiem. Tikšanās laikā "Rīgas satiksmes" valde mēģinās pārliecināt sadarbības partnerus par spēju turpināt darbu. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis izmeklēšanu par trim "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkumiem.
Turpinām ziņas
Zoologi par 2019.gada dzīvnieku izvēlējušies alni. Šie dzīvnieki pārtiek no dažādiem kociņiem un to lapām, skujām, koku mizām, kā arī ūdenszālēm. Pavasara periodā aļņu buļļiem izaug ragi, kas var būt dažādās krāsās, atkarībā no tā, pret kādu koku mizu dzīvnieks tos kasījis. Rudenī aļņi savus ragus parasti nomet. Jo vecāks un veselāks ir alnis, jo lielāki būs tā ragi. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, lai gan alnis sava izmēra dēļ var likties biedējošs, Latvijā līdz šim nav reģistrēti cilvēku nāves gadījumi no šī dzīvnieka uzbrukuma. Zoologi novērojuši, ka aļņu buļļi ragus izmanto savstarpējai konkurencei riesta laikā, nevis lai uzbruktu.
Kā ziņots, par 2019.gada augu izvēlēts mazais zvagulis, par gada putnu - mežirbe, par gada kukaini - malārijas ods, par gada dzīvotni - veci vai dabiski boreāli meži, bet par gada bezmugurkaulnieku izraudzīts indīgais mārīšzirneklis.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vakar apstiprināja priekšlikumus, kas paredz padarīt caurskatāmāku Eiropas Savienības pesticīdu jeb augu kaitēkļu apkarotāju atļaušanas procedūru. Eiroparlamenta deputāti nolēma, ka jādod sabiedrībai piekļuve pētījumiem, kas izmantoti šajā pesticīdu atļaušanas procedūrā. Tajā skaitā sabiedrībai jābūt piekļuvei visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai.
Un vēl
Pasaules mūžīgais sasalums kļūst siltāks un desmitgades laikā tā temperatūra paaugstinājusies par vidēji 0,3 grādiem pēc Celsija, teikts vakar publicētā pētījumā. Kā konstatējuši zinātnieki, visvairāk mūžīgā sasaluma temperatūra pieaugusi Sibīrijā, kur tā laikā no 2007. līdz 2016.gadam pieaugusi par 0,9 grādiem pēc Celsija. Zinātnieki, kas strādā Globālajā zemes mūžīgā sasaluma tīklā, savākuši datus no 123 urbumiem Arktikā, Antarktīdā un kalnos Eiropā un Vidusāzijā. 71 vietā temperatūra paaugstinājusies, 12 vietās pazeminājusies, bet 40 vietās palikusi nemainīga. Kā norāda zinātnieki, mūžīgā sasaluma kušanas dēļ atmosfērā var izplūst siltumnīcefektu izraisošās gāzes, vēl vairāk veicinot klimata pārmaiņas.