2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 18.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 18.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
radio1 ziņās klausieties: Ar Eigima partijas atbalstu par Daugavpils mēru ievēlēts Elksniņš; Par Sēlijas novadu apvienības vadītāju ievēlēts Neretas novada domes priekšsēdētājs Kviesis; un Plāno teju 18 reizes palielināt sodu par dzelzceļa sliežu šķērsošanu neatļautā vietā.

Vakar Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās "Mūsu partijas" atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš. Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam. Elksniņš amatā ievēlēts ar astoņām balsīm "par", piecām "pret", bet divi biļeteni bija nederīgi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to vakar gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Topošā koalīcija varētu izvērtēt opozīcijas ierosinājumus un konstruktīvākos no tiem arī atbalstīt, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV). Politiķis norādīja, ka partijas ir vienojušās par sadarbības līgumu, taču tas vēl redakcionāli jāprecizē. Politiķi līdz šim ir arī vienojušies par fiskālās disciplīnas līgumu. Iepriekš koalīcijas partijas mēdza noraidīt jebko, kas nāk no opozīcijas, bet tagad potenciālie partneri vienojušies par iespēju izvērtēt arī opozīcijas ierosinājumus. Pēc ceturtdienas sarunām partneri ir soli tuvāk darba noslēgumam pie valdības deklarācijas un pārējiem dokumentiem. Tikšanās iecerēta arī šodien un rīt, ja tas būs nepieciešams.

Turpinām ziņas

Šonedēļ par Sēlijas novadu apvienības vadītāju ievēlēts Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesi. Pamatojoties uz apvienības nolikumu, priekšsēdētājs jāpārvēlē ik pēc diviem gadiem. Pēdējos divus gadus apvienību vadīja Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe. Beidzoties viņas pilnvaru laikam, šonedēļ Sēlijas novadu apvienības sēdē par priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēts Kviesis. Savukārt par viņa vietnieku vienbalsīgi ievēlēts Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna. 

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju "Oy Sisu Auto Ab". Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija "Paramount International Marketing" un ASV uzņēmums "AM General LLC". Aizsardzības ministrijai uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus. Aizliegums slēgt līgumu ar Somijas uzņēmumu pamatots ar to, ka Aizsardzības ministrija ir pieļāvusi vairākus iepirkumu procedūras pārkāpumus, tajā skaitā nepilnīgi atspoguļojot savas vajadzības sarunu procedūras dokumentācijā. 


Un vēl


Maksimālo sodu par iešanu pa dzelzceļa sliežu ceļiem plāno palielināt līdz 125 eiro, kas ir gandrīz 18 reizes vairāk nekā pašreiz, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izskatītie grozījumi Dzelzceļa likumā. Ministrija skaidro, ka, naudas soda apmērs palielināts, jo dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana neatļautās vietās vai gadījumos, kad deg aizliedzošais signāls, kā arī iešana pa sliežu ceļiem ir aktuāla problēma, kas rada draudus dzelzceļa satiksmes drošībai un kārtībai, apdraud cilvēku dzīvību un veselību un privātpersonu un dzelzceļa nozares uzņēmumu mantu. Pēdējos trijos gados AS "Latvijas dzelzceļš" Tehniskās inspekcijas statistika liecina, ka gada laikā notiek 70 līdz 100 gadījumi, kuros vilces līdzekļa vadītājam iepriekš neparedzētos gadījumos ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur. 


Radio1 Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Nodibinājums „Viduslatgales pārnovadu fonds” kopā ar Aglonas, Līvānu, Preiļu un Vārkavas pašvaldībām Mazo grantu projektu konkursu „Iedzīvotāji veido savu vidi” organizē jau 5 gadus.  Fonda ļaudis kopā ar pašvaldību pārstāvjiem un projektu realizētājiem  katra jaunā gada  sākumā pulcējas kādā no 4 novadiem, uz vienu jauku un labi padarītu darbu – projekta noslēguma pasākumu. Šoreiz tas notika Pelēču pagastā. Projektu konkursa būtība ir veicināt radošu un inovatīvu  vietējo iedzīvotāju,  sabiedrisko organizāciju ideju realizāciju dzīvē. Līvānu novadā projektu konkursā ietvaros realizēti 10 projekti.  Plašāka informācijha, kas realizējot šos projektus paveikts, pieejama Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.

Līvānu novada pašvaldība veic aptauju "Gada notikums kultūrā 2018" saskaņā ar Līvānu novada domes noteikumiem „Par Līvānu novada domes apbalvojumiem un to piešķiršanas kārtību”, kas noteic, ka gada nozīmīgākais/vērtīgākais/interesantākais notikums kultūrā tiek noteikts iedzīvotāju balsojumā. Balsošana nominācijā "Gada notikums kultūrā" noslēgsies 24.janvārī. Aptauju var aizpildīt Līvānu novada mājaslapā. 

Turpinām ziņas

Pēc Līvānu novada domes ierosinājuma, no 2019. gada SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” ir uzsākusi lielo jeb 5-stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņutelpu regulāru uzkopšanu. Šos darbus veic sētnieki. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tiek aicināti kāpņutelpās, pagrabu un kāpņutelpu priekštelpās nenovietot ilgstošai stāvēšanai velosipēdus, ratiņus un citus priekšmetus. Ja kādā no daudzdzīvokļu mājām darbi netiek veikti vai tiek veikti nekvalitatīvi,  attiecīgās mājas iedzīvotāji tiek aicināti par to informēt Dzīvokļu saimniecību pa tālruni 65381819.

Tuvākajā laikā SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” plāno veikt sniega tīrīšanas darbus daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos. Autovadītāji tiek aicināti iespēju robežās neatstāt uz ielām un auto stāvlaukumos savas automašīnas ilgstošai stāvēšanai, jo tas apgrūtina sniega tīrīšanu, veido brauktuves sašaurinājumus, kā rezultātā tiek apgrūtināta transporta līdzekļu kustība un droša pārvietošanās.

Un vēl par kultūras pasākumiem

Šodien pulksten septiņos vakarā  Līvānu novada Kultūras centrā notiks ikgadējais Sporta sarīkojums “Laimes formula”, kurā godināsī novada sportistus un trenerus. 

Svētdien, 20. janvārī, 14.00 Līvānu novada Kultūras centrā norisināsies bērnu vokālo ansambļu muzikāli dramatiskais uzvedums “VILKAM TĀDA DVĒSELĪT’”. 

Ceturtdien, 24.janvārī, 13.30 Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Es un Tu bibliotēkā”, viesosies dzejnieks, rakstnieks un  dziesminieks Andris Akmentiņš. 

Līdz janvāra nogalei Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē ir skatāma līvānietes, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotājas Elgas Skrebeles gleznu izstāde “Divpadsmit.” Izstādē aplūkojamas 12 eļļas tehnikā gleznotas ainavas, kuras tapušas aptuveni 4 gadu laikā un kopā veido vienu noslēgtu tēmu – gadu. Izstāde aizved nelielā, priecīgā ceļojumā pa gadalaikiem. 

Aicina apmeklēt Jāzepa Oskara Bikaunieka izstādi “Pēdējais mohikānis”, kura apskatāma Latgales Mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē no 2.februāra līdz 30.martam. Izstādē būs aplūkojamas eļļas gleznas, zīmējumi un dažādi kokgriezumi, kurus darinājis vietējais amatnieks, Jersikas pagastā dzimušais Jāzeps Oskars Bikaunieks, kuram šogad apritētu 103.dzimšanas diena.  Izstādes atklāšana notiks 2.februārī plkst.13:30.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kokneses kokaīna lietā aizturētais apgalvo, ka par narkotikām neko nav zinājis; Cik uzņēmumi pērn Latvijā likvidēti un, cik dibināti no jauna? Un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku brīvdienās?

Patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit, un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš piebilst, ka īss politisks dokuments šobrīd vēl tiek gatavots, bet, kādā veidā tas tiks pieņemts, par to vēl plānotas diskusijas ar kolēģiem Saeimā un valdībā, jo pagaidām traucējot jaunās valdības neesamība. 

Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas divas deputātes – Linda Liepiņa un Karina Sprūde – sociālā tīkla vietnē  “Facebook” paziņojušas, ka neatbalstīs topošo Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību, lai gan tajā varētu tikt pārstāvēta arī partija “KPV LV”.Liepiņa skaidroja, ka līdz šim Kariņš neesot centies nevienā no "savas valdības" prioritātēm minēt elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu. Līdzīgu paziņojumu publicējusi Sprūde. Jau ziņots, ka šodien premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tiekas ar “KPV LV” frakciju. Tāpat arī vēstīts, ka iepriekš topošo Kariņa valdību attiecās atbalstīt "KPV LV"  deputāts Aldis Gobzems, sakot, ka partijas iešana šajā valdībā būtu kļūda.

Viens no Kokneses kokaīna lietā aizturētajiem Imants Bunga par saimniecībā glabātajām narkotikām neko neesot zinājis, vien piestrādājis par kurinātāju, to viņš apgalvoja intervijā raidījumā "LNT Ziņas". Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Bunga minētajā lietā nodrošinājis drošību. Tomēr raidījumā Bunga uzsvēra, ka viņš neko nav zinājis. Viņš apgalvoja, ka ar saimniecības īpašnieku Andri Elkstu, kura īpašumā tika uzieta kokaīna krava, ir pazīstams sen un abi bija sarunājuši, ka Bunga ik rītu piestrādās par kurinātāju. Bunga nezinot, vai arī pārējie lietā aizturētie ir bijuši informēti par to, vai kastēs bijis kokaīns. Bungam aizliegts mainīt dzīvesvietu, noteiktas komandantstundas un reizi nedēļā jāatzīmējas policijā Aizkrauklē.

Turpinām ziņas

Pagājušajā gadā Latvijā likvidēti 20 tūkstoši 745 uzņēmumi, kamēr jauni reģistrēti teju divas reizes mazāk - 10 tūkstoši 660, liecina SIA "Lursoft" apkopotā informācija.No visiem 2018.gada jaunajiem uzņēmumiem 52,5% reģistrēti Rīgā, savukārt no likvidētajiem galvaspilsētā koncentrēti 67,8%. "Lursoft" norāda, ka 2018.gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, tiesa, atsevišķās no tām jauno uzņēmumu skaits bijis salīdzinoši zems, piemēram, Vārkavas un Ciblas novados gada laikā reģistrēts tikai viens jauns uzņēmums, bet Baltinavas un Naukšēnu novados - divi. Tajā pašā laikā Vārkavas novadā pērn likvidēti 11 uzņēmumi, kas pielīdzināms uzņēmumu skaitam, kas novadā reģistrēts pēdējo četru gadu laikā. 

Vienlaikus kā pozitīvu piemēru "Lursoft" izceļ Pļaviņu novadu - ja 2017.gadā novadā tika reģistrēti deviņi jauni uzņēmumi, tad pērn to skaits sasniedza 20. Tajā pašā laikā likvidēto uzņēmumu skaits šajā novadā samazinājās no 22 uzņēmumiem 2017.gadā līdz 13 uzņēmumiem pērn.Jaunu uzņēmumu skaits pagājušajā gadā būtiski palielinājies Varakļānu novadā, kur jauno uzņēmumu skaits audzis trīs reizes, Aknīstes novadā - 2,2 reize un arī Pļaviņu novadā - 2,2 reizes. 

Situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz jaunreģistrēto skaitu, pagājušajā gadā vērojama visās Latvijas lielākajās pilsētās, neskatoties uz to, ka vairumā gadījumu jauno uzņēmumu skaits pagājušajā gadā bijis lielāks nekā 2017.gadā. Izņēmums ir vien Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils, kur jaunreģistrēto uzņēmumu skaits sarucis. Vienlaikus šīs četras pilsētas "Lursoft" izceļ arī pozitīvā gaismā, jo, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn sarucis tajās likvidēto uzņēmumu skaits.

Un vēl

Brīvdienās Latvijā saglabāsies neliels sals, turklāt svētdienas naktī visu valsti šķērsos sniega mākoņi, liecina prognozes. Gaisa temperatūra brīvdienās būs 0..-5 grādu robežās, naktīs vietām Vidzemē un Latgalē līdz -8 grādiem, bet jūras piekrastē dažbrīd līdz +1 grādam. Sestdien snigs tikai vietām un brīžiem, bet svētdienas naktī visu Latviju šķērsos nokrišņu zona, snigs, brīžiem stipri, dienas laikā snigšana turpināsies Latgalē. Sniega kārta pieaugs par 2-7 centimetriem. Nākamnedēļ saglabāsies sals, tam būs tendence pastiprināties. Nedēļās otrajā pusē, visticamāk, tieši brīvdienās - 26., 27. janvārī - temperatūra naktīs vietām slīdēs zem -20 grādu atzīmes. Aukstuma vilnis nākamnedēļ gaidāms arī daudzviet Rietumeiropā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība apsver ''Breksita'' atlikšanu līdz nākamajam gadam;
Varakļānu aprūpes centra lifta šahtā bojāgājušā zēna vecāki no valsts prasa miljonu; un Saeimā iesniegts priekšlikums samazināt darba laiku līdz 32 stundām nedēļā?

Eiropas Savienības amatpersonas izskata plānus par "Breksita" atlikšanu līdz nākamajam gadam, Vācijai un Francijai dodot mājienus par iespēju pagarināt izstāšanās sarunas, ņemot vērā politiskās jukas Lielbritānijā, vēsta laikraksts "The Times". Diplomāti un amatpersonas gatavo ilgāku pagarinājumu, nekā tas ir paredzēts ES līguma 50.panta izstāšanās procedūrā, ņemot vērā to, cik smagu sakāvi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien pieredzēja balsojumā par viņas "Breksita" vienošanos. Līdzšinējā plānā galvenā uzmanība bija veltīta varbūtībai, ka "Breksits" varētu tikt atlikts no 29.marta uz trim mēnešiem - līdz jūnija beigām, tomēr ES amatpersonas tagad izvērtē juridiskos ceļus, lai atliktu "Breksitu" līdz nākamajam gadam.

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka mainoties dabas resursu nodokļa likmei, no šogad visā Latvijā mainījusies maksa par sadzīves atkritumu izvešanu. Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs par vienu m3 ar PVN šogad noteikts -  19,83 eiro. Sarunā ar Radio1 SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka sacīja, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pieaugusi par 1,11 eiro, pērn viena kubikmetra apsaimniekošana izmaksāja 18,72 eiro. Tarifs paaugstināts saistībā ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanu. 

Jau ziņots, ka 2016.gada 15. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz, ka dabas resursu nodoklis pieaugs katru gadu līdz 2020.gadam ieskaitot. Jau 2018.gadā dabas resursu nodoklis par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu paaugstinājās līdz 35,00€/t. 2019. gadā šī nodokļu likme ir 43,00 €/t. 

Ja vēl pērn SIA “Jēkabpils pakalpojumi” spējuši paaugstināto nodokli segt no saviem resursiem, neceļot tarifus iedzīvotājiem, tad šobrīd šādu resursu vairs neesot. Hauka uzsvēra, ka uzņēmums tarifu paaugstinājis tikai saistībā ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanos, neiekļaujot tajā pakalpojuma izmaksas, kas arī ir augušas. 

Turpinām ziņas

Viens miljons eiro – šādu summu no valsts un Varakļānu pašvaldības prasa vecāki, kuru vienīgais dēls – divgadīgais Kristaps – 2015. gada vasarā gāja bojā, iekrītot Varakļānu veselības aprūpes centra lifta šahtā. Zēna tēvs Andris tiesā uzsvēra – prasītā summa nav kompensācija par bērna dzīvību, jo tā naudā nav izmērāma. Bet svarīgi, lai par traģēdiju atbildīgie gūtu mācību un nekas līdzīgs vairs neatkārtotos. Bojāgājušā Kristapa vecāki kā morālo kompensāciju par vienīgā bērna zaudējumu katrs prasa 250 tūkstoši eiro no valsts un arī no Varakļānu pašvaldības. Kopā – vienu miljonu eiro.

No šī gadā lauksaimnieki vairs nesaņems maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Uzsākot plānošanas perioda no 2014. līdz 2020.gadam īstenošanu, ZM šādu lēmumu pieņēma, konsultējoties ar lauksaimnieku organizācijām. Ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas, tika nolemts, ka maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, saņems par platībām, kas aptver lielāku Latvijas teritoriju, aptuveni 90% no platības, bet par īsāku periodu – līdz 2018.gadam. Ja maksājums tiktu saglabāts līdz 2020.gadam, tad tas tiktu ieviests daudz mazākā Latvijas teritorijas daļā.

Un vēl

Samazināt noteikto «normālo» darba laiku likumā uz 32 stundām, nesamazinot iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darbalaiku pirmssvētku dienās – šāds likumu grozījumu kolektīvais iesniegums šonedēļ tika iesniegts Saeimā. Tālāk iesniegums ir jāizskata Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lemjot par tā nodošanu balsojumam Saeimas plenārsēdē. Iniciatīvas autors Jānis Kuzins argumentē, ka samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildus brīvo laiku, un arī darba diena būs vairāk produktīvāka. Tiek pieļauts, ka tas varētu radīt arī vairāk darbavietu. Iniciatīvas pārstāvis iesniegumā Saeimai kā argumentu min arī Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2015.gada spriedumu, ka darba laikā ir jāieskaita arī ceļš uz darbu un no darba, un šis ir veids, kā šis lēmums tiktu izpildīts.

Atstājiet komentāru