Jēkabpils radio1 ziņas 2026.gada 16.septembrī
- Radio1.lv --
- 16 septembris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien norisināsies pasažieru pārvadātāju protesta akcija; VM neredz pamatu civilprasībai pret Daugavpils reģionālās slimnīcas iepriekšējo valdi; un Nedēļas nogalē Zvejnieklīcī stādīs Laimes koku parku.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas organizētajā protesta akcijā "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" šodien piedalīsies astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3 tūkstoši reģionālo autobusu reisu. Protesta akcijā piedalās SIA "Daugavpils autobusu parks", SIA "Hansabuss Latvija", AS "Talsu autotransports", AS "Rēzeknes autobusu parks", SIA "Norma-A", kas nodrošina pārvadājumus ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un SIA "Dautrans". Protesta akcijas dalībnieks ir arī SIA “Hansabuss Latvija” nodrošina pasažieru pārvadājumus Jēkabpils, Aizkraukles, Līvānu un Preiļu novados.
Valdība vakar atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt papildu 9,8 miljonus eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks aģentūrai LETA norādīja, ka, neskatoties uz valdības lēmumu, pārvadātāju protesta akcija šodien notiks, jo piešķirtie līdzekļi ir valsts nenosegtās saistības šajā gadā, savukārt pārvadātāji pieprasa ilgtermiņa līgumu indeksācijas maiņu un nodrošināt papildu finansējumu, lai segtu būtisko izmaksu pieaugumu.
Kopš pagājušā gada par trim procentpunktiem samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka labi pārzina savas tiesības, liecina pētījumu kompānijas "Berg Research" veiktais "Tiesībpratības mērījums 2026". Šī gada pētījumā 52% aptaujāto pauduši uzskatu, ka labi pārzina savas tiesības, bet pagājušajā gadā šādu atbildi sniedza 55%. Šogad pilnībā informēti par savām tiesībām un pienākumiem jūtas 4,2% atptaujāto, bet pērn tādi bija 6%, liecina pētījuma dati. Trešdaļa jeb 33% aptaujāto savu informētību par tiesībām vērtē kā vāju, bet 4% norāda, ka par tām nav informēti vispār.
Krievijas hibrīduzbrukumu skaits pret NATO dalībvalstīm ir ievērojami pieaudzis, atklājusi alianses augsta ranga amatpersona. Vien pagājušajā gadā reģistrēti vairāk nekā 200 šādi incidenti, atklāja amatpersona, piebilstot, ka šajā skaitlī nav iekļauti ikdienišķie rutīnas kiberuzbrukumi. Arī NATO štābs katru mēnesi saskaras ar tūkstošiem kiberuzbrukumu. Krievija cenšas graut politisko un praktisko atbalstu Ukrainai un gatavojas iespējamai turpmākai eskalācijai. Tajā skaitā Krievija izspiego kritisko infrastruktūru un loģistikas ķēdes, kā arī iepriekš izvieto ļaunprogrammatūras svarīgās rūpnieciskās kontroles sistēmās.
Ukrainas parlaments vakar atbalstīja prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu par Ruslana Kravčenko atbrīvošanu no ģenerālprokurora amata. Opozīcijas partiju pārstāvji aicināja atjaunot konkursa nosacījumus ģenerālprokurora ievēlēšanai, atsakoties no politiskām iecelšanām, vēsta tīmekļa medijs "Ukrainska pravda". Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs un Specializētā pretkorupcijas prokuratūra 4. septembrī veica kratīšanu ģenerālprokurora birojā. Tas tika darīts, izmeklējot lietu par krāpniecisko zvanu centru darbības piesegšanu. 7. septembrī Kravčenko paziņoja, ka ir iesniedzis atlūgumu.
Turpinām ziņas
Patlaban nav konstatēti pietiekami pierādījumi, ka SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" iepriekšējā valde būtu rīkojusies prettiesiski vai ar rupju nolaidību tādā apmērā, kas būtu tiešs slimnīcas finanšu zaudējumu cēlonis un pamatotu civiltiesiskas prasības celšanu, secināts Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par slimnīcas amatpersonu atbildības izvērtēšanu. Ziņojumā norādīts, ka slimnīcas finanšu grūtības galvenokārt skaidrojamas ar vairākiem ārējiem faktoriem, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi, strauju personāla, materiālu un energoresursu izmaksu pieaugumu, kā arī ar izmaiņām valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu apjomā.
Aizkraukles novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties evakuācijas mācībās, lai praksē pārbaudītu iedzīvotāju pārvietošanas un atbalsta sistēmas darbību krīzes situācijā. Mācības notiks 22. septembrī no pulksten pieciem pēcpusdienā. Evakuācijas pulcēšanās punkts tiks izvērsts pie Aizkraukles Kultūras centra. Paredzēts, ka kopējais mācību ilgums būs aptuveni 4 līdz 5 stundas. Obligātai reģistrācijai līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Ņemot vērā mācību ilgumu, ieteicams nodrošināties ar dzeramo ūdeni un kādu nelielu uzkodu. Vietu skaits transportlīdzeklī ir ierobežots, tāpēc dalībai mācībās obligāta iepriekšēja pieteikšanās. Interesentiem lūdzam līdz 18. septembrim pulksten trijiem dienā sūtīt pieteikumu e-pastā: andrejs.graudins@aizkraukle.lv, norādot dalībnieka vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Evakuācijas punkta mācību izspēle notiks valsts visaptverošo mācību “Namejs 2026” ietvaros.
Un vēl
Pasaules talkā, kas notiks apmēram 200 valstīs un teritorijās sestdien, 20. septembrī, Jēkabpils novadā plānots iestādīt desmito Laimes koku parku. Laimes koku parku stādīs Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī. Tā ir iecienīta brīvdabas atpūtas vieta, kur jau atrodas brīvdabas estrāde, bērnu rotaļu un sporta laukumi, pastaigu taka gar upes krastu, laivu piestātne un citas aktīvās atpūtas iespējas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV Maksātnespējas lietu tiesa apstiprina "airBaltic" finanšu saistību restrukturizācijas sākšanu; Koknesē notiks civilās aizsardzības mācības; un Dabas muzejā skatāma sēņu izstāde.
No šodienas līdz 22. septembrim Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla "Roadpol" organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kuras laikā policija visā Eiropā pastiprināti pievērsīs uzmanību ceļu satiksmes drošībai. Savukārt rīt, 17. septembrī notiks akcija "Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem". Tās mērķis ir panākt, lai šajā dienā uz Eiropas ceļiem netiktu zaudēta neviena cilvēka dzīvība un neviens cilvēks negūtu smagus ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos
ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa otrdien apstiprināja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu saistību restrukturizācijas sākšanu atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem apstiprināja premjers Andris Kulbergs. Viņš skaidroja, ka šis lēmums nozīmē, ka tiesiski ir apstiprināti iesniegtie dokumenti, kā arī tiesa ir pieņēmusi "airBaltic" pieteikumu. Nākamais solis uzreiz ir saņemt finansējumu, lai ar to varētu nodrošināt aviokompānijas darbību. "airBaltic" ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā.
Atlikta Satiksmes ministrijas informatīvā ziņojuma izskatīšana valdībā, kas paredz ar dažādiem risinājumiem aizklāt vai nomainīt ceļa zīmju norādes uz Krieviju un Baltkrieviju. Ministrijā skaidro, ka jautājums atlikts, jo ziņojumā bija nepieciešams precizēt noteikto uzdevumu termiņus un izmaksas. Ziņojumā teikts, ka ministrija, izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus un nepieprasot papildu valsts budžeta finansējumu, valsts autoceļu tīklā pakāpeniski samazinās agresorvalstu apdzīvoto vietu nosaukumu uzsvēršanu ceļa zīmēs, ciktāl tas neietekmē satiksmes drošību un maršrutu sistēmas funkcionalitāti.
Baltijas un Ziemeļvalstu energosistēmas kļūst arvien ciešāk savienotas, taču to drošības plānošana joprojām lielā mērā notiek katras valsts līmenī. Enerģētikas eksperti norāda – krīzes vai infrastruktūras bojājumu gadījumā ar nacionāliem plāniem vien var nepietikt un nepieciešama ciešāka reģiona koordinācija. Par to vakar Rīgā diskutēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas eksperti konferencē par energoapgādes drošību. Ekspertu ieskatā, politiskā griba ciešākai sadarbībai jau ir, tagad galvenais esot pāriet no politiskas apņemšanās pie konkrētas rīcības kopējai koordinētai sadarbībai enerģētikas krīzes gadījumā.
Francijas galvaspilsētā Parīzē netālu no Eifeļa torņa atvērts pirmais veikals, kas pilnībā veltīts sviestam, vēsta portāls "Euronews". Veikala dibinātājs aicina apmeklētājus sviestu uztvert līdzīgi kā vīnu, un tad veikalā var nodegustēt vairāk nekā 30 dažādus sviesta veidus. Līdzīgi kā vīnus citos veikalos, šeit var nogaršot sviestus no dažādiem Francijas reģioniem un mājražotājiem. Turklāt var nogaršot gan parastu sviestu, gan arī ar īpašām garšām, piemēram, ar jūraszālēm, avenēm vai šokolādi. "Euronews" raksta, ka Francija ir pasaules līdere sviesta patēriņā, kur viens iedzīvotājs vidēji apēd aptuveni 8 kilogramu sviesta gadā. Un šāda veikala atvēršana apliecina Francijas mīlestību pret sviestu.
Turpinām ziņas
Aicina līdz 9. oktobrim pieteikt pretendentus Aizkraukles novada pašvaldības apbalvojumu ‒ Goda pilsoņa, Goda raksta, Atzinības raksta un Pateicības ‒ saņemšanai. Goda pilsoņa nosaukumu, krūšu zīmi un naudas summu valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā piešķir par sevišķiem nopelniem Aizkraukles novada labā. Pieteicējiem jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jāiesniedz jebkurā novada klientu apkalpošanas centrā. Veidlapu, kā arī informāciju par pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas kārtību var atrast Aizkraukles novada tīmekļvietnē.
25. septembrī no pulksten diviem dienā līdz pusastoņiem vakarā Koknesē, apvienības pārvaldes ēkā, notiks civilās aizsardzības mācības, kurās aicināts piedalīties ikviens interesents. Mācības būs bez maksas. Mūsdienās drošība vairs nav tikai valsts vai dienestu atbildība. Krīzes situācijā ļoti svarīga ir arī katra cilvēka, ģimenes un vietējās kopienas gatavība, zināšanas un spēja sadarboties. Mācībās īpašs uzsvars būs likts uz mentālās veselības atjaunošanu un psiholoģisko noturību, kā arī uz sagatavošanos krīzes situācijām. Pieteikšanās, aizpildot anketu pašvaldības mājaslapā.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no šodienas līdz svētdienai, 20. septembrim, notiks ikgadējā "Lielā sēņu izstāde". Tās Rīgā notiek jau vairāk nekā 100 gadus. Kā vēsta periodika, pirmā sēņu izstāde atklāta Rīgas pilsētas ģimnāzijā jeb tagadējā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā 1918. gada 1. septembrī. Savukārt Dabas muzeja telpās sēņu izstādes norisinās 75 gadus, kopš 1951. gada. Lai arī bijuši izstāžu pārtraukumi, norises vietas un organizatoru nosaukumi gadu gaitā mainījušies vairākkārt, sēņu izstāde joprojām ir gaidīts notikums galvaspilsētā, turklāt patlaban Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikologi aktīvi iesaistās arī izstāžu organizēšanā reģionos. Sēņu izstādes galvenais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku sugu daudzveidību, lai interesenti varētu pārliecināties par savām zināšanām. Izstādē sēnes būs sakārtotas grupās - ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Neapmierinātībā ar darba samaksu mediķu arodbiedrība rīkos protestu un prasīs Abu Meri demisiju; Aizkrauklē uzlabo mājokļu vides pieejamību iedzīvotājiem; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Padome nolēmusi uzturēt prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, organizēt protesta akciju - piketu pie Ministru kabineta -, kā arī pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju. Padomes sēdē arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa norādīja, ka nozarē būtiskas izmaiņas nav vērojamas jau kopš 2021. gada. Viņa kritizēja arī komunikāciju ar veselības ministru, norādot uz grūtībām panākt pilnvērtīgu dialogu par nozares problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem. Mediķu arodbiedrība vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju konstatēts nepietiekams veselības aprūpes publiskais finansējums un būtisks cilvēkresursu trūkums. Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar attiecīgi 4,3 ārstiem un 7,6 māsām vidēji Eiropas Savienībā, turklāt vairāk nekā 40% ārstu un māsu ir 55 gadus veci vai vecāki.
Polijā robežsargi apturējuši kravas auto refrižeratoru, kurā vesti 34 migranti, kas starptautiskās aizsardzības saņemšanai pieteikušies Latvijā. Kravas automašīna ar Lietuvas numurzīmēm apturēta uz šosejas A2 netālu no Poznaņas, tā brauca virzienā uz Vāciju. Pārbaudes laikā atklājās, ka cilvēki bija paslēpti kravas nodalījumā aiz speciāli ierīkotas starpsienas. Tie bija cilvēki no Eritrejas, Etiopijas, Ēģiptes, Pakistānas, Somālijas, Sudānas un Tunisijas. Ārzemniekiem bija dokumenti, kas apliecināja, ka viņi Latvijas teritorijā bija iesnieguši pieteikumus starptautiskās aizsardzības saņemšanai. Viņi nodoti Lietuvas varasiestādēm. Pret kravas automašīnas vadītāju ir uzsākta izmeklēšana.
14. novembrī "Xiaomi arēnā" būs skatāms dejas uzvedums "Indulis un Ārija". Divās izrādēs uz vienas skatuves satiksies vairāk nekā 400 dejotāju, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, savienojot Agra Daņiļeviča horeogrāfiju, Valtera Pūces oriģinālmūziku un Intara Rešetina-Pētersona režiju.Raiņa stāsts par mīlestību, izvēli, brīvību un spēju pastāvēt par sev svarīgo šajā iestudējumā iegūs jaunu skatuves mērogu, vienlaikus atgādinot par jautājumiem, kas ir aktuāli arī šodien - par piederību, identitāti, dzimtenes mīlestību un cilvēka iekšējo spēku laikā, kad to pārbauda ārēji apstākļi.
Eiropas Parlamenta deputāti mudina Eiropas Savienību mazināt savu atkarību no ārvalstu kontrolētām tehnoloģijām kritiski svarīgās nozarēs, jo īpaši no ASV tehnoloģiju uzņēmumiem un Ķīnas aparatūras. Eiropas parlamenta deputāti atbalsta Eiropas Demokrātiskās noturības centra izveidi. Iecerēts, ka tas darbosies kā neatkarīgs "izcilības centrs", kas apkaros ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju, iejaukšanos un dezinformāciju un koordinēs valstu darbības. Eiropas parlamenta deputāti akcentē, ka demokrātijas noturības veidošanai ir vajadzīgs, lai sabiedrība turpinātu funkcionēt krīzes situācijās. Viņi iesaka rīkot regulāras plaša mēroga mācības, izveidot ES mēroga krīzes trauksmes lietotni un noteikt 24. februāri - dienu, kurā Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā - par ikgadēju "Eiropas sagatavotības dienu".
Zinātniekiem izdevies apstiprināt, ka Spānijā kādreiz atrastie pārakmeņojušies kauli ir Eiropā pirmās atrastās diplodoka fosilijas. Tas ar savu klasisko formu, garo kaklu, asti un četrām masīvām kājām ir viens no pasaulē vislabāk zināmiem dinozauriem. Pirmo reizi šī dinozaura fosilijas atrada ASV 1877. gadā, un līdz šim uzskatīja, ka Juras laikmetā pirms 150 līdz 147 miljoniem gadu tie dzīvoja Ziemeļamerikas rietumu daļā. 2008. gadā kāda ciema iedzīvotājs mazapdzīvotajā Aragonas reģionā Spānijas austrumos atrada pārakmeņojušos kaulus – tādā veidā zinātnieku rīcībā kopumā nonāca 14 astes skriemeļi un vairākas citas fosilijas. Atradums liecina, ka toreiz starp Ameriku un Eiropu varēja pastāvēt sauszemes tilts, ko izmantoja senie milzu rāpuļi.
Turpinām ziņas
Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu Aizkraukles novada pašvaldība septiņos mājokļos veikusi vides pieejamības uzlabojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. No tiem trīs mājokļi atrodas Aizkrauklē, divi ‒ Neretā, pa vienam ‒ Skrīveros un Pļaviņās. Kopējais projekta finansējums – 159 tūkstoši 122 eiro. Piecos mājokļos izbūvētas bezsliekšņa dušas zonas, paplašinātas durvju ailes, uzstādīti atbalsta rokturi, pielāgoti klozetpodi un izlietnes, ieklāti pretslīdes grīdas segumi, kā arī veikti citi risinājumi. Diviem mājokļiem nodrošināta pieejamība no ārpuses.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurām biedrība “Upmales mantinieki” bija pieteikusi 243 gadus seno Gricgales baznīcu-skolu Pilskalnes pagastā. Šeit notika Eiropas kultūras mantojuma dienām veltīts pasākums. Rīta sarunu ciklā runāja par Gricgales vēsturi un ievērojamām personībām, literātiem, kas Gricgales vārdu nes tālāk pasaulē. Tā kā Eiropas kultūras mantojuma dienas sakrīt ar Dzejas dienu laiku, pasākumā lasīja arī fragmentus no autoru darbiem, kuru dzimtā puse ir Gricgale. Dienas otrā daļa risinājās Gricgales baznīcas – skolas ēkā. Saglabājot nākotnei Gricgales kā vietas vārdu, svarīgi šo celtni glābt, renovēt, dot jaunu veidolu, notika ideju apmaiņa un iezīmēts darbības virziens, kā to vislabāk izdarīt.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra Latvijā saglabāsies nedaudz augstāka nekā parasti septembra vidū, dažbrīd gaidāms lietus un stiprākas vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi. Trešdienas vakarā un naktī uz ceturtdienu valsti no rietumiem šķērsos lietus mākoņi, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11..+15 grādiem. Ceturtdien uzspīdēs saule, Latgalē būs mākoņaināks un lietaināks laiks, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +15..+19 grādiem.
Līdzīga temperatūra gaidāma līdz nedēļas beigām, naktī uz piektdienu termometra stabiņš dažviet noslīdēs līdz +7 grādiem. Vietām īslaicīgi līs. Iespējams, svētdien Latviju no rietumiem sasniegs plaša lietus zona. Dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās brīžiem pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē, vietām piekrastē - līdz 18 metriem sekundē. Sagaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā kļūs vēsāks un palaikam līs.