Jēkabpils slimnīcā darbu sācis jauns speciālists – ķirurgs Juris Larnovskis
- Sandra Mikanovska --
- 23 oktobris 2020 --
- 2Komentāri
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jau trešo nedēļu strādā jauns ķirurgs – Juris Larnovskis. Amata prasmes viņš apguvis, studējot Stradiņa universitātē un Latvijas universitātē. Lai arī dzimis Rīgā, Juris Larnovskis ir audzis, skolā gājis un tagad sācis patstāvīga darba gaitas Jēkabpilī.
- Kāpēc izvēlējāties nākt strādāt uz Jēkabpils slimnīcu?
- Esmu jēkabpilietis, Jēkabpils slimnīcā, kopš pagājušā gada strādāju kā dežūrējošais ķirurgs un, sākot patstāvīgu darbu izvēle šķita loģiska, ka jāpaliek Jēkabpilī. Jēkabpils slimnīca man iepatikās jau dežūru laikā. Jāteic, ka reģionos cilvēku attieksme pret ārstiem ir daudz labāka nekā lielajās slimnīcās.
- Kā vērtējat Jēkabpils slimnīcas ķirurgu kolektīvu?
- Kolektīvs ir zinošs, profesionāls, kolēģi ir atsaucīgi, sniedz padomus, palīdz, ja nepieciešams. Izstāsta, kas un kā notiek Jēkabpils slimnīcā. Kad sāku dežuras, man atbalstu un profesionālos padomus sniedza ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Danevičs.
- Kāda ir Jūsu darba diena?
- Man rit tikai trešā darba nedēļa. Jāteic, ka pirmā bija visklusākā nedēļa ar pāris operācijām, tad pamazām darbs kļuva intensīvāks un pēdējās nedēļas laikā man jau katru dienu ir bijis jāiet uz operācijas zāli. Darbs pamazām uzņem apgriezienus. Jēkabpils slimnīcā otrdienas un ceturtdienas ir plānoto operāciju dienas, bet neatliekamās operācijas notiek visās nedēļas dienās. Cenšos apgūt mūsdienu zelta standartu – mazinvazīvo ķirurģiju, pilnveidot savas prasmes šajā jomā. Ķirurģijā cenšos strādāt plašā spektrā, bez specializācijas kādās noteiktās manipulācijās, jo specializācija tiek praktizēta tikai lielās slimnīcās un visbiežāk ārzemēs. Reģionos ķirurgu nav daudz un te strādājot ir jāmāk darīt viss.
- Vai situācija ar Covid-19 valstī ietekmē Jūsu darba ikdienu?
- Būtiski neietekmē. Ievērojam visus drošības pasākumus un pacientiem pirms plānveida operācijas un stāšanās stacionārā ir jāiziet Covid-19 analīzes.
- Ko darāt brīvajā laikā?
- Man patīk sportot, spēlēju zāles un pludmales volejbolu. Patīk medības, esmu Jelgavā medību kolektīva biedrs. Mans dvīņubrālis pirmais sāka nodarboties ar medniecību un es pievienojos. Mana ģimene – sieva dzīvo un strādā Rīgā, tāpēc nedēļas nogalēs braucu uz galvaspilsētu un, kad ir iespēja dodos arī medībās.
- Vai savus nākotnes plānus saistāt ar Jēkabpili?
- Runājot par nākotnes plāniem, ar sievu vēl neesam izlēmuši vai pārcelsimies dzīvot uz Jēkabpili, vai paliksim Rīgā un uz darbu būs jābrauc. Kamēr nav bērnu, braukāšana nav apgrūtinoša. Ja Jēkabpilī viss nostabilizēsies, būs dzīvesvieta, iespējams, pārcelsimies uz dzīvi šeit. Tad jau redzēs, kā būs, šobrīd par to spriest vēl ir pāragri.
- Kas Jēkabpils pilsētā Jums patīk?
- Grūts jautājums. Ņemot vērā, ka esmu te audzis un viss škiet tuvs un pazīstams, nav viegli atbildēt. Mīļākā pilsētas daļa man noteikti ir Jēkabpils puse, savukārt brīvo laiku pavadīt man patīk pilsētas Mežaparkā. Konkrētas mīļākās vietas nav. Ļoti cerēju, ka šogad būs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas salidojums, taču Covid-19 dēļ tas tika atcelts un neizdevās satikt klases biedrus un klases audzināju skolotāju Leontīnu Vizuli. Jēkabpils ģimnāziju absolvēju 2009.gadā.
- Paldies par sarunu un lai veicas darbā!
- Paldies!
Foto: Atis Caune-Zalāns un no privāta arhīva
Komentāri (0-2/2)
spodra
24.10.2020 13:02Veiksmi un Dieva Svētību!
Nikolajs Prusakovs
24.10.2020 07:22