Pastnieki: Saimnieku nepieskatīti suņi mums uzbrūk un apdraud drošību! (Foto)
Portāla Radio1.lv redakcija saņēma laikraksta "Ceturtdiena" pastnieku atklātu vēstuli redakcijai, kuru tie lūdz nopublicēt. Vēstulē pastnieki aicina jēkabpiliešus nodrošināt viņiem drošu darba vidi. Daļa iedzīvotāju, izvietojot pastkastes savos īpašumos, pastniekiem grūti pieejamās vietās un pieļaujot, ka viņu mājas sargi – suņi, iziet ārpus pagalma teritorijas, nepadomā par pastnieku drošību. Tas kavē laikraksta piegādi. Tāpēc pastnieki aicina ar izpratni attiekties pret viņu darbu.
Lūk, atklātās vēstules teksts:
"Godātie laikraksta "Ceturtdiena" lasītāji!
Domājam, ka visi, kas vēlas uzzināt informāciju par aktuālajiem notikumiem, kā arī saņemt reklāmas tekstus Jēkabpilī un tuvākajā apkārtnē var būt apmierināti ar to, ka jau vairāk nekā astoņus gadus avīze "Ceturtdiena" katru nedēļu bez maksas tiek nogādāta visās Jēkabpils pilsētas pastkastēs.
Šo darbu jebkuros laika apstākļos veic pastnieki. Taču piegādājot laikrakstu, nākas saskarties ar dažādiem iemesliem, kas kavē veicamā darba izpildi, vai pat dara rto neiespējamu. Izplatītākie iemesli, kas liedz piekļūt pastkastēm ir klaiņojoši un nepieskatīti suņi.
Piemēram, Aldaunas ielā pieeju pastkastēm traucē divi klaiņojoši vai saimnieku nepieskatīti suņi, kas izkļūst no sava pagalma un apdraud pastnieku drošību. Tāpat arī Graudu ielā pastnieku darbu traucē suns, kas brīvi izkļūst no pagalma un uzbrūk pastniekiem. To pašu var teikt arī par Akurātera, lašu, Arāju, Ābeļu un Meliorācijas ielām. Katrā no tām ir mājas, kur saimnieki pienācīgi nepieskata savus mīluļus un suņi brīvi klaiņo ārpus pagalma, padarot pastnieka darbu neiespējamu.
Tāpat arī privātmāju īpašniekiem liels lūgums pasta kastītes novietot redzamā un viegli pieejamā vietā pie vārtiņiem, nevis sētas dziļumā. Diemžēl nereti pasta kastītes ir izvietotas aiz apstādiījumiem, krūmiem, dēļu žogiem vai mūra sētas stabiem. Pastnieks veic savu darbu – piegādā laijkrakstu un nav pareģis, lai zīlētu kur katrā mājā saimnieks iedomājies izvietot pastkastīti. Tai jābut viegli sasniedzamai no ielas.
Vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības sūtījumu nepiegādāt, ja tas apdraud pastnieka drošību, veselību un pat dzīvību. Tāpēc aicinām ikvienu. Kurš arī turpmāk vēlas savā pastkastītē saņemt laikrakstu "Ceturtdiena", parūpēties, lai laikraksta piegādāšana būtu droša un ērta pastniekiem. Lai pastnieki savu darbu var veikt, nebaidoties, ka tiks suņu sakosti.
Pateicamies visiem, kuri šādu iespēju ir jau šobrīd nodrošinājuši, cienot pastnieka darbu.
Cerot uz sapratni, atsaucību un sadarbību – laikraksta "Ceturtdiena" pastnieku grupa."
Portāls Radio1.lv skaidro, kā rīkoties, ja uzbrucis suns, un kāda ir dzīvnieka saimnieka atbildība.
Suņu īpašniekiem jāievēro turēšanas prasības
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka – suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai mājdzīvnieks neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina suņu turētājus būt atbildīgiem un rūpēties, lai viņu četrkājainie draugi neapdraud apkārtējos – citus cilvēkus un dzīvniekus.
MK noteikumos Nr.266 ir atrunātas suņu īpašnieku un turētāju tiesības un pienākumi, kā arī īpašās prasības suņa turēšanai. Suņa īpašniekiem jāatceras, ka mājdzīvniekam jābūt reģistrētam, kā to paredz MK noteikumi Nr. 491.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe skaidro: "Saimnieka pienākums ir rūpēties par sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, kā arī jānodrošina, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Tātad, ja saimnieks pilsētu un ciemu teritorijā sabiedriskā vietā ir izvedis pastaigā suni, tam ir jānodrošina, ka dzīvniekam ir uzlikta kakla siksna vai cits aksesuārs, piemēram, iemauktiņi, to vedot pavadā. Turklāt bīstamam sunim jābūt uzliktai arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Pastaigas laikā suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts. Dzīvniekam jābūt saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Ārpus pilsētām un ciemiem, viensētās, suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus."
Par suņa uzbrukumu jāziņo
Ja suņa uzbrukuma rezultātā radušies miesas bojājumi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja bez tās var iztikt, jādodas pie ģimenes ārsta vai jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Par suņa uzbrukumu vēlams ziņot Valsts policijai, tādējādi novēršot citus dzīvnieka uzbrukšanas gadījumus. Policiju var izsaukt uz notikuma vietu vai arī par notikušo ziņot vēlāk, piemēram, nākamajā dienā vērsties ar iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas policija uzsāks izmeklēšanu un noskaidros lietas apstākļus. Atbildīgo dienestu pārstāvji norāda, ka nepieciešams piefiksēt uzbrukuma lieciniekus un paņemt to kontaktus, kas nepieciešamības gadījumā var noderēt.
PVD norāda, ka administratīvo procesu par suņa bīstamības izvērtēšanu uzsāk tikai pēc oficiāla iesnieguma un pierādījumu saņemšanas par suņa uzbrukumu no valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības, kuras lietvedībā ir lieta par suņa uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam vai suņa uzbrukumā cietušās personas, ja pirms tam kompetentai iestādei ir ziņots par uzbrukumu. Pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas PVD organizē komisiju suņu bīstamības izvērtēšanai.
Dzīvnieki jāvakcinē pret trakumsērgu
Suņa, tāpat kaķa un mājas seska īpašniekam ir jānodrošina dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59.pantā noteiktajām prasībām. Ja šī prasība netiek ievērota, dzīvnieka īpašniekam piemēro administratīvo sodu. Ja suns nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, atbilstoši MK noteikumiem nr.178, visticamāk, veterinārārsts eitanizēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai.
Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, PVD un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamās trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Tomēr, neskatoties uz lielajiem riskiem, daļa suņu īpašnieku savus mājdzīvniekus nevakcinē.
Pēc sakošanas obligāti jāvakcinējas
Ar trakumsērgu var saslimt siltasiņu dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi, lapsas, un arī cilvēki. Šī infekcijas slimība galvenokārt izpaužas kā centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi un beidzas ar nāvi gan dzīvniekiem, gan sakostajiem cilvēkiem. Līdz ar to gadījumos, kad iekodis suns, obligāti jāvakcinējas pret trakumsērgu.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) skaidro – ja cilvēku ir sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis dzīvnieks, koduma, saskrāpējuma vieta nekavējoties rūpīgi jānoskalo ar lielu ūdens daudzumu, ziepēm vai mazgāšanas līdzekli. Tas jādara aptuveni 10 minūtes, tādējādi mehāniski attīrot brūci no siekalām. Pēc tam nekavējoties jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks tālāko rīcību.
Gadījumos, kad cilvēkiem iekož dzīvnieks, vakcīnu pret trakumsērgu vienmēr apmaksā valsts. Ir iespēja saņemt profilaksei potes pret trakumsērgu, šādā gadījumā par vakcīnu ir jāmaksā pašam un valsts nesedz izdevumus.
Suņa īpašnieku sodīs
Ne visi suņu īpašnieki godprātīgi izpilda noteiktās prasības – reģistrēt savu mājdzīvnieku. Tomēr dzīvnieka nereģistrēšana neļaus izvairīties no atbildības. Situāciju komentē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Tarvida: "Gadījumā, kad suns ir sakodis cilvēku, nevis suņa oficiāla reģistrācija, bet fakts, ka dzīvnieks ir nodarījis kaitējumu cilvēka veselībai un apdraudējis tā dzīvību, ir galvenais faktors, ko ņem vērā izmeklēšanā. Līdz ar to policijas uzdevums ir noskaidrot visus notikuma apstākļus un vainas konstatēšanas gadījumā saukt pie atbildības personu, kuras darbības vai bezdarbības dēļ dzīvnieks ir nodarījis miesas bojājumus cietušajam – tas var būt suņa īpašnieks, turētājs vai cita persona. Katrā situācijā tiek vērtēti konkrētā notikuma apstākļi."
Suņa īpašniekam, turētājam vai citai personai, kura ir atbildīga par dzīvnieka uzbrukumu, piemēros sodu saskaņā ar Krimināllikuma 230. (prim) pantu – par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā suns cietušajam nodarījis viegla vai vidēja smaguma miesas bojājumus, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā suns cietušajam nodarījis smagus miesas bojājumus vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Latvijas tiesu praksē ir bijuši gadījumi, kad vainīgā suņa īpašniekam ir piespriests cietumsods.
Attēlā: Pastnieku nofotografētie daži suņi no daudzajiem, kas var brīvi izkļūt ārpus sava pagalma un apdraud pastnieku drošību, neļaujot tiem konkrētajam adresātam piegādāt laikrakstu.
Komentāri (0-1/1)
margrietiņa
02.07.2018 18:21