Jēkabpilī, Rīgas ielā pie lielgabala novieto tekstu, kas aicina nepieļaut Krustpilī tumsonību un tirāniju (FOTO)

Jēkabpilī, Rīgas ielas malā pie padomju armijas lielgabala šonedēļ parādījās plāksne ar tekstu krievu valodā, kas aicina saglabāt memoriālu nepieļaut Krustpilī tumsonību un tirāniju.

Aculieciniece portālam Radio1.lv sacīja, ka par plāksni izmantots visticamāk stikls no gāzes plīts uz kura ar baltu krāsu uzrakstīts, ka šis memoriāls celts Latvijas un Jēkabpils atbrīvotājiem no fašisma un mūsu uzdevums to ir saglabāt, piebilstot ka Krustpilī nav vietas tumsonībai un tirānijai.

Sarunā ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču Radio1.lv noskaidroja, ka jautājums par lielgabala pārvietošanu uz brāļu kapiem un karavīru pārapbedīšanu joprojām “iestrēdzis” Krievijas varas gaiteņos.

“Krievijas likumdošana paredz, ka tās pilsoņus var pārapbedīt tikai ar tuvinieku piekrišanu un šobrīd Krievijas puse šo jautājumu saskaņo. Taču process ir ievilcies,” sacīja domes priekšsēdētājs.

L. Salcevičs norādot, ka sabiedrībai un pašvaldībai nav vēlmes iznīcināt lielgabalu, bet gan pārvietot uz brāļu kapiem un pārapbedīt Rīgas ielā apglabātos karavīrus. Šis jautājums ir saskaņots gan ar mazākumtautību biedrībām, gan veterānu biedrību, atbalstu tam savulaik ir devis arī Krievijas vēstnieks Latvijā.

Savukārt memoriāls, kas atrodas parkā līdzās lielgabalam, paliks neskarts. “Tā ir vēsture,” piebilst L. Salcevičs.

Uzzinot par izvietoto saukli pie lielgabala, L. Salcevičs sacīja, ka uzdos to nekavējoties novākt, jo pilsētā bez saskaņošanas nedrīkst izvietot nekāda veida plakātus.

Jau ziņots, ka pieminekli lielgabalu Jēkabpils Krustpils daļā uzstādīja 1946. gadā, pieminot trīs Krustpilī kritušos sarkanās armijas artilērijas komandierus. Biedrības “Biedrība Jēkabpils mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Zeps laikrakstā “Latvijas Avizē” šī gada 20.augusta numurā raksta: “Sākotnējās apbedījumu vietas kritušajiem virsniekiem atradās dažādās pilsētas vietās, un šie ļaudis krituši dažādos 1944. gada augusta datumos, par ko liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālajā arhīvā glabātās virsnieku lietas. Tā ģenerālmajors Kuprijanovs kritis 17.08.1944., apbedīts Jūlija parkā jeb Krustpils tirgus laukumā; pulkvedis Šarikalovs – 19.08.1944., apbedīts Sarkanās armijas parkā – Krustpils skvērā, pulkvedis Gazejevs – 20.08.1944., apbedīts Krustpils skvērā. Medicīnas dokumentos atzīmēts, ka Gazejevs nomiris jau 17. augustā 1944. gadā no ievainojumos gūtā šoka un tas noticis Madonas apriņķī, netālu no “Angiņu” mājām, taču rīkojumā par miršanas datumu noteikts 20. augusts… Tad kāds tam sakars ar Krustpili? Jāsecina, ka virsnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšana vienuviet vietā, kur pašlaik atrodas lielgabals, notikusi vēlāk. Zīmīgi, ka šeit pārapbedīti tikai komandieri. Pārējos karavīrus guldīja pilsētas Brāļu kapos. Tāpēc zināmā mērā to var uzskatīt par tā laika varas apzināti atstātu zīmi, nevis situāciju, kad kritušos steigā apbeda tur, kur tos atrod.”

Jāpiebilst, ka jautājums par pieminekļa pārvietošanu uz Brāļu kapiem un kritušo virsnieku pārapbedīšanu velkas jau gadiem ilgi un arī šobrīd neviens nevar pateikt, kad tas tiks atrisināts.

Aculiecinieces foto