Aculieciniece: Krustpils parks - nekopts un atstāts novārtā (FOTO)
Ar portālu Radio1.lv sazinājās krustpiliete Aija un pauda neizpratni, kāpēc novārtā atstāts Krustpils parks. Viņa sacīja, ka pastaigājoties ar mazbērnu pa parku ievērojusi vairākas sadzīves atkritumu un zaru kaudzes, kurās samesti arī maisiņi ar suņu izkārnījumiem, novītuši un sakaltuši ziedi, kas, visticamāk, nesti pie lielgabala 9.maijā, kā arī visādi citādi sadzīves atkritumi. Arī pastaiga pa parku ir apgrūtinoša, jo gājēju celiņu plāksnes ir daudzviet iebrukušas, izļodzījušās, sadrupušas. Tāpat arī daudzviet krūmi ir tā sazarojuši, ka traucē pastaigai. Arī zāle parkā bija saaugusi kā pļavā, bet to piektdien, 8.maijā beidzot esot nopļāvuši. Aija sacīja, ka ir sajūta, ka šo parku pilsētas dome ir aizmirsusi un par to neviens regulāri nerūpējas jau gadiem ilgi. Taču šis parks ir sava veida pilsētas vizītkarte, jo atrodas līdzās Krustpils saliņai un vasarā, kad šeit gandrīz katrās brīvdienās notiek koncerti, izrādes un vēl citi pasākumi simtiem cilvēku iet cauri šim parkam, lai nokļūtu saliņā. Tie ir gan jēkabpilieši, gan pilsētas viesi un arī mākslinieki, kas šeit koncertē. Šāds nekopts un aizlaists parks līdzās populārajai atpūtas vietai Krustpils saliņai pilsētai godu nerada. Viņa vēlējās zināt, kas ir atbildīgs par šo parku un kam jārūpējas par tā uzturēšanu.
Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktoru Raiti Sirmoviču un jautāja, kam uzticēta parka apsaimniekošana.
“Tāpat kā visi citi pilsētas parki un skvēri arī Krustpils parka apsaimniekošana uzticēta SIA “Jēkabpils pakalpojumi”,” sacīja Raits Sirmovičs.
Viņš piebilda, ka bijusi iecere iegūt līdzekļus parka rekonstrukcijai, īstenojot pārrobežu pārrobežu projektu kopā ar Baltkrievijas partneriem, Jēkabpils ilsētas pašvaldība projekta pieteikumu iesniegusi, bet Baltkrievijas puse to neesot izdarījusi, tāpēc, visticamāk, finansējums netikšot saņemts. Tāpēc pagaidām neesot līdzekļu, lai sakārtotu parka celiņus un nomainītu vai atjaunotu bojātās un sadrupušās betona plāksnes. Vienīgais, ko varot darīt – sakopt teritoriju, izvest atkritumu kaudzes un izzāģēt krūmu zarus, lai neķeras matos un netraucē gājējiem. Raits Sirmovičs arī piebilda, ka zināmas simbolikas dēļ ar ko saistīts šis parks, tas neesot tik mīļš kā citi pilsētas parki un skvēri, tāpēc šī parka uzturēšana paliekot nedaudz novārtā.
Radio1.lv sazinājās arī ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētāju Jāni Hauku, lai noskaidrotu, kāpēc parkā pilsētas vidū ilgstoši nav aizvāktas sadzīves atkritumu un vecu zaru kaudzes.
“Šo parku mēs uzkopjam, tāpat kā visus citus pilsētas parkus, tikai pēc pašvaldības pasūtījuma jeb darba uzdevuma, ne pēc savas iniciatīvas. Ja ir pasūtījums, ir samaksa par darbu, mēs to izdarām. Ja šos darbus veiksim pēc savas iniciatīvas, par to veikšanu būs jāmaksā no uzņēmuma līdzekļiem, bet līdzekļu šādiem darbiem mums nav. Ja būs pasūtījums – sadzīves atkritumu un zaru kaudzes izvedīsim, gājējiem traucējošos zarus izzāģēsim,” sacīja Jānis Hauka.
Jācer, ka šāds pasūtījums no Jēkabpils pilsētas pašvaldības puses tiks veikts un Krustpils parks tiks sakopts par spīti tam, ka tas saistās ar Latvijas brīvvalstij nepieņemamu simboliku – otrā pasaules kara lielgabalu un padomju virsnieku apbedījuma vietu pilsētas centrā.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības mājaslapā www.jekabpils.lv publicētā informācija liecina, ka Krustpils parks ir veidots 20. gadsimta sākumā starp pilsētas apbūvi un Ādamsona gruntsgabalu. Otrā Pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā, to veidojuši tēlnieks Ļ.Bukovskis un arhitekts G. Asaris. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie 2. Pasaules karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
Jau ziņots, ka pieminekli lielgabalu Jēkabpils Krustpils daļā uzstādīja 1946. gadā, pieminot trīs Krustpilī kritušos sarkanās armijas artilērijas komandierus. Biedrības “Biedrība Jēkabpils mantojums” valdes priekšsēdētājs Jāņis Zeps laikrakstā “Latvijas Avizē” 2016.gada 20.augusta numurā raksta: “Sākotnējās apbedījumu vietas kritušajiem virsniekiem atradās dažādās pilsētas vietās, un šie ļaudis krituši dažādos 1944. gada augusta datumos, par ko liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālajā arhīvā glabātās virsnieku lietas. Tā ģenerālmajors Kuprijanovs kritis 17.08.1944., apbedīts Jūlija parkā jeb Krustpils tirgus laukumā; pulkvedis Šarikalovs – 19.08.1944., apbedīts Sarkanās armijas parkā – Krustpils skvērā, pulkvedis Gazejevs – 20.08.1944., apbedīts Krustpils skvērā. Medicīnas dokumentos atzīmēts, ka Gazejevs nomiris jau 17. augustā 1944. gadā no ievainojumos gūtā šoka un tas noticis Madonas apriņķī, netālu no “Angiņu” mājām, taču rīkojumā par miršanas datumu noteikts 20. augusts… Tad kāds tam sakars ar Krustpili? Jāsecina, ka virsnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšana vienuviet vietā, kur pašlaik atrodas lielgabals, notikusi vēlāk. Zīmīgi, ka šeit pārapbedīti tikai komandieri. Pārējos karavīrus guldīja pilsētas Brāļu kapos. Tāpēc zināmā mērā to var uzskatīt par tā laika varas apzināti atstātu zīmi, nevis situāciju, kad kritušos steigā apbeda tur, kur tos atrod.”
Jāpiebilst, ka jautājums par pieminekļa pārvietošanu uz Brāļu kapiem un kritušo virsnieku pārapbedīšanu velkas jau gadiem ilgi un arī šobrīd neviens nevar pateikt, kad tas tiks atrisināts. Taču Krustpils parks neatkarīgi no tā vēstures, simbolikas un piemiņas vietām, kas šeit ierīkotas, būtu ākopj un jāuztur kārtībā katru dienu kā ikviens cits pilsētas parks un skvērs.
Aculiecinieces foto
Galvenās bildes foto - jekabpils.lv