Pļaviņu novada pedagogi atbalsta LIZDA un aicina skaidrot sabiedrībai pedagogu apmaksas mehānismus
Pļaviņu novada ģimnāzijas pedagogi atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, viņi ir gatavi turpināt aktivitātes un uzskata, ka būtu vairāk jāskaidro sabiedrībai, ka 37% pedagoga darba netiek apmaksāti.
Tā skaidroja LIZDA Pļaviņu novada ģimnāzijas arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Baginska, paužot, ka pedagogu apmaksas mehānismi ir jāskaidro sabiedrībai, vecākiem, jo ne visa sabiedrības daļa saprot, ka 37% pedagoga darba netiek apmaksāti.
"Ārpus darba laika skolotāji veic laikietilpīgus darbus, par kuriem saņem minimālu samaksu vai nesaņem samaksu vispār, tostarp neapmaksāti paliek arī tādi darbi kā projektu darbs, audzināšanas darbs, pārbaudes darbu gatavošana, darba materiāla gatavošana stundām, lai izmantotu IT tehnoloģijas - interaktīvo tāfeli, atbilžu pultis un citas. Uzskatu, ka skolotāju ieguldītais darbs ir atbilstoši jāapmaksā," pauda Baginska.
Pļaviņu novada ģimnāzijas arodkomiteja un skolotāju kolektīvs atbalsta LIZDA prasības, kas maijā tika izvirzītas mītiņa laikā Rīgā. Arī Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāji ar savu klātbūtni atbalstīja Vislatvijas skolotāju protesta akciju.
Ja LIZDA vadība aicinās, kolektīvs ir gatavs atbalstīt arī daudz radikālākas protesta formas, kā streiku, taču līdz streikam vēl ir iespējamas sarunas ar valdību, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), uzskata Baginska.
Kā ziņots, LIZDA ziņojumā IZM parlamentārajam sekretāram Andim Geižānam paziņoja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis, ko pēc divu mēnešu darba prezentēja IZM, nesatur konkrētus finanšu aprēķinus un būtībā neparāda to, kā turpmākos gadus tiks aprēķināts skolotāju atalgojums.
Pagājušajā nedēļā prezentētie finansēšanas modeļi neradot skaidrību un nerisinot daudzkārt definētās izglītības sistēmas problēmas. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško skaidro, ka piedāvātie modeļi neatrisinās algu diferenciācijas problēmu dažādās Latvijas skolās. Turklāt tie nesekmēs vienādu izglītības iespēju nodrošināšanu, kas būtu neatkarīga no bērna dzīvesvietas.
Izvērtējumā norādīts, ka šādas iespējas nodrošināšanai IZM skaidri jādefinē veids, kādā tā paredzējusi diferencēt novadus, kas līdz šim tā arī nav izdarīts. Turklāt novadu iedalījums būtu jānosaka, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, jo arī Pierīgas novados situācija atšķiras. Šo procesu sarežģī IZM nespēja pateikt, kāda varētu būt skolēnu un pedagogu attiecība pēc konkrētiem kritērijiem veidotām novadu grupām.
Ziņojumā LIZDA paudusi atbalstu IZM priekšlikumam pedagogiem noteikt pilnu darba slodzi 36 stundu apmērā, nosakot minimālo kontaktstundu skaitu nedēļā un atsakoties no citu pienākumu veikšanas laika sadalījuma definēšanas. Šāda pieeja atvieglotu pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku nākamajiem gadiem. Tomēr šāda modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, norāda LIZDA.
26.maijā IZM prezentēja divus pedagogu darba samaksas modeļus. Viens no tiem paredz noteikt pilnu darba slodzi 36-40 stundu apjomā. Bet otrs variants balstītos uz jau esošo modeli "nauda seko skolēnam", kurā būtu novērstas nepilnības un ieviestas nepieciešamās korekcijas.
IZM līdz vasaras beigām izstrādātie modeļi jāiesniedz Ministru kabinetā, lai ar jauno mācību gadu atsevišķas skolas varētu piedalīties modeļa aprobācijas procesā.
Iepriekš jau ziņots, ka 12.maija protesta laikā Doma laukumā reāli izglītības darbinieku problēmu risinājumi netika sadzirdēti, lai gan pedagogi pieprasīja konkrētu rīcību no valdības, pedagogu mītiņu vērtēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA