Baltijas apgaismotāja 300. dzimšanas diena (FOTO)

Šogad 27. augustā latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam apritēja 300 gadu. Pieminot Veco Stenderu, kurš visu mūžu veltīja ļaužu izglītošanai, gudrībai, kā arī zināšanu vairošanai, no 4. līdz 6. septembrim Rīgā, Jelgavā, Sunākstē un Viesītē ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta ievērojamās personas 300. dzimšanas diena.

No 4. līdz 6. septembrim Rīgā un Jelgavā notika starptautiskā zinātniska konference, kurā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas, Čehijas un Gruzijas pētnieki. Zinātnisko konferenci organizēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes asociētā profesore Māra Grudule. 6. septembrī konferences dalībnieki pulcējās Viesītes kultūras pilī uz noslēguma pasākumu, kam sekoja piemiņas brīdis Sunākstes pagastā pie Vecā Stendera dzimtas kapiem. Uzrunājot klātesošos Jānis Stradiņš pateicās Vecajam Stenderam par nākamajām paaudzēm atstāto mantojumu: „Tu mūs pacēli no burta līdz debesīm. Tu iedibināji pirmās zemnieku skoliņas Kurzemē un iemācīji lasīt. Tu biji mums labs mācītājs un ceļa rādītājs. Mēs to neesam aizmirsuši. Tas, ka Tu devi latviešu gramatiku, latviešu literatūru un pēc tava lūguma uz kapakmeņa ir uzlikts uzraksts latvis – tie ir tie zīmīgākie atslēgas vārdi tavai darbībai. Tādēļ latviešu tautas atmiņā, tu paliksi mūžīgi. Un es ceru, ka nākamajās paaudzēs mēs sekosim tavam paraugam un kļūsim labāki. "

Pasākumu kopumu, kas veltīts Vecā Stendera 300 gadei, noslēdza koncerts Sunākstes baznīcā, kurā ar 18. gadsimta skaņdarbiem klātesošos priecēja Baroka orķestris Collegium Musicum Rīga, baroka koris Collegium Choro Musici Rīga - diriģents Māris Kupčs.

Tostarp Latvijas Banka ceturtdien, 4. septembrī, laidusi apgrozībā latviešu laicīgās literatūras dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera jubilejai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu.

Vecais Stenders ir 18. gs. Apgaismības laikmeta darbinieks, kuru uzskata par latviešu laicīgās literatūras dibinātāju – viņš sacerēja pasakas, fabulas, stāstus un ziņģes, veidoja latviešu ābeces, radīja kultūrnācijas izveidei būtiskus darbus – latviešu valodas gramatiku un latviešu–vācu un vācu–latviešu valodas vārdnīcu. Izcilākais Vecā Stendera darbs ir "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā.