Latviešu leģionāru piemiņas diena 16.martā jau sen vairs nav tikai sēru vai atceres diena. Tā kļuvusi par dienu, kad tauta pauž savu pretestības garu netaisnībai, apliecina savu pašlepnumu un ceļ savu pašapziņu, - tā vakar pēc leģionārugodināšanas pasākuma Krustpils novada Sūnu pamatskolā sacīja Latvijas patriots, Igaunijas neatkarības kustības pārstāvis Bruno Javoišs.

Pasākumi norisinājās gan Rīgā, gan Jēkabpilī un uz Rīgu devās vairāk nekā 60 jēkabpiliešu un Krustpils, kā arī citu Jēkabpils apkaimē esošo novadu pārstāvji – leģionāri, nacionālās pretestības kustības pārstāvji, jaunsargi un arī aizsargi.

Rīgāa viss noritēja mierīgi, kā jau to vakar varēja vērot televīzijas ekrānos. Tā dēvētie antifašisti bija novirzīti Bastejkalnā, kanāla tuvumā, kur viņus uzraudzīja policija un apsardze no laivas kanālā. Nekādu jaunu scenāriju viņi nebija izdomājuši kā vien tās pašas karātavas ar lielām bildēm.

Doma laukumā pie Radio mājas, kur garām parasti virzās leģionāru gājiens, arī bija sapulcējušies antifašistu pārstāvji ar karātavām un plakātiem, kas trijās valodās aicināja nekropļot vēsturi un nepieļaut fašisma atdzimšanu. Gājiens sākās nedaudz vēlāk nekā bija paredzēts, tāpēc Doma laukuma piketētājiem skaļu uzrunu laiks jau bija garām. kamēr viņi svilpa pie Radio mājas laukuma pusē, gājiens tika aizvadīts pa citu ielu un svilpienus nemaz lāgā nedzirdēja.

Pie Brīvības pieminekļa aiz nožogojuma arī bļaustījās antifašistu pārstāvji, bet diezgan ātri izklīda, jo neviens provokācijās neielaidās, šoreiz izpalika arī skaņas pastiprinātāji.

Gājienā piedalījās krietni vairāk cilvēku nekā parasti un cilvēku plūsmai, šķiet nebija gala. Nekādu sēru vainagu pie Brīvības pieminekļa šoreiz nebija, bet īpašs jaunums bija tas, ka visiem žurnāalistiem, kuri gribēja atspoguļot pasākumu, nācās akreditēties, lai saņemtu speciālu vesti.

Kā ierasts, kopā ar latviešiem, gājienā piedalījās arī igauņu un lietuviešu leģiona atbalstītāji.

Pēcpusdienā pēc atgriešanās no Rīgas pasākuma dalībnieki nolika ziedus pie pieminekļa „Kritušiem par Tēviju” un Krustpils pilī apskatīja skolēnu zīmējumu izstādi „Zilais lakatiņš”, kas tapusi konkursā „Latviešu karavīrs laikmetu griežos” un tiek organizēts jau piekto reizi. Jēkabpils Vēstures  muzeja direktore Inese Berķe sacīja, ka ar Jēkabpils represēto biedrības atbalstu muzejā top ekspozīcija par latviešu gaitām divu okupāciju laikā, tajā skaitā arī par leģionāriem. Izstādi papildināja arī no personīgajiem krājumiem atvestie ieroči un citi priekšmeti no Otrā pasaules kara laika.

Tradicionālais leģionāru godināšanas pasākums notika Krustpils novada Sūnu pamatskolā, kur svinīgi tika godināti gan leģionāri, gan nacionālās pretestības kustības dalībnieki. Savukārt organizācijas „Daugavas vanagi Latvijā” Jēkabpils nodaļas vadītāja Edīte Ortveina saņēma Lāčplēša Goda zīmi.

Latvijas valsts aizsardzības fonda prezidents Jānis Ivars Kasparsons šo Goda zīmi pasniedza arī Krustpils novada zemniekam Vilnim Ozoliņa, Krustpils novada domes pārstāvim Spodrim Bērziņam un vēl diviem pašvaldības pārstāvjiem.

pasākumā uzrunu teica arī no amata atceltais ministrs Einārs Cilinskis, kā arī Igaunijas pārstāvji, bet klāt bija arī "Visu Latvijai" pārstāvji - Imants Parādnieks un Jānis Dombrava, bet pašā noslēgumā ieradās arī Raivis Dzintars.

Visi leģionāri saņēma piemiņas balvas un noskatījās koncertu, ko sniedza krustpils kultūras nama horeogrāfes Aijas Rūlietes vadīto deju kolektīvu „Pastalnieki” un „Kreicburga” dejotāji.

Pasākuma noslēgumā, kā allaž gaidīja ugunskurs, karsta tēja un karavīru biezputra, kā arī kopēja sadziedāšanās vokālā ansambļa „Krustpilieši” vadībā.