Krustpils novada Variešu pagasta “Dzilnās” tapusi īsmetrāžas spēlfilma “Zilie zvaniņi” (FOTO)

Šajā vasarā Krustpils novada Variešu pagasta “Dzilnu” mājas pagalms un apkārtne pārvērtās par spēles laukumu, kur tika uzņemta īsmetrāžas spēlfilma “Zilie zvaniņi”. Dienā, kad tika filmēti pēdējie kadri, uz “Dzilnām” bija uzaicināti Jēkabpils plašsaziņas līdzekļu žurnālisti. Saruna ar filmas režisori – Ingu Nesteri un aktieriem – Aini Zālīti, Initu Beinaroviču un Amandu Ozoliņu, noritēja laukiem ierastā vidē, bet pilsētas žurnālistiem neparastā vietā – šķūnī uz siena rindas.

Kad bijām uzrāpušies pa stāvajām koka kāpnēm, pieslietām pie siena rindas, gandrīz līdz šķūņa jumta korei, atklājās, ka preses pārstāvjus tur gaida klāts kafijas galds, kas nostiprināts ar auklām pie šķūņa jumta, savukārt krēslu vietā ap galdu bija saliktas siena ķīpas. Atceroties bērnību, kad laukos tika mīdīta svaigā siena rinda, malkojot kafiju un tēju, uzkožot sārtas rudens avenes un mājās sietu sieru, ļāvāmies nesteidzīgām sarunām par dzīvi laukos, literatūru, tapušo filmu un katra aktiera ceļu uz savu lomu.

Inga Nestere stāsta, ka sākumā bijusi doma filmu veidot kādā Kurzemes sētā, taču visas aplūkotās, neesot gājušas pie sirds. Tad Inita Beinaroviča, ar kuru norisinājusies sarakste par galvenās sieviešu lomas – Omes – atveidošanu, atsūtījusi bildes ar sava kaimiņa Aiņa Zālīša “Dzilnu” pagalmu un ieraugot bildes Inga sapratusi, ka ir atrasta īstā vieta filmēšanai. “Kad lasīju Arnolda Auziņa stāstu “Zilie zvaniņi”, es acu priekšā redzēju tieši “Dzilnu” mājas, pagalmu un apkārtni,” atceras Inita.

“Kādā dienā pagalmā iebrauca kaimiņiene Inita un stāsta, ka “Dzilnas” ir piemērota vieta filmas uzņemšanai, vai es piekritīšu? Atbildēju, kāpēc gan nē, lai brauc un filmē? Tā viss sākās,” saka “Dzilnu” saimnieks Ainis Zālītis.

“Atbraucot un klātienē ieraugot “Dzilnu” mājas, kur līdzās ir senatne un mūsdienīgums ļoti sakoptā vidē, nebija šaubu, ka šī ir īstā vieta,” saka Inga Nestere un piebilst: “ Viss bija perfekti. Sakrita pat tāda detaļa, ka arī šo māju saimnieka govi sauc Gauja, tieši tāpat kā Arnolda Auziņa stāstā “Zilie zvaniņi”. Man ir teikts, ka es ar šo filmu esmu iemūžinājusi Latvijas brūno govi, kas laukos ir izmirstoša suga.”

Inga stāsta, ja Omes lomā jau no paša sākuma redzējusi Initu Beinaroviču, tad Opja lomai sākotnēji bijusi doma par citu aktieri, bet iepazīstoties ar Aini Zālīti, izvēle kritusi uz viņu. Arī Ainis diezgan ātri iejuties lomā.

“Ainim ar lomu gāja vieglāk kā man ar pašdarbības teātra režisores un aktrises pieredzi, jo spele teātrī atšķiras no spēles filmā. Ja teātrī aktieri lomu mazliet teatralizē, lai to spilgtāk atklātu skatītājiem, tad filmā ir tieši pretēji, te vajadzīgs dabiskums,” atzīst Inita Beinaroviča un turpina: “Šķita, kas gan te ko nospēlēt, loma sprotama, īsa filma, tikai 20 minūtes, taču filmēšanā pagāja visa vasara, jo, lai taptu filma, svarīga katra detaļa. Tāpēc, piemēram, kad filmēja, kā es nesu piena spaini no kūts, to darījām tik daudz reižu, ka es skaitu esmu aizmirsusi, var teikt pusdiena pagāja, lai to uzņemtu, jo vienā reizē tika filmēti mani soļi, nākamā, spainis, vēl nākamā kāda cita mana gājiena detaļa, tad kopaina, un vēl arī kādu no epizodēm nācās pārfilmēt un tā tik daudz reižu, līdz režisore teica, ir labi, uzfilmēts,” atceras Inita. Viņa piebilst, ka ir savas dzimtās puses patriote, ka te iepretim “Dzilnām” Ungurmuižas ezera pretējā krastā ir viņas mājas, kuras nekad nepamtīs un nevienam neatdos. “Es priecājos, ka filma tapa tieši šeit Medņos un ar filmu izskanēs plašāk Medņu vārds, jo šī puse kļūst arvien pamestāka – skolu likvidēja, bibliotēku slēdza, ir palicis tikai viens mazs veikaliņš, arī cilvēku te ir maz, tāpēc ikviens notikums, kas ienes te dzīvīgumu ir vērtība,” saka Inita Beinaroviča. Viņa velta atzinīgus vārdus arī režisorei Ingai Nesterei, uzsverot, ka apbrīno viņas spēju panākt iecerēto, novedot iesākto līdz galam un piebilst, ka filmēšanas komanda bijusi ļoti jautra.

Ja filmas galvenie pieaugušo lomu atveidotāji Ome un Opis, ceļu uz filmu atrada ātri, tad filmas jaunākās lomas – mazmeitiņas Daces atveidotāju meklēja konkursā, kur vairākās atlases kārtās no septiņām pretendentēm izvēlējās Amandu Ozoliņu. “Kad pirmajā dienā ierados filmēt, man no uztraukuma pakrūtē viss griezās, bet pēc tam bailes nebija. Man ļoti patika filmēties,” atceras Amanda un piebilst: “Man patīk, ka te ir govs un ļoti daudz kaķu, man liekas, ka vismaz kādi divdesmit kaķi. Man patīk lasīt un es lasīju arī filmējoties.” Amanda spēlē arī skolas dramatiskajā pulciņā.

Atceroties vasaru, Ainis Zālītis atzīst, ka iegaumēt tekstu, kas jārunā kā aktierim kadrā, bijis viegli, grūtāk sākumā gājis ar filmēšanos, taču arī šīs iemaņas ātri vien apgūtas. Viņš arī bija atbildīgs par visu filmēšanas laukumu jeb “Dzilnu” mājām, nodrošinot visu vajadzīgo “Zilo zvaniņu” tapšanai. “Filmējām siena pļavu, siena grābšanu. Tas bija garš process, ne vienā dienā uzfilmējams, tā kā filmēšana nenoritēja katru dienu, reizēm pat no vienas filmēšanas dienas līdz citai pagāja pāris nedēļas, es siena pļavu atjaunoju pa divi lāgi, no pļavas nesu sienu šķūnī un atkal nesu laukā, bija arī tā, ka izkaltēts siens salija, nācās to vālot, žāvēt, nest šķūnī un atkal uz pļavu. Salijušu sienu tik ilgi šajā slapjajā vasarā pļavā žāvēju, kamēr tam zāle cauri izauga, tad gāju pļavā ar trimmeri, pļāvu un vāloju par jaunu, bet filmēšanas dienai siena pļava bija gatava,” par piedzīvotajiem vasaras notikumiem stāsta Ainis Zālītis. Viņš “Dzilnās” saimnieko kopā ar saviem vecākiem un viens audzina savus trīs bērnus – Kadriju, Kristu un Kasparu.

Aiņa Zālīša vecāki pēdējai filmēšanas dienai bija sagatavojuši pārsteigumu – lielu mājās ceptu torti, ar ko cienāja gan žurnālistus, gan aktierus, gan filmas komandu un mājiniekus. To pasniedzot, mājas saimnieki sirsnīgi pateicās Ingai Nesterei, par sagādātajiem neaizmirstamajiem patīkama piedzīvojuma mirkļiem visas vasaras garumā.

Jautāta, ko vēlējās pateikt skatītājam ar šo filmu, Inga Nestere nevilcinoties atbild: “Celt godā darba tikumu. Mūsdienās gan bērni, gan pieaugušie pavada laiku, darbojoties ar telefoniem, planšetēm, datoriem, un esot līdzās, cits citu nepamana, cits citam nevelta laiku. Filma ir gan par darba tikumu, gan par tuvu cilvēku attiecībām, par paaudžu savstarpējām attiecībām, ko ietekmējis mūsdienu dzīves straujais ritums, kā arī par savstarpējo sarunu nozīmīgumu un nepieciešamību, par laiku, ko veltam darbam un atpūtai.”

Filmas sižets ir stāsts par mazmeitu, kas vasaras brīvlaikā tiek aizvesta uz laukiem pie vecvecākiem, bet viņas domas ir tālu prom no lauku vides. Ome ir stingra, mazmeitai jāpalīdz lauku darbos, rodas konflikts… Opja dzīvesgudrība atrisina domstarpības. To visu varēsiet vērot nākamnedēļ, 19.oktobrī pulksten 17.00 Krustpils novada pašvaldības konferenču zālē – īsmetrāžas spēlfilmas “Zilie zvaniņi” pirmizrādē. Pasākums bez ieejas maksas.

Filmas tapšanu atbalstīja vairāki sponsori, to vidū arī Jēkabpils Radio1, piedāvājot filmas apskaņošanai savu studiju.

Titulbildē – filmas “Zilie zvaniņi” komanda. Foto: no filmas "Zilie zvaniņi" uzņemšanas arhīva.

Galerijā: Attēli no preses konferences “Dzilnās”. Foto: Sandra Mikanovska