Kokneses un Rundāles mēri: 10 gadi ES sekmējuši ekonomisko drošību, bet bremzējuši mazos uzņēmējus
Desmit gadi ES sekmējuši ekonomisko stabilitāti un drošību, bet bremzējuši mazos uzņēmējus un mazos lauksaimniekus, pauž Kokneses un Rundāles pašvaldību vadītāji, izvērtējot desmit gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES).
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (RP) atzīmēja, ka, pateicoties tam, ka Latvija ir ES dalībvalsts, Kokneses novadā norisinās veiksmīga ekonomiskā attīstība. Kokneses novada domei ir izdevies piesaistīt ES fondu finansējumu dažādu projektu īstenošanai - novada izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai, infrastruktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Tāpat, viņaprāt, Latvijas iestāšanās eirozonā ir radījusi lielāku ekonomisko stabilitāti.
"Kā ierobežojumu uzskatu, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir grūti attīstīties, ievērojot ES tirgus stingros noteikumus," pauda Vingris.
Tomēr viņš uzskata - ja Latvija nebūtu iestājusies ES, nebūtu bijusi iespējama šāda ekonomiskā izaugsme Latvijā un arī Kokneses novadā.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei") uzskata, ka patiesi novērtēt, cik Latvijai ir bijis liels ieguvums vai zaudējums no iestāšanās ES, būs iespējams tikai daudz ilgākā laika periodā.
"Šobrīd mēs varam runāt tikai par acīmredzamajiem procesiem, kas noris sabiedrībā tagad. Iestāšanās ES, pirmkārt, sniegusi kopējo drošību, tostarp finanšu palīdzību krīzē un cerību nenokļūt atkal totalitāra režīma "savienībā"," pauda Okmanis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka, patiecoties ES, ir kļuvis iespējams realizēt dažādu fondu projektus, uzlabot infrastruktūru un iedzīvotāju dzīves kvalitāti lauku teritorijās.
"Tomēr ir arī zaudējumi. Pirmkārt, mēs pazaudējām tos cilvēkus, mazos ražotājus, kuri savā viensētā audzēja lauku produkciju un realizēja vietējā tirgū, tika aizvērtas kautuves, gandrīz likvidēta lopkopības nozare. Zemnieki pārkvalificējās uz graudu un rapša audzēšanu, izveidojot lielsaimniecības. Mazie lauksaimnieki, kuri nespēja pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem, vai nu aizgāja pagrīdē, vai pārtrauca savu eksistenci," skaidroja Okmanis.
Viņaprāt, robežu atvēršana sekmēja iedzīvotāju aizplūšanu uz citām ES valstīm. Darbu laukos atrast ir kļuvis gandrīz neiespējami, tāpat kā darbaspēku. Ar katru gadu samazinās skolēnu skaits, apdraudēta ir šo lauku skolu turpmākā pastāvēšana. Lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, īpašumus sāk izpirkt ārzemnieki. Šie zaudējumi nav noslēpums daudziem.
"Gandrīz katrā ģimenē kāds tuvinieks, draugs, paziņa strādā Vācijā, Īrijā, Anglijā. Šobrīd mēs sākam runāt par nepieciešamību atgriezt šos cilvēkus atpakaļ, vienlīdz labi apzinoties, ka piedāvāt tādus pašus darba un dzīves apstākļus šā brīža Latvijas ekonomika nevar," skaidroja Rundāles novada domes priekšsēdētājs.
"Kāda būtu Latvija, ja tā nebūtu iestājusies ES? Lielākais ieguvums - mēs paši varētu lemt par daudziem svarīgiem jautājumiem. Tikai - vai mums pietiktu vieduma un prāta lemt pareizi? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Iespējams, ka pirms desmit gadiem mums šķita, ka tas nav mums pa spēkam," secina Okmanis.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA