Līvānu novadā vāc parakstus pret izglītības reformas nosacījumiem

Rudzātu vidusskolā vecāku sapulces gaitā klātesošie pedagogi, skolas padomes locekļi un skolēnu vecāki nolēmuši vākt parakstus, protestējot pret iecerētajām izmaiņām izglītības reformā, liecina informācija Līvānu novada domes mājaslapā.

Līvānu novada pašvaldība ir sagatavojusi vēstuli, ko iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Republikas Saeimai. Vēstulei tiks pievienoti to Līvānu novada iedzīvotāju paraksti, kas protestē pret iecerētajām skolu tīkla izmaiņām.

Vēstulē tiek iebilsts pret reformu, kura paredz, ka Līvānu novadā no četrām vidusskolām tiks saglabāta tikai viena - Līvānu 1.vidusskola un kur kā vienīgais kritērijs vidusskolu saglabāšanai izvirzīts skolēnu skaits, neņemot vērā izglītības kvalitāti. Vēstules autori arī norāda, ka plānotie grozījumi Izglītības likumā paredz iespēju saglabāt vispārējās izglītības iestādi, ja tā nodrošina kvalitatīvu izglītību.

Pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" autori "Līvānu ietekmes areālā" depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Rudzātu vidusskolu ieteikuši reorganizēt par sākumskolu, lai arī skolas obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss ir viens no augstākajiem valstī mazo lauku skolu vidū - 63,9%.

Rudzātu vidusskolā strādā gados jauni, kvalificēti izglītības nozares profesionāļi, par kuru darba rezultātiem liecina skolēnu sasniegumi, eksāmenu rezultāti un OCE indekss, kas ir viens no augstākajiem valstī un ir objektīvs apliecinājums augstai izglītības kvalitātei.

Reorganizējot skolu, kas nodrošina augstus mācību sasniegumus, tiek pārkāpts princips, ka izglītības kvalitāte ir galvenais un būtiskākais faktors, kas jāsasniedz reformas gaitā. Šādi realizēta reforma vājinās reģionus un palielinās iedzīvotāju aizplūšanu - tā nevis veicinās reģionālo attīstību Latvijā, bet bremzēs to, norādīts vēstulē.

Ņemot vērā Rudzātu vidusskolas ieguldījumu skolēnu izcilības veicināšanā, izglītības kvalitātes rādītājus un Līvānu novada pašvaldības atbalstu skolas attīstībā, vēstules autori pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai veikt korekcijas iecerētajā reformas plānā, iekļaujot nosacījumu par izglītības kvalitāti (ne tikai bērnu skaitu) un paredzot valsts budžeta mērķdotāciju saglabāšanu pedagogu darba samaksai skolās ar augstu mācību kvalitāti, kāda ir arī Rudzātu vidusskola. Pretējā gadījumā tiks laupīts paļāvības princips un iedzīvotāju uzticēšanās valstij.

Parakstu vākšanā pret plānoto skolu tīkla optimizāciju iesaistījusies arī Līvānu 2.vidusskola, kuru skolu tīklā ieteikts neiekļaut. Pētījuma autori pauduši uzskatu, ka divu skolu - 1.vidusskolas (OCE indekss - 56,1%) un 2.vidusskolas (40,6%) vienlaicīgai pastāvēšanai nav pamata.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS), komentējot plānoto izglītības reformu, pauž, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi plānu, kur ar aprēķiniem tiek pierādīts, ka vienīgais, kas mūsu valstī ir svarīgs, tas ir līdzekļu ietaupījums. Diemžēl nekādi citi kritēriji netiek ņemti vērā.
Pašvaldības vadītājs norāda, ka pētījumā nav ņemti vērā dažādi sociālie un psiholoģiskie aspekti, kas saistīti ar to, ka bērniem ik dienas būs jāmēro tāls ceļš uz skolu, kā arī brīdina, ka šādas izglītības reforma sekmēs inteliģences aizplūšanu no laukiem un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Neizpratni Vaivods pauda arī par attieksme, kad ministrija, veicot pētījumu, nav vērsusies ne pie vienas no iesaistītajām pusēm – ne pašvaldībām, ne izglītības iestādēm, ne pedagogiem.

Lai arī tiesības lemt par konkrētās skolas slēgšanu ir tikai pašvaldībai, par mērķdotācijām pedagogu algām lemj valdība, bet saglabāt skolas tikai par saviem līdzekļiem neviena mazā pašvaldība nespēs. Turklāt vidusskolu likvidēšana esot tikai sākums, kam sekošot pamatskolas. Ja tiks ņemts vērā tikai skolēnu skaits, tad visā lauku teritorijā labākajā gadījumā varēs saglabāt tikai sākumskolas (1. – 6.klasi).

Pašvaldības vadītājs secina, ka pēdējos gados valsts politika ir vērsta nevis uz līdzsvarotu Latvijas attīstību, bet gan uz lauku iznīcināšanu. Un tas esot mērķtiecīgi virzīts process, kas izpaužas ne tikai izglītības, bet arī citās jomās.