Atceroties un cildinot Jāni Akurateru

Ir noslēdzies Ābeļu pagasta pārvaldes izsludinātais eseju un zīmējumu konkurss par rakstnieka darbiem.

Ir saņemti 53 zīmējumi. Zīmējumu konkursa materiālu izstāde izvietota Ābeļu pagasta pārvaldes aktu zālē. Ar eseju materiāliem var iepazīties bibliotēkas telpās.

Saņemti arī 26 eseju darbi. Iepriecina, ka ir vēl skolas, kuras atceras, ka Latvijai bija tāds romantiķis. Liepājas, Dundagas, Jelgavas, Rūjienas, Alūksnes, Riebiņu un citu skolu audzēkņi iepriecina ar domu dažādību un mūsdienīgu vērtējumu. Eseju novērtēšanā piedalījās rakstniece Lūcija Ķuzāne, novadpētniece Ausma Bērziņa un Ābeļu skolas latviešu valodas skolotāja Valda Bērziņa. 14 darbi novērtēti ar izcilību. Tie noslēgumā saņems Goda rakstus un piemiņas balviņas, bet visi pārējie saņems pateicības rakstus.

Sniedzam autoru darbu fragmentus.

Dāniels Zariņš - Rencēnu pamatskolas 7. klase

„Mēs ejam blakus, un raisās un strāvo domu pavedieni starp mums abiem. Cits laiks, citas iespējas, bet kā ar romantisma tiltiem, kuri mesti dabas neatkārtojamībā? Kā divas paralēles ieplūstam apkārt redzamajā. Kopīgais mums satuvina, pieredze ļauj vienam otru papildināt ar dzīves izpratni un iespējām. Atšķirīgais liek atgriezties pagātnē, jo rītdienu var veidot uz vēstures pamatiem. Ir svarīgi, kas notiek apkārt, bet ejamo ceļu nosaka cilvēks pats ar labu sirdi krūtīs, ar vēlēšanos būt vajadzīgam gan sev, gan citiem.

Pieliecamies tuvāk zāles un ziedu burvībai un ieklausāmies koncertā, kas skan pāri ziedošajam laukam. Zeltaino pieneņu apļos bitīšu spieti vāc nektāru. Zaļos kostīmos saposušies lauku muzikanti- sienāži trinkšķina vijoles, saplūstot ar zāles zaļumu. Pelēkās mušas nevar vien rimties, lien tieši mūsu zinātkārajās mutēs, kas pavērtas dabas jaukumu ieelpai. Atguļamies uz muguras un veramies saules pielietajās debesīs. Pāri mums peld baltie mākoņu putukrējumi, un mēs fantazējam, kas katrā attēlojas, kur tie tik steidzīgi dodas.”

Madara Kirpičenoka - Liepājas centra sākumskolas 3. klase.

„Apbrīnoju Jāņa Akuratera iztēli. Atceros, ka akmeņi tiek salīdzināti ar cilvēka pavēlniekiem, vasaru zēns redz kā brūnu, apdegušu meiteni. Es jautāju pati sev: ”Vai šodien būtu iespējams piedzīvot kalpa zēna vasaru?” Gan jā, gan nē. Mūsdienās daudzus darbus paveic ar dažādu mehānismu palīdzību, cilvēku roku darbu aizstāj ar mašīnām un traktoriem. Dabas skatus, kuri aprakstīti grāmatā, gan var novērot vēl joprojām Latvijas laukos, bet tikai tad, ja to ļoti vēlas un ir pacietība saplūst ar dabu”

Elīna Puķe – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola 5. klase.

„ Katra mana vasaras diena sākās ar smaidu. Es izlecu no gultas, saģērbjos, izķemmēju matus un skrienu ārā. Es skraidu pa slapjo rasu un man acīs spēlējas saules staru raidītie zaķi.. Aplaistu ziedus puķu podos un dobēs un veltu kādu lejkannu arī dārzam, padaru citus rīta darbus. Kad darbi pabeigti, apsēžos uz dēļu soliņa un klausos putnu rīta dziesmās. Pagatavojam pusdienas un ejam tās baudīt ārā, saulē un vasarīgajā vējā. Kad esam miesu pa barojuši, tad arī dvēsele kliedz pēc mielasta, tāpēc apsēžamies garajā zālē un lasām grāmatas. Pēcpusdienā tēvs pļauj zāli, un es viņam palīdzu izvest zāli. ...”

Ance Millere – Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle 7.klase.

„Es skatos uz saviem vienaudžiem, redzu, ka lielāko daļu viņi pavada pie datora, bezmērķīgi spēlējot dažādas spēles. Man brīvā laika ir ļoti maz, jo es mācos mūzikas skolā, dejoju tautiskās un sporta ejas, palīdzu vecākiem un vecvecākiem. Arī kalpa zēnam Jānim ļoti patika deja. Lasot šīs rindas par dejošanu, mantās šķita tik pazīstamas un saprotamas izjūtas. Arī es tāpat kā Jānis, lai vai cik liels ir nogurums, dejā rodu jaunākus spēkus. Man liekas , ka kājas pašas cilājas mūzikas ritmā. Es esmu laimīga, ka dzīvoju laukos „

Dārta Cīrule – Privātā pamatskola „Gaismas tilts 97” Ķekava 7. klase

„... Taču nezin kāpēc visnegaidītākajā brīdī es arī ciešu. Kas pie tā ir vainīgs? Apkārtējie cilvēki, laikapstākļi ... Nē! Esmu vainīga tikai es - jauns cilvēks ar gribasspēku, jau lielām prasībām attiecībās pret sevi un savu mērķi. Jūtu sevī tādu pašu neapslāpējamu dziņu kā Jānis – sasniegt, izrauties, piepildīt. Dvēseles gaisma taču ir nedziestoša, vai ne? Varbūt es to būtu sapratusi vēlāk, varbūt izjutusi citādi, bet man bija lemts satikt stāsta Jāni. Atceros mazo Jaunsudrabiņa gleznu ar tumšu tīrumu, melnu mežu un sārto svītru pie apvāršņa. Vai redzat to gluži mazo zirdziņu un arāju? Es to saprotu kā simbolu. Agram darbam, grūtam darbam kopš jauniem gadiem. Un arī to es tagad attiecinu uz sevi.”

Baiba Zvilna – Mazzalves pamatskola 8. klase

„Beidzot esmu sagaidījusi laiku, kurā zāle kļūst zaļāka, debesis zilākas un saule spožāka. Kā es mīlu vasaras svaigo gaisu, kurš ir bagāts ar dažādu augu saldajām ziedu smaržām! Tā vien gribētos visu laiku būt ārā. ... Jūlijā ļoti bieži braucam uz mežu, jo mellenes lasām un braucam nodot. Tā ir mana vasaras peļņa. Bet pēc dažām mežā pavadītajām stundām, kurās cītīgi esam lasījuši ogas, var just nelielu nogurumu un stīvumu mugurā. Tad miegs svaigā gaisā ir ļoti salds. Naktis mēs pavadām teltīs. Aizmigt traucē zaļās vardes mūsu dīķī, kuras sniedz mums vakara koncertu. No rīta agri, pat pārāk agri mūs modina putniņi.

Izrādās, ka neesmu mūsdienīga meitene, jo dators un mobilais telefons vasaras mēnešos ir nepelnīti aizmirsti Bieži rotaļas ar draugiem jāpārtrauc, jo jāpalīdz vecākiem malku kraut vai dārzu ravēt.”

Elīne Kučere - Dundagas vidusskola 9. klase.

„Pasaule mums griežas apkārt; katrs cilvēks ir centrs savai pasaulei. Kā ap sauli griežas planētas, tā ap mums – pasaule. Vieni pilnveido pasauli ar saviem sapņiem, citi piepilda to ar savu eksistenci. Atšķirība taču pastāv Mani sapņu zirgi ir noguruši, un man pašam gurduma pilni visi locekļi. Mani sapņu, cerību un ilgu zirgi. Vai es tos pabaroju, vai gribu tikai ar tiem jāt? Interesanti ir tas, cik daudz mēs vēlāmies ņemt, cik dot pretī dot. ...Vai visiem āboliem ir jābūt sasniedzamiem? Dažkārt grūti sasniedzamais, neiegūtais padara mūsu dzīvi stiprāku Tiem jābūt tādiem, pēc kuriem vērts sniegties. Varbūt tie vedīs cauri nezināmajam un neatklātajam, ar sapņu zirgiem, cauri ērkšķiem, bet tas ir tā vērts!”

Vanessa Vinogradova – Jaunjelgavas vidusskolas 9. klase

„Jāņa Akuratera kalpa zēns apbrīno dabu, tas arī viņu padara par romantiķi. Mūsdienās lielākā daļa cilvēku aizņemti Viņiem pietrūkst laika apbrīnot to, kas viņiem ir apkārt. Pat es bieži vien aizraujos ar ikdienas darbiem un aizmirstu par sauli, par lietu un pat par debesīm. Cilvēks nespēj mīlēt to, kas tam ir dots, līdz tas netiek tam atņemts. Vai tagad kāds raksturo meiteni tā, kā kalpa zēns raksturoja Minnu?

„Cik viņai mazas, glītas kājas un šmaugs augums un cik viņa lokana ...” Almu, saimnieka meitu, Jānis iemīlēja tik ļoti, ka viņu redzēja puķēs, gan putnos – viss viņam lika domāt par Almu. Mūsdienās savu, teiksim tā, mīļoto cilvēku var redzēt naudas makā, statistikā un facebook. Viss balstās uz materiālām lietām un baudu, pārējais nav nekas, tukšums”

Monta Meikališa - Madlienas vidusskola 12. klase

„Drīz atsākās kara darbība, un Dangam bija jādodas strēlniekiem palīgā, lai plecu pie pleca darītu milzu darbus uz brīvības trauksmainā ceļa. Arī Māra nolēma būt viņam tuvumā – kā sanitāre, kā brīvprātīgā māsa. ... Uzvara šķita tik tuvu, Danga novērsās un šāviņš viņam trāpīja sirds rajonā. Strēlnieks saļima, Māra kliedza un pieskrēja pie Dangas. Tajā mirklī viņa nedomāja par sevi. Satvēra un nolika mīļotā galvu uz rokām. Skatījās viens otram acīs – Māras sāļo asaru pilnajās acīs. Izmisums un nāves trauslā elpa apņēma Dangu. „Nebaidies, nu mēs esam brīvi, vairs neviens mums kalpos neraidīs. Galvenais ir tas, ka dzīvība, kas aug zem tavas sirds, būs brīva – nepazīs ciešanu un iznīcību,” pēdējiem spēkiem nočukstēja Danga.”

Līga Struka – Riebiņu vidusskola 12. klase.

„ ... Es atkal skatos pa logu uz zemi, kuru kapā lietus šaltis. Laiks rit uz priekšu, kaut kur dzimst un tajā pašā laikā mirst kāda cerība. Pirms simts gadiem tepat, uz šīs zemes, kur mēs smejam, skumstam un priecājamies, lija asinis, piepildījās un bruka strēlnieku un viņu ģimeņu sapņi par brīvību, dzimteni, mīlestību un galu galā dzīvi – vienu vienkāršu vārdu, kuram atšķirīgi uzburtu savā iztēlē, bet tomēr visiem līdzīgu. Arī tad debesīs slīdēja pelēki padebeši, spīdēja saule, lūkojās mēness tāpat kā šodien.

Caur cauri grāmatas „Ugunīgi ziedi” izdevums caurausts ar kara atziņām, notikumiem, cīņām un gadījumiem, un mazliet ar mīlestības dvašu, kas Dangam atsvaidzina eksistenci kara virpulī.”

Veronika Svarinska - Rīga, 28 gadi.

„Ja Pēteris Danga kā reāla personība eksistētu arī mūsdienās, viņš savas brīvības cīņas turpinātu. Un šajos laikos Latviju ne kādā gadījumā nevar saukt par brīvu, kaut gan nekādi asiņaini kari un revolūcijas te nenotiek Dangas rakstura cilvēki brīvajā Latvijā cīnījās par ekonomikas uzplaukumu, lauksaimniecības modernizāciju, par sugas lopiem, par lauku darbu mehanizāciju. Arī tagad Latvijas valdībai un tautai rūp visai aktuāli jautājumi – bezdarba novēršana, algu paaugstināšana, svešvalodu mācīšana skolās, bet kultūras dzīves izkopšanai diemžēl tiek veltīts pārāk maz laika un enerģijas. Pēteris Danga sakopotu visu savu darbu, lai veicinātu Latvijā dekolonizāciju un padarītu to latviskāku. Tiktu atcelti svešu tautību svētki Tiktu dibināta jauna Pētera Dangas partija, kura panāktu ārzemnieku atgriešanos savās zemes. Pilnīga iespēja – pastāv risks, ka Pētera Dangas darbošanās izraisītu milzīgu protestu no sabiedrības puses.
Bet viņš nepadosies un izvērsīs savu darbību vēl un vēl, līdz beidzot Latvija būtu pilnīgi latviska bez imigrantiem.

Atgādinām, ka noslēdzošais pasākums un apbalvošana notiks 20. augustā Ābeļos:

plkst. 11:00 Ābeļu Tautas namā tiks sveikti zīmējumu konkursa uzvarētāji;
plkst. 13:00 pie J.Akuratera piemiņas akmens Ābeļu pagasta „Jaunzemjos” (netālu no Lašiem) notiks svinīgais mītiņš un tiks sveikti eseju konkursa uzvarētāji;
Brīvdabas estrādē pie Ābeļu skolas tiks rādīta Saldus novada teātra viesizrāde J. Akuratera „Vecie un jaunie” (5 cēlienos),
Būs plaša koncerta programma
Sīkāka informācija sekos pavisam drīz.

Arnolds Jakubovskis