Aizritējis IX Sēlijas kongress (REZOLŪCIJA)

Jebkuram notikumam ir kāds sākuma impulss, kas to ierosina un spēj radīt vilkmi, lai to īstenotu. 1999. gada 20. un 22. maijā Aknīstē, Sunākstē un Viesītē notika Sēļu I kongress jeb Pirmais Sēlijas kongress. Piedalījās Lietuvas ZA pētnieki un kultūrvēsturnieki, tad arī Sunākstes baznīcā mācītājs Juris Saivars iesvētīja sarkanbaltIzaļo Sēlijas karogu.

Pēc deviņpadsmit gadiem, 2018. gada 21. septembrī Salas novadā aizritēja Sēlijas novadu apvienības rīkotais nu jau Devītais Sēlijas kongress, kurā piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Pārresoru koordinācijas centra (PKC); no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA); no tuvākām un tālākām pašvaldībām, kā arī pārstāvji no Sēlijas novadu apvienības (SNA). Kongresā bija piereģistrējušies 166 dalībnieki. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka pasākums interesēja un tajā piedalījās arī pašvaldību iedzīvotāji un skolu audzēkņi.

Salas novada pašvaldībai ir bijis tas gods organizēt un vadīt IX Sēlijas kongresu, kas notika Salas kultūras namā, Salas pagastā, Sēlijas novadu apvienības vadītājas un Salas novada domes priekšsēdētājas Irēnas Sproģes vadībā. Atklājot kongresu, I. Sproģe nolasīja akadēmiķa, LZA īstenā locekļa Jāņa Stradiņa apsveikuma vēstuli IX Sēlijas kongresa dalībniekiem. Ar apsveikumu kongresa dalībniekus uzrunāja arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, bet kongresa norisi vadīja bijušais LPS ilggadējs priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Kongresa pamattēma šogad bija „Nacionālā attīstības plāna (NAP) devums Sēlijas novada attīstībai”. Tika nolasīti četri referāti par NAP devumu šodien un ietekmi nākotnē, kā arī sniegti SNA četri starpziņojumi par ekonomikas un uzņēmējdarbības vidi mūsdienu Sēlijas novados. Kongresa galvenais uzdevums bija caur NAP spektru iepazīt Sēlijas novadus, apjaust kopējas problēmas un tendences, nākotnes izaicinājumus, saprast Sēlijas novadu saimes gatavību notiekošajām un iespējamajām pārmaiņām valstī.

Kongresa dalībnieki pēc debatēm apstiprināja rezolūciju.

Kongresa referētājiem un starpziņojumu sniedzējiem tika dāvinātas grāmatas par Sēlijas novadiem „No Sēlijas pūra” un par Salas novadu „Laika saknes vērojot” kopā ar vietējās maiznīcas „Dona” cepto saldskābo augļu maizi.

INFORMĀCIJAI

Pirmos Sēlijas kongresus rīkoja Sēlijas asociācija – pēc akadēmiķa Sigizmunda Timšāna ierosmes dibināta neformāla organizācija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un Letonikas programmu. Šī asociācija netika reģistrēta oficiāli kā patstāvīga juridiska persona, bet darbojās LZA paspārnē. Tās biedru skaitā bijuši vietējo pašvaldību darbinieki, skolotāji, kultūras pārstāvji, ar Sēlijas problēmām saistīti zinātnieki un literāti. Kopš Sēlijas pirmā kongresa asociāciju gandrīz deviņus gadus vadīja S. Timšāns, tad īsu laiku akadēmiķis Tālis Millers, bet kopš 2005. gada vadīja Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs. Asociācijas Goda prezidents visus šos gadus ir bijis akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tieši viņš devis ļoti lielu ieguldījumu Sēlijas teritoriālās identitātes atdzimšanā.

Informāciju sagatavoja: Jolanta Grandāne
Sabiedrisko attiecību un tūrisma lietu speciāliste
Salas novada pašvaldība

IX Sēlijas kongresā pieņemtā Rezolūcija

Sēlijas novadu apvienības organizētais IX Sēlijas kongress ir veltīts Nacionālā attīstības plāna līdzšinējām valsts piedāvātajām iespējām Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadu teritoriju attīstībai. Sēlijai ir ne vien bagāta kultūrvēsture, skaista daba, bet arī teritorija, kur uzņēmēji un zemnieki realizē ekonomiskās aktivitātes.

Savukārt pašvaldības pilda normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, kuri dzīvo mazpilsētās, ciemos un lauku mājās.

Nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī un arī mūsu novados liecina, ka viņi nav atraduši iespēju sevi realizēt profesionāli, materiāli nodrošināt ģimeni un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iecerētās piespiedu pašvaldību reformas nepārtrauks Sēlijas novadu depopulāciju.

1. Pieprasām izvērtēt Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanas rezultātus, kas uz Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām ir atstājuši negatīvas sekas, veicinot depopulāciju, kā rezultātā lauku teritorijās, tajā skaitā Sēlijā, samazinās iedzīvotāju skaits.

2. Mainīt Nacionālā attīstības plāna nostādnes, nodrošinot visu Latvijas novadu un pašvaldību līdzsvarotu attīstību un vienlīdzīgas iespējas īstenot dažādus investīciju projektus – pretēji šobrīd realizētajam tā dēvētajam “9+21” pašvaldību attīstības modelim.

3. Izstrādājot reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, sekmēt vienlīdzību un taisnīgumu Latvijas pašvaldību vidū. Ņemt vērā Sēlijas novadu izvirzītās un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegtās prioritātes un radīt iespēju Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām realizēt kopējus projektus.

Rezolūcija vienbalsīgi pieņemta 2018. gada 21. septembrī IX Sēlijas kongresā.

Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja I.Sproģe