2024.gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

Jēkabpilī būs Latvijas poļu sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai veltīts piemiņas objekts

Jēkabpilī būs Latvijas poļu sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai veltīts piemiņas objekts. Jēkabpils novada domes deputāti 22.septembra domes sēdē nolēma pieņemt biedrības "Latvijas Poļu savienība" dāvinājumu - Latvijas poļu sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai veltītu piemiņas objektu.

Konceptuāli tika pieņemts lēmums, ka Jēkabpils novada pašvaldība atbalstīs projekta realizāciju un nodrošinās piemiņas objekta atrašanās vietu. Piemiņas vietu paredzēts izveidot Jēkabpilī, skvērā pie Neretas un Kurzemes ielu satiksmes rotācijas apļa.

Ita Kozakeviča bijusi filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos. Dzimusi 1955.gada 3.jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990.gada. 28.oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos.

Kozakeviča beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju.

Viņa ir bijusi viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988.gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. Latvijas Tautas frontes (LTF) II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989.g.). Pēc ievēlēšanas Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (AP) 1990.gadā kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990.gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

Komentāri (0-1/1)

  • ES
    30.09.2022 01:39
    Itas slepkavība arī ir miglā tīta. Noslīkšanā ezerā tika vainota 4.maija kliķe ar VDK dalību. Tāda pat dalība bija Jura Podnieka slepkavības izmeklēšanā, kur izmeklētājs bija ģenerālprokurors Kallmeijers.

Atstājiet komentāru