Iedzīvotāji: Aiztaisot tuneli, mūsu mājsaimniecības pašvaldība appludināja apzināti (FOTO)(PRECIZĒTS)
- Sandra Mikanovska --
- 23 februaris 2023 --
- 48Komentāri
Jēkabpils novada domes 23.februāra sēdē piedalījās iedzīvotāji, kas pārstāv Pļaviņu, Vārpu, Zvejnieku un Priežu ielas mājsaimniecības, lai paustu savu nostāju, saistībā ar pašvaldības rīcību janvāra plūdos. Iedzīvotāji bija ieradušies, jo šajā sēdē tika skatīti "Saistošie noteikumi par vienreizēja pabalsta piešķiršanas kārtību dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā".
Iedzīvotāju vārdā runāja Juris Ieleja.
“Balsojot par saistošajiem noteikumiem, es gribētu, lai katrs no jums iejūtas mūsu “ādās” un, pieņemot lēmumu, izjūt mūsu situāciju, kā mēs jūtamies. Plūdi ir dabīgs process un plūdiem ir sekas un katrai mājsaimniecībai, kas atrodas ūdenstilpju tuvumā pavasaros ir jārēķinās ar šādu situāciju un zaudējumiem. Atļaušos uzsvērt, ka manis pārstāvētā teritorija tika mākslīgi appludināta, kas neatkarīgi no mērķu, kā labā tas tika darīts, radīja zināmas sekas. Manis pārstāvētā teritorija tika appludināta, aizberot tuneli. Rezultātā mājas bija ilgstoši applūdušas. Publiskajā telpā izskanēja viedoklis, ka šie darbi tika veikti pēc hidrologa ieteikumiem. Vai kāds no klātesošajiem var nosaukt vārdu uzvārdu hidrologam, kurš šo te ieteica?” Jautāja Juris Ieleja.
Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) atbildēja, ka var nosaukt, bet ne publiski domes sēdē.
“Precizēsim. Plūdi bija. Tas, ka šī teritorija tika aizbērta ciet, respektīvi, aiztaisīts tunelis, nozīmē, ka ūdens izplūde no šīs teritorijas bija apgrūtināta, nevis to, ka tā bija mākslīgi appludināta. Es vēlreiz saku, ka tuneli aiztaisīja ciet, lai tajā brīdī, kad ūdens sasniedza maksimumu, viņš neskrietu tālāk. Mēs zinām ļoti labi, kas tur bija, tuneļa augstums ir noteikts augstums līdz kuram līmenim tas ūdens būtu. Nav teikts, ja nebūtu aiztaisīts tunelis, ka šīs mājas nebūtu applūdušas. Tas ir viens. Otrkārt, tajā vietā kur aiztaisīja tuneli šis ūdens līmenis palika augsts ilgu laiku. Tur ir jāpiekrīt. Pretējā gadījumā šis ūdens plūstu pa Pļaviņu ielu tālāk un appludinātu ielu, kur dambis tika remontēts un pie dambja remontēšanas vienkārši netiktu klāt,” skaidroja Raivis Ragainis.
Uz iedzīvotāju pārmetumiem, ka aiztaisot tuneli tika radīta situācija, kad mājas applūda ievērojami vairāk, kā citos līdz šim piedzīvotajos lielajos plūdos, piemēram 1981.gadā, Raivis Ragainis sacīja, ka nevar tam piekrist, jo ne pašvaldība radīja plūdu situāciju, plūdu ūdens ienāca no Mežrūpnieku puses, kur nav Daugavas aizsargdambja. Viņš arī iedzīvotājiem piedāvāja atnākt uz domi, lai iepazītos ar kartēm par situāciju šajos plūdos un hidrologa lēmumu. “Jūs varat pateikt Dievam un ūdenim, ka viņam bija jāplūst citur. Šoreiz ūdens pilsētā ienāca pa šo teritoriju,” sacīja Raivis Ragainis.
Juris Ielejs sacīja, ka runājot par 2011. un 2013.gadā izskanējušo publisko apspriešanu par Dambja pagarināšanu, kas bija paredzēta posmā no Mežrūpnieku ielas līdz Bebru ielai un, aplūkojot foto un dronu videouzņēmumos šogad applūdušās teritorijas, tad redzams, ka šis dambja pagarinājums nebūtu aizsargājis šīs teritorijas šajos plūdos. Raivis Ragainis precizēja, ka applūda zemākās vietas. Ūdens pilsētā ienācis pa dažādiem ceļiem – pie Mežrūpniekiem un aiz Bebru mikrorajona no Ābeļu puses. Ja būtu izbūvēts dambis līdz Bebru ielai un pacelts līdz augstuma atzīmei 84 metri, teritorijas nebūtu applūdušas.
Juris Ielejs arī norādīja, ka nepiekrīt saistošo noteikumu nosacījumam, ka atlīdzību var saņemt tikai mājsaimniecībā deklarēta persona un persona, kurai tas ir vienīgai mājoklis, jo cilvēkam var piederēt vairāki īpašumi, kur viņš vienā ir, bet citos nav deklarēts. Tas jau nemaina faktu, ka ir nodarīti zaudējumi.
Pašvaldības juriste Liene Liepa skaidroja, ka to paredz likums un ja būs citādāk, saistošos noteikumus var arī neapstiprināt, taču pašvaldība solīja, ka izpētīs šī jautājuma nianses un ja būs iespēja mainīt šo nosacījumu, tas tiks mainīts.
Juris Ielejs aicināja pievērst uzmanību tam, ka aizsprosts tika radīts mākslīgi un par šādu rīcību, kur lēmumu ir pieņēmis kāds konkrēts cilvēks, nenoliedzot, ka tam ir savs pamatojums un iemesls, var atsaukties uz Civillikuma 1779.pantu kurš paredz zaudējumu atlīdzināšanu, ja izdarīti zaudējumi trešajai personai.
Raivis Ragainis iebilda, ka ir arī Civilās aizsardzības likums, kas paredz daudzas citas lietas un atceļ šo likumu.
Juris Ielejs iepazīstināja arī ar saviem aprēķiniem: “Manai vecāku mājai ir 80% zaudējumu. Pagājušajā vasarā ar mūsu palīdzību vecāki mājai uztaisīja kosmētisko remontu, izmaksas sastādīja 140 eiro kvadrātmetrā. Iedzīves zaudējumi patreiz apstiprinātie ir 250 eiro par kvadrātmetru. Mums mājās bija trīs apkures krāsnis, kas ir izjukušas ilgstoši stāvot ūdenī, jo tur ir māla saistvielas. Krāšņu atjaunošana 140 eiro kvadrātmetrā. Saliekot kopā zaudējums uz visu mājas platību – 530 eiro kvadrātmetrā. Par kādiem maksimālās palīdzības 2000 eiro var būt runa?”
Saistībā ar viņa aprēķiniem, pašvaldības piedāvātā maksimālā palīdzība labi ja segs mājas atjaunošanu dažos kvadrātmetros.
Raivis Ragainis norādīja, ka “ Vispirms tā ir apdrošināšana, kur katrs īpašnieks apdrošina māju, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs. Ja neapdrošina, tad paļaujas uz sevi un saviem spēkiem. Šis nav mājokļa atjaunošanas pabalsts. Šis ir pabalsts, lai mēs tiem cilvēkiem, kuri cieta plūdos varētu sniegt kaut kādu palīdzību. Ja tā ir manta, tad iesniegumu var sniegt sociālajam dienestam un saņemt līdz divu minimālo mēnešalgu palīdzību. Un šie saistošie noteikumi ir papildus atbalsts šīm mājsaimniecībām, lai varētu veikt kādus ēkas kaltēšanas vai citus tamlīdzīgus darbus. Mēs noteikti nevaram skatīties, cik kura māja bija izremontēta, cik kādai mājai bija aprīkojums vai viņai bija trīs stāvi vai divi stāvi zem ēkas pagrabā, vai kaut kas vērtīgs pagrabā. Mēs šobrīd ejam ar palīdzību, nevis ar līdzekļiem mājas atjaunošanai. Arī deputātiem ir cietuši īpašumi un arī viņi līdzīgi kā visi var pretendēt uz atlīdzību. Mēs visiem gribētu samaksāt visus zaudējumus, bet tas nav iespējams.”
Juris Ielejs piebilda, ka viņš šādu atbildi paredzējis, norādot, ka ne visu apdrošinātāji apdrošina un ne visiem apdrošināšana ir pieejama.
Sarunā iesaistījās viena no uz sēdi atnākušajām iedzīvotājām, norādot, ka skaidrs, ka plūdu laikā teritorijas un īpašumi applūst, bet viena lieta, ja applūst uz vienu dienu un ūdens aiziet, pavisam cita, ja applūst un stāv piecas dienas, jo aizsprosta dēļ ūdenim nav kurp aizplūst. Tas taču jāņem vērā, pieņemot lēmumu par palīdzību.
Runājot par apdrošināšanu Juris Ielejs piemetināja, ka apdrošināšana ir laba lieta, kas darbojas par labu ne tikai mājsaimniecībām, bet arī pašvaldībai. Šajā gadījumā arī pašvaldībai bija iespējas apdrošināt savus civiltiesiskos riskus, pieņemot kaut kādus lēmumus, konkrēti par tuneļa aizbēršanu, kas nav izdarīts. Juriss Ielejs arī norādīja, ka ir sagatavojis iedzīvotāju parakstītu publisku vēstuli, kas 22.februārī ir iesniegta domē. Viņš izteica cerību, ka visiem deputātiem izdosies ar to iepazīsties un visus domes sēdē klātesošos aicināja ceturtdien atrast laiku, atnākt un uz vietas iepazīties ar situāciju mājā Jēkabpilī, Pļaviņu ielā 29.
Raivis Ragainis, turpinot sarunu, atzīmēja, ka “šī nelaime, plūdi nāca visiem, par to šaubu nav. Ir dažas darbības, kas tika veiktas, kas apgrūtināja ūdens aizplūšanu no šiem īpašumiem. Diemžēl Daugava šoreiz parādīja mazliet citu raksturu, kā tas bija vienmēr. Parasti applūda zemākās vietas, ne tās kur dzīvojat jūs, bet šoreiz applūda šeit.”
Juriss Ielejs atzīmēja, ka tunelis joprojām ir aizbērts, jautājot, vai pašvaldība gaida atkārtotu minētās teritorijas applūdināšanu? Ja tā, tad otrreiz apdrošināšana zaudējumus nesegs.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars (NA) sacīja, ka uzņēmējam bija dots jau šīs nedēļas sākumā, atbrīvot tuneli, taču uzsnigušais sniegs mainījis plānus un tehnika bijusi aizņemta sniega tīrīšanā. Kārlis Stars solīja, ka no piektdienas (24.02) tuneli sāks atbrīvot. Savukārt runājot par to vai plūdi būs pavasarī vai citā gadā, prognozes esot pesimistiskas un kļūda bijusi savulaik atteikties no aizsargdambja pagarināšanas projekta.
Iesaistoties sarunā, deputāts Aigars Nitišs (LZP) norādīja, ka “runājot par saistošajiem noteikumiem, vislielākais šķērslis būs tieši deklarētā dzīvesvieta. Jautājums juristiem vai tas punkts ir obligāts? Jo tas kardināli samazinās atbalsta saņēmēju skaitu. Ir radīta vesela kaudze negatīvu stimulējošu faktoru no pašvaldību puses, mētāties un deklarēties tur un šur. Piemēram, pabalstu dod tikai tad, ja esi tur deklarēts, atlaides dod tikai tad, ja esi deklarēts. Šo iemeslu dēļ nav šeit deklarēti. Vai nav iespēja šo punktu izņemt ārā?”
Juriste Liene Liepa atbildēja noraidoši, jo jautājumā par dzīvokļu palīdzību, kur iet runa par šo pabalstu, ir noteikti skaidri kritēriji– jābūt deklarētam un jābūt vienīgajam īpašumam, lai saņemtu pabalstu.
Aigars Nitišs secināja, ka tas kardināli mazinās cilvēku skaitu, kuri var vērsties pēc palīdzības.
Deputāts Leonīds Salcevičs (JRP) uzsvēra, ka šī ir force majeure situācija, jautājot “vai mēs nevaram pieņemt savu politisko lēmumu un ar savu budžetu atbalstīt?”
Raivis Ragainis norādīja, ka tādā gadījumā VARAM neapstiprinās pašvaldības saistošos noteikumus.
Deputāte Elīna Serkova ievēlēta no LA), norādīja, ka rūpīgi pētījusi likumu par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un iepazīstoties ar pašvaldības saistošo noteikumu projektu, secinājusi, “ka nekādu efektīvu palīdzību, īpaši iedzīvotājiem, kuri ir ieradušies uz sēdi no visvairāk applūdušajām mājām, mēs nevarēsim sniegt. Jūs minējāt, ka mēs nevaram sniegt palīdzību dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet es atradu, ka šajā likumā 27.’ panta otrās daļas trešajā punktā ir teikts, ka pašvaldība var sniegt pabalstu dzīvojamās mājas atjaunošanai, restaurācijai un mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai un šeit teikts, ka pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem - dzīvojamās mājas renovācijai, kur jālikvidē terorakta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas. Ja mēs piemērojam palīdzību pēc šī panta, tad nav spēkā 2.; 6.-10.pants. Tas nozīmē, ka šīs kategorijas var izslēgt. Lūdzu jurista komentāru.”
Līga Liepa norādīja, ka nevar sniegt precīzu atbildi, jo nav šo saistošo noteikumu sagatavotājs.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos Alfons Žuks rosināja atlikt "Saistošo noteikumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanas kārtību dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā" apstiprināšanu līdz domes sēdei 28.februārī, kad tiks skatīts pašvaldības budžets, aicinot juristus un citas iesaistītās personas izvērtēt vai iespējams saistošo noteikumu projektu mainīt, balstoties uz izskanējušajiem priekšlikumiem un projektu papildināt.
FOTO: Atis Caune
Attēlā: Juris Ieleja vecāku mājas pēc ilgostošās appludināšanas.
Komentāri (0-10/48)
Zelma
01.03.2023 05:29Plūdi
26.02.2023 12:44Iedzīvotājs
25.02.2023 09:10gudriniek
25.02.2023 08:12Tuneli vajadzēja aiztaisīt vai nevajadzēja, bet rezultātā ir applūdušas daudzas mājas. Komisijas, kurai jau bija operatīvi jāapseko mājas, joprojām nav. Absolūta bezdarbība šajā jautājumā. Runājot par naudu, saskaiti, cik gadā izmaksā uzturēt domes priekšnieku un četrus (bija pieci) vietniekus, viņu dienesta automobīļu uzturēšana un degviela un vēl citi labumi? Tā ir naudas izmešana vējā... Tagad atkal viens jauns amats tapis par 3 štukām. Vot visādiem apšaubāmiem amatiem naudas pietiek, bet, kad vajag iedzīvotājiem, tad naudas nav! Tūlīt novadā ies vaļā ceļi, kuri gadu desmitiem pateicoties pārvaldniekiem, ir bērti ar apšaubāmu materiālu. Ko jūs darīsiet, kā palīdzēsiet? Nekādi! Teiksiet, naudas nav! Bet, kam tad tā nauda ir domāta? Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti! Bet, kā var uzlabot, ja nedod finansējumu, un ja arī iedod, tad caur lielu skandālu, darbu izdara pavirši un jēgas nav nekādas! Pilnīgs bezpreģels novadā šajā jomā! Ar ko ber, kā ber, cik ber, neviens aiz ceļu būvniekiem nepārbauda, atbildīgajiem pie d... , galvenais ir tikai parakstīt papīrus! Ceļu remonti ir ļoti dārgs prieks, bet no pārvaldnieku puses attieksme ir vairāk kā bezatbildīga!!!
Bet, ar ko nodarbojas POLE? Pastāsti. Vienu brīdi pat bija iekārtojusies cara apartamentos bankā. DD Deputāti varētu uzaicināt uz domes sēdi ar atskaiti.
Cik var vaimanāt
25.02.2023 01:19Tad lūdzu pastāsti,Tu lasīt nemāki? Tu saistošos tos noteikumus nelasi pirms gudri runā? Mājaslapā mēs kam interesēja izlasījām,kas gribēja pat komentārus uz vpa.nosūtīja. Tu laikam nelasīji,skaidrā valodā rakstīts REMONTAM. Un ko Tu,Elīna,gribēji pateikt? To,ka nelasīji pati par ko balsoji?
Tepat līdzās
24.02.2023 21:13Jecis
24.02.2023 21:00Haha
24.02.2023 20:50Tepat līdzās
24.02.2023 20:36Tepat līdzās
24.02.2023 20:21