Gatavojoties jaunam raidījumam, Radio1 viesojas seminārā par saimniekošanu laukos

Jēkabpils Radio1 gatavojas jaunam projektam ar nosaukumu “Dabas studija – pozitīvi par dzīvi Natura 2000 teritorijās”. Projekta ietvaros tiks ierakstīti septiņi radio/TV raidījumi, kuros atspoguļosim jautājumus par dzīvi tuvākajā apkaimē esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, akcentējot pozitīvos piemērus teritoriju apsaimniekošanā un aizsardzībā.

Lai uzzinātu jaunāko informāciju par ar plānoto raidījumu saistītajām tēmām, devāmies uz informatīvo semināru par jaunumiem lauksaimniecības un meža zemju apsaimniekošanā, kas risinājās otrdien, 24. martā Atašienes kultūras namā. Informatīvo semināru rīkoja Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Madonas nodaļa sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju.

Pirmajā semināra daļā lektori stāstīja par ierobežojumiem un saimniekošanas iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, par dabas datu pārvaldības sistēmu „Ozols”, tika informēts par iespējām pieteikties bioloģiski vērtīgo zālāju novērtēšanai.

Savukārt otrajā daļa uzmanība galvenokārt tika pievērsta meža zemēm - grozījumiem Meža likumā saistībā ar aizaugušām lauksaimniecības zemēm, kā arī tika stāstīts par plantāciju mežiem un to apsaimniekošanu. Noslēgumā MKPC pārstāve Mairita Bondare informēja arī par plānotajiem ES atbalsta pasākumiem mežu īpašniekiem 2014.-2020. gada periodā.

Pēc semināra uz sarunu aicinājām Krustpils novada lauku attīstības konsultanti Ainu Seņkovu.

- Kas šobrīd ir aktuālākie jautājumi, ko konsultantiem uzdod lauksaimnieki?
- Pašreiz aktuālākais ir platībmaksājumu iesniegšana, un šogad problēma būs tāda, ka iesniegšana ir tikai elektroniski tiem, kam ir vismaz 10 ha apstrādājamas zemes. Tāpēc šobrīd organizējam apmācības arī citos novados, kur stāstām un rādām, kā darboties elektroniskajā sistēmā. Tāpat atgādinām, ka interneta pakalpojumus lauksaimniekiem ir iespējams saņemt pašvaldību bibliotēkās.

- Kas lauksaimniekiem sagādā vislielākās problēmas saistībā ar Lauku attīstības plānu un tā pasākumu apgūšanu?
- Es domāju, ka šobrīd lielākā problēma ir tā, ka nav vēl līdz galam skaidrības, jo Lauku attīstības plāns jaunajam plānošanas periodam ir tik tikko apstiprināts, bet no valsts puses vēl tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi. Vakar, piemēram, uzzinājām, ka tiek pagarināts platībmaksājumu pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 22. maijam.

- Vai šajā plānošanas periodā gaidāmas lielas pārmaiņas?
- Jaunums ir zaļināšanas maksājums. Lai to saņemtu, ir jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības vai jāsaglabā ilggadīgos zālājus. Zālāju jomā būs jaunumi – tiem būs piešķirtas dažādas kategorijas.

- Kā jūs vērtējat Lauku attīstības plāna finansējuma apgūšanu Krustpils novadā un tuvējos reģionos?
- Apgūts tiek diezgan daudz, zemnieki cenšas un raksta... Tagad valsts vēl ir piešķīra papildus līdzekļus ieguldījumiem, kas iepriekš saucās “modernizācija”, lai varētu sniegt atbalstu visiem, kas atbilst nosacījumiem. Sākumā, kad tikko iestājāmies Eiropas Savienībā un kļuva pieejami ES fondu maksājumi, cilvēki jau uzreiz neticēja, ka tā būs. Bet tagad pieteikties atbalsta maksājumiem uzdrošinās arvien vairāk un vairāk cilvēku.

- Kāda pēc jūsu novērojumiem ir lauksaimnieku attieksme pret īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un tur noteiktajiem ierobežojumiem?
- Ja valsts uzliek kādus aizliegumus un neko nedod pretī, tad jāsaprot, ka tas sagādā lauksaimniekam grūtības, jo tas ir viņa īpašums un viņam ar to ir jānopelna, lai viņš varētu samaksāt nodokļus un varētu arī dzīvot. Ja valsts ir solījusi kompensāciju, bet to atliek no gada uz gadu, tad tas ir tā kā vienos vārtos. Tā vietā, lai valsts nestu atbildību par saviem uzliktajiem ierobežojumiem, par visu ir jāatbild saimniekam. Tāpēc arī attieksme bieži vien ir negatīva.

- Kāda šobrīd ir tendence bioloģiski vērtīgo zālāju platībām? Saimnieki vairāk piesakās vai tomēr atsakās no to uzturēšanas?
- Šobrīd vēl grūti ir pateikt, jo daudzi zemnieki vēl nezina, ka jaunajā plānošanas periodā vērtīgo zālāju uzturēšanai būs jauni, varētu teikt, izdevīgāki nosacījumi – zāli varēs pilnvērtīgāk izmantot lopbarībai, jo ir atcelta vēlā pļaušana.

- Kādi vēl bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekoloģiskas vides uzturēšanas pasākumi ir paredzēti jaunajā Lauku attīstības plānā?
- Turpināsies maksājumi arī dažādos Agrovides pasākumos, kā arī maksājumi bioloģiskajiem saimniekiem, kam jāsaimnieko bioloģiski gan augkopībā, gan lopkopībā. Paredzēts atbalsts arī tiem saimniekiem, kam ir meži “Natura 2000” teritorijās.

Uz semināru devās un ar Ainu Seņkovu sarunājās Lāsma Irša