Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 10.jūnijā
- Radio1.lv --
- 10 junijs 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Vidēji piemērotā atlaide zemo cenu grozā ir 31,35%; 14.jūnijā Jēkabpilī norisināsies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi; un Peoniju svētki Kalsnavā. Vieta, kur smarža jūtama jau pa gabalu.
Vidēji piemērotā atlaide zemo cenu grozā ir 31,35%, izriet no vakar valdībā atbalstītā Ekonomikas ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma. Tajā minēts, ka zemo cenu groza ietekme uz pārtikas preču cenām izpaužas ar vidējo uzcenojumu 4,25% apmērā, savukārt vidēji piemērotā atlaide sasniedz 31,35%. Vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozā šajā periodā sasniedzis 47,5%. Pēc memoranda ieviešanas vērojama cenu samazināšanās tendence, kas liecina par instrumenta sākotnējo iedarbību.
No 1. jūlija valsts pilnībā segs farmaceita pakalpojuma maksu recepšu zālēm, ja to cena aptiekā nepārsniegs 10 eiro par iepakojumu. Savukārt no 1. septembra valsts pilnībā segs recepšu apkalpošanas maksu personām ar I grupas invaliditāti par jebkurām recepšu zālēm. Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, uz kuriem attiecas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, turpmāk vairs nebūs atbrīvoti no farmaceita pakalpojuma maksas par recepti.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā ceturtdien, 11. jūnijā, sāksies vasaras pasākumu sērija "Vakari elektriskajā vilcienā". Ceturtdien no sešīem vakarā kā pirmais notikums paredzēts stāstu vakars par "Rīgas vagonbūves rūpnīcā" ražotajiem elektrovilcieniem. Izzinošā un informatīvā veidā par elektrovilcienu vēsturi un interesantiem faktiem stāstīs muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs. Stāstu vakara noslēgumā apmeklētājus aicinās uz Baltijā lielākā dzelzceļa maketa demonstrāciju.
Eiropas Savienības 21. sankciju pakete pret Krieviju ietvers aizliegumu iebraukt ES personām, kas dienējušas Krievijas armijā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. 21. sankciju pakete paredz arī saglabāt cenu griestus Krievijas naftai un vērsties pret kriptovalūtu biržām, kuras tiek izmantotas, lai apietu sankcijas. Vērsīsies pret Krievijas "ēnu floti", finanšu pakalpojumiem, bankām un pirmo reizi arī zvejniecību. Plānoti arī jauni ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju.
Igaunija plāno izmantot Rīgas lidostu par galveno kravas pārkraušanas un izsūtīšanas punktu, eksportējot dzīvus liellopus uz Kazahstānu un Uzbekistānu. Zemkopības ministrija norādījusi, ka pēc uzņēmēju pieprasījuma lidostā "Rīga" jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra un pakalpojumi dzīvu liellopu eksportam. Plānots organizēt regulārus dzīvu liellopu pārvadājumus no Igaunijas uz Kazahstānu un Uzbekistānu, izmantojot lidostu "Rīga" par galveno kravu pārkraušanas un izsūtīšanas punktu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju līdz šī gada beigām plānots eksportēt vairākus tūkstošus liellopu.
Turpinām ziņas
Svētdien, 14.jūnijā aicinām ikvienu pievienoties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, nolikt ziedus un godināt tos, kuri cieta un neatgriezās. 12tos Krustpils Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā svētā mise komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Savukārt vienos dienā 14.jūnija parkā pie piemiņas akmens norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
Jau ziņots, ka 1941.gada 14.jūnijā Padomju okupācijas vara izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstoši 400 Latvijas iedzīvotāju, izpostot tūkstošiem ģimeņu un cilvēku dzīves. Daļu no deportētajiem uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās. Pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.
Tieslietu ministrija ir atradusi iespējas ietaupīt 2,5 miljonus eiro. Šī naudas summa atrasta, pamatā pārskatot izdevumus, kas attiecas uz informācijas sistēmām un jaunajiem projektiem. Ietaupīto naudu savukārt paredzēts novirzīt neatliekamu pasākumu īstenošanai, piemēram, Jēkabpils cietuma žoga remontam, kam vajadzīgs aptuveni pusmiljons eiro, tiesu darbā izmantoto informācijas sistēmu licencēm un citām prioritātēm.
Un vēl
Jūnijā, uzziedot vairāk nekā 300 peoniju dažādībām, “Latvijas valsts mežu” arborētums Kalsnavā aicina uz svētku “Peoniju ziedu parāde” norisēm, nedēļas nogalēs piedāvājot arī plašu kultūras programmu. Šogad, pirmo reizi, katru nedēļas nogali no pulksten 10 līdz pieciem pēcpusdienā apmeklētājiem būs atvērta sēklu namiņa ekspozīcija. Sēklu namiņa ēka ir visvecākā no ēkām un ilgu laiku kalpojusi par dendrologa un kolekcijas speciālistu darba vietu. Namiņā varēs iepazīt gan sēklu, augļu un čiekuru dažādību, gan ievākšanas procesā. Grupām iespējams pieteikt arī ekskursijas pa peoniju dārzu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nedaudz samazinot kopējo summu, jauniem budžeta tēriņiem pārdalīs 47 miljonus eiro; Augšdaugavā norisināsies pasākums „Sēlija rotā”; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Valdība vakar nolēma gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma konkrētiem mērķiem rezervi palielināt par vairāk kā 47 miljoniem eiro. Iepriekš valdība bija atbalstījusi šīs rezerves palielināšanu par 52,3 miljoniem eiro, taču Saeimas Budžeta un finanšu komisija to neatbalstīja un nosūtīja uz Ministru kabinetu atkārtotai izvērtēšanai, aicinot virzīt tikai tādus pasākumus, kuru finansēšana ir kritiski nepieciešama valsts uzņemto saistību izpildei. Pēc tēriņu caurskatīšanas, summa nedaudz samazināta.
Dažādos tiesu sistēmas statistiskajos rādītājos Latvija ierindojas Eiropas Savienības dalībvalstu vidusdaļā, balstoties uz Eiropas Komisijas 2026. gada tiesiskuma rādītāju pārskatu, informē Tieslietu padome. Latvija tiesu sistēmas finansējumam novirza vienu no lielākajām iekšzemes kopprodukta daļām Eiropas Savienībā, ierindojoties otrajā vietā aiz Bulgārijas. Savukārt tiesnešu atalgojuma līmeņa ziņā Latvija ierindojas līdzās lielākai daļai Eiropas vadošo valstu. Tikmēr advokātu skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Latvija atrodas priekšpēdējā vietā, apsteidzot vienīgi Zviedriju. Taču tiesu sistēmas digitalizācijā Latvija ierindojusies tabulas beigās.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar trešajā lasījumā atbalstīja jaunā Sporta likuma projektu, kas paredz ieviest jaunu sporta pārvaldības sistēmu un sporta finansēšanas modeli. Būtisks uzsvars likumprojektā likts uz bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti. Tāpat akcentēta pašvaldību loma ilgtermiņa sporta attīstības plānošanā, īpašu uzmanību pievēršot fizisko aktivitāšu pieejamībai. Plānots, ka jaunais Sporta likums stāsies spēkā 1. augustā.
"Vienreiz pietiek!" Tā ANO Drošības padomes sēdē, vēršoties pie Krievijas ar prasību izbeigt karu Ukrainā, paziņoja ASV pārstāvis Dens Negrea, un to atbalsoja arī citas Rietumu sabiedrotās. Drošības padomē Ņujorkā arvien pieaug spiediens Krievijai izbeigt karu Ukrainā un sākt sarunas, ko aktīvi atbalsta arī Latvija. Taču Krievija atsakās ieklausīties un turpina melu propagandu. Krieviju izbeigt vardarbību pieprasīja arī Eiropas sabiedrotās, atbalsojot ASV nostāju. Tikmēr Krievija, būdama ANO Drošības padomes dalībvalsts, turpināja draudēt un uzsvērt, ka šīs sēdes esot pret to vērstas propagandas kampaņas.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta pētījuma datiem, kas publicēti šonedēļ, deviņas kodolieroču valstis pagājušajā gadā kopā saviem kodolarsenāliem iztērēja gandrīz 119 miljardus dolāru, kas ir par 19 % vairāk nekā 2024. gadā. Līdz ar to pagājušajā gadā pasaules izdevumi kodolieročiem pieauga līdz rekordaugstam līmenim. Pētījumi liecina, ka dramatiskais izdevumu pieaugums kodolieročiem notika laikā, kad valstis steidzās modernizēt savus arsenālus un izvietot vairāk savu krājumu. Institūts prognozē, ka kopējie kodolieroču krājumi, visticamāk, turpmākajos gados atkal sāks pieaugt.
Turpinām ziņas
18. jūlijā Augšdaugavas novada Ilūkstē notiks desmitie tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Šogad, atzīmējot savu desmito jubileju, svētki simboliski atgriežas mājās – tieši Ilūkstē 2013. gadā tika aizsākta “Sēlija rotā” tradīcija. Organizatori ar prieku gaida kuplu apmeklētāju skaitu – gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvienes un tālienes, lai kopā svinētu Sēlijas svētkus. Svētku programma visas dienas garumā piepildīs Ilūkstes pilsētvidi ar daudzveidīgām aktivitātēm. Jau no rīta pilsētu modinās svētku skaņas, bet Stadiona ielā pulcēsies amatnieki un mājražotāji. Dienas pirmajā pusē Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā norisināsies forums “Sēlijas attīstībai”, NVO tīklošanās pasākums “Sēlijas sirds sarunas”, kā arī Sēlijas amatierteātru izrādes. Būs iespēja baudīt Sēlijas kulinārā mantojuma degustācijas. Ieeja visos svētku pasākumos ir bez maksas.
Aizkraukles novada pašvaldība ir saskaņojusi Daces Šķirmantes ierosinājumu bērniem izveidot brīvās dabas aktīvo rotaļu un radošās darbības zonu Aizkrauklē, pašvaldības teritorijā Lāčplēša ielā pretī Sprīdīša ielai, posmā starp māju “Vecmaurēni” un katoļu baznīcas teritoriju. Dace Šķirmante aicina pieaugušos atcerēties laikus, kad bērni paši cēla štābiņus no zariem, dēļiem un vecām kastēm, un vēlas atgriezt šo brīvības un jaunrades garu Aizkrauklē. Pirmā tikšanās un materiālu sagādes diena jau ir aizvadīta, un dažas instalācijas izveidotas, tomēr daudzu materiālu un palīdzīgu roku vēl trūkst. Nākamā materiālu sagādes un aktivitāšu veidošanas diena plānota 14. jūnijā pulksten 11., uz kuru aicināti gan vecāki, gan bērni, līdzi vedot ziedojamos materiālus.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā ietekmēs ciklons, tādēļ brīžiem līs un gaiss būs pavēss, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien Latviju sasniegs aktīvs ciklons no dienvidiem, laiks būs pārsvarā apmācies un lietains, daudzviet līs stipri un vietām - ar lielāko varbūtību pēcpusdienā un vakarā valsts austrumu daļā - plosīsies pērkona negaiss. Piektdien, sestdien un svētdien debesis būs daļēji mākoņainas, brīžiem līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra nepārsniegs +15..+20 grādus, naktīs tā vietām noslīdēs zem +10 grādiem. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidiem un rietumiem.
Sagaidāms, ka arī nākamnedēļ brīžiem līs, gaisa temperatūra dažās dienās nedaudz paaugstināsies. Lietus ietekmē kāpj ūdens līmenis upēs, vietām Latgalē un Vidzemē tas šonedēļ cēlies par pusmetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ūdens līmeņa paaugstināšanās gaidāma arī tuvākajās dienās. Ūdens temperatūra lielākajā daļā upju un ezeru ir 16..21 grāds, jūrā 13..17 grādi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Biržā iziet pirmais valsts uzņēmums; vienas akcijas cena – 1,57 eiro; Madonas slimnīcā par 1,47 miljoniem eiro atjaunos Ambulatoro nodaļu; un Nākamnedēļ Dabas muzejā notiks peoniju izstāde.
No šodienas biržā iziet pirmais valsts uzņēmums "LAU Infra group" jeb bijusī valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs". Vienas akcijas cena – 1,57 eiro. Tā ir iespēja katram cilvēkam kļūt par daļu no Latvijas infrastruktūras attīstības stāsta un svarīgs solis uzņēmuma izaugsmē – tā lēmumu par "LAU Infra grupa" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā raksturo uzņēmuma vadība. Šorīt ir sācies uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, un akcijas jau var atrast "Nasdaq" biržā.
Notriektais drons parāda, ka Latvija ir spējīga reaģēt, taču jāuzlabo efektivitāte, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar valdības vadītāju Andri Kulbergu. Prezidents uzsvēra, ka Latvijā pašiem jāattīsta savas spējas pretdronu un pretgaisa aizsardzības jomā, piebilstot, ka tas ir virsuzdevums, pie kura patlaban strādā visas atbildīgās struktūras. Rinkēvičs sprieda, ka paies laiks un šādi incidenti atkārtosies, taču rīcības algoritmi tiek pilnveidoti.
Dronu uzlidojumi var radīt lauksaimniekiem un valsts ekonomikai miljoniem eiro zaudējumus, secina biedrība "Zemnieku saeima". Tā norāda, ka dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras objektus, pret kuriem šādi uzlidojumi parasti tiek vērsti. Piemēram, graudu torņi, kaltes, noliktavas, degvielas glabātavas un citi saimniecības objekti no putna lidojuma var līdzināties naftas bāzēm, degvielas uzglabāšanas infrastruktūrai vai citiem stratēģiskas nozīmes objektiem, kas palielina risku, ka lauksaimniecības īpašumi var tikt apdraudēti tieša trāpījuma, dronu pārtveršanas, neitralizēšanas vai nekontrolētas nogāšanās gadījumā. "Zemnieku saeimā" uzsver, ka lauksaimniekiem patlaban ir nepieciešama skaidra valsts nostāja un garantijas šādu zaudējumu gadījumā.
Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks otrdien Luksemburgā ar Zviedrijas un Francijas kolēģiem apspriedis iespējas atteikties no sezonālās laika maiņas Eiropas Savienībā un norādījis, ka tas būs viens no prioritārajiem jautājumiem Lietuvas ES prezidentūrā nākamā gada pirmajā pusē.
Jau ziņots, ka no 6,4 miljoniem Eiropas valstu iedzīvotāju, kas 2018. gadā piedalījās ES sabiedriskajā apspriešanā, 84% atbalstīja laika maiņas atcelšanu. Eiropas Parlaments reformu apstiprināja 2019. gadā, taču kopš tā laika dažas ES valstis tai izrādīja pretestību, tāpēc iniciatīva apturēta.
Ukraina turpina veiksmīgus uzbrukumus Krievijai gan tās teritorijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā slēgta satiksme uz Čonharas tilta. Tas noticis pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma. Čonharas tilts ir daļa no šosejas, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimu caur Mariupoli, Berdjansku un Melitopoli. Tādējādi tas kalpo par svarīgu Krievijas militārās loģistikas un piegāžu maršrutu. Pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas triecienu dēļ satiksme uz ceļa samazinājusies par aptuveni 70 %. Šī ir otrā reize pēdējo trīs dienu laikā, kad tilts ir slēgts.
Turpinām ziņas
Madonas slimnīcā par 1,46 miljoniem eiro atjaunos Ambulatoro nodaļu. Starp SIA "Madonas slimnīca" un SIA "Trast būve" noslēgts līgums par Ambulatorās nodaļas atjaunošanu. Projektā paredzēts atjaunot Ambulatorās nodaļas telpas, tai skaitā inženiertīklus, kā arī uzlabot Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļas pārredzamību, uzstādot videonovērošanas sistēmu. Tāpat paredzēts iegādāties jaunas medicīnas iekārtas, mēbeles un citu nepieciešamo inventāru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,4 miljoni eiro.
Aizkraukles novada Daudzevas saieta nama vadītājas amatā darbu sākusi Monta Kļaviņa. Iepriekšējā pieredze viņai ir ēdināšanas jomā, vadot darbinieku kolektīvu un organizējot kafejnīcas darbu. Viņai nav sveša kultūras dzīve, jo ir sieviešu kora “Daudzeva” dziedātāja. Vaicāta par izvēli, sākot darbu šajā amatā, Monta atzīst, ka gribējies kaut ko mainīt un gūt jaunu pieredzi. Kā pirmais Montas sarīkotais pasākums Daudzeses pagastā būs Līgo svētki.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies peoniju izstāde. Dabas muzejā būs apskatāmas gan pienziedu un hibrīdās, gan starpsekciju grupas peonijas. Līdzās jaunākajām šķirnēm izstādes rīkotāji izrādīs arī retas un neparastas peonijas. Ikvienam interesentam būs iespēja saņemt dārzkopju konsultācijas par peoniju audzēšanu, selekciju un īsto šķirņu izvēli savam dārzam. Izstādes laikā notiks balsojums par skaistāko peoniju.
Foto: jekabpils.lv