Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 29.jūnijā

Iekšlietu ministrija rosinās valdību pagarināt pastiprinātu robežapsardzības režīmu Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas, Rēzeknes novados un Daugavpilī līdz 31. decembrim. Ministrijā norāda, ka valsts austrumu pierobežā saglabājas paaugstināti drošības riski, pirmkārt, nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi. Otrkārt, saglabājas hibrīdapdraudējumu un provocējošu rīcību iespējamība. Treškārt, pastāv nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu dienestu gatavību. Patlaban režīms ir spēkā līdz 30. jūnijam.

Latvija plāno pievienoties līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, paplašinot politisko, ekonomisko un zinātnisko sadarbību ar reģionu. Līgums parakstīts 1976. gada 24. februārī Bali, Indonēzijā, un vēlāk vairākkārt grozīts, lai tam varētu pievienoties ne tikai Dienvidaustrumu Āzijas valstis, bet arī citas valstis un reģionālās organizācijas. Kopš līguma atvēršanas starptautiskā formātā 1989. gadā tam pievienojušās 59 valstis un starptautiskās organizācijas, arī Eiropas Savienība un vairākas dalībvalstis. Ārlietu ministrijā atzīmē, ka 2027. gadā plānota ES un Dienvidaustrumu Āzijas līguma valstu attiecību paaugstināšana līdz visaptverošajai stratēģiskajai partnerībai.

Latvijā pieaug to bezdarbnieku skaits vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri nesen piedalījušies mācībās vai citās izglītojošās aktivitātēs, liecina jaunākie "Eurostat" dati. Salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn rādītājs nedaudz uzlabojies, tomēr tas aizvien nesasniedz 10% slieksni. Latvija atpaliek arī no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. ES kopumā pagājušajā gadā mācībās bija iesaistīti 15,9% bezdarbnieku, salīdzinot ar 9,3% pirms desmit gadiem. Starp Eiropas valstīm augstākie rādītāji reģistrēti Zviedrijā, kur mācībās iesaistījās aptuveni puse bezdarbnieku. 

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs piektdien parakstīja grozījumus atomenerģijas likumā, ar kuriem tiek atcelts aizliegums ievest un izvietot kodolieročus valsts teritorijā. Grozījumi stāsies spēkā no 1. jūlija. 17. martā Somijas parlaments apstiprināja šos grozījumus ar 125 balsīm par un 61 balsi pret. Valsts aizsardzības ministrs Anti Hekenens nosauca šo reformu par vēsturisku un paziņoja, ka tā nostiprina Somijas un visas NATO drošību. 

Zemestrīcēs Venecuēlā bojāgājušo cilvēku skaits pieaudzis līdz tūkstoš 430, un vēl vismaz 3 tūkstoši 238 cilvēki ir ievainoti. Saskaņā ar ANO datiem vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku pazuduši bez vēsts. Zemestrīces pilnībā vai daļēji sagrāvušas simtiem ēku. Jau ziņots, ka trešdienas vakarā Venecuēlu netālu no piekrastes pilsētas Moronas satricināja 7,2 un 7,5 magnitūdu zemestrīces, kurām sekoja aptuveni 30 pēcgrūdieni. Valstī izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils stadiona telpās no deviņiem rītā līdz vieniem dienā norisināsies dooru diena. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.  Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Vairāki Jēkabpils novada izglītības iestāžu audzēkņi šajā mācību gadā aktīvi iesaistījās “Zaļās jostas” organizētajā vides izglītības kampaņā “Tīrai Latvijai”, palīdzot savākt izlietotās baterijas un mazo elektrotehniku pārstrādei. Visvairāk savāca Jēkabpils bērnudārzs "Kāpēcītis" -  480 kilogramus bateriju; otrajā vietā bērnudārzs  “Zvaniņš” ar savāktiem 184 kilogramiem bateriju; trešajā Dignājas pamatskola ar savāktiem 75 kilogramiem bateriju, bet ceturtais labākais rezultāts bērnudārzam "Bērziņš" ar savāktiem 40,7 kilogramiem bateriju. Kopumā kampaņā “Tīrai Latvijai” šajā mācību gadā piedalījās vairāk nekā 440 izglītības iestādes no visas Latvijas, savācot 44,8 tonnas izlietoto bateriju un 7,5 tonnas mazās elektrotehnikas. 

Un vēl

Šodien, 29.jūnijā atzīmē Pētera dienu. Latvieši to svinēja kā Jāņu dienas atsvēti, tādēļ ticējumos tās bieži minētas kopā. Pētera diena ir Saulgriežu svētku noslēguma laiks, kad saule atkal sāk slīdēt uz leju un daba sasniegusi augstāko krāšņuma stāvokli. Jāņu dienu sauca par Ziedu dienu, bet Pēterdienu par Lapu dienu, jo ziedu laiks jau tuvojas izskaņai un lapas var lepoties ar pilnīgāko košumu. Atsevišķos Latvijas novados šo dienu sauca arī par Pērkona vai Zibens dienu, kurā nedrīkst strādāt, citādi pērkons var nospert. Īpaši jau sienu nevar mest kaudzē, lai zibens nesasper. Pēterdienā jāvāc Pētera saknes vai Pētera puķes, ko izmanto kā dziedniecisku līdzekli pret krampjiem un nieru vainām, arī lopu ārstēšanai. Pēterdiena bija arī jaunu pāru saderināšanās laiks. Ar Pētera dienu sākas īstais siena laiks.

Kā jau Pērkona dienai pienākas, šīs dienas ticējumi saistās ar laika vērošanu un prognozēšanu. Ja Pētera dienā līst – būs lietains siena laiks un  līs līdz Annai jeb 26. jūlijam. Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens. Ja vakars pirms Pēterdienas auksts – aukstums pieturēsies vairākas dienas. 

 
Kiberuzbrukumu "Latvijas valsts meži" īstenojušais hakeris par uzņēmuma datu atšifrēšanu sagaida vairāk nekā 600 tūkstoši eiro, izriet no kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa kontā vietnē "Youtube" publiskotās informācijas. Kā video vietnē "Youtube" skaidro Strazdiņš, juridiski tā neskaitās izspiešana, jo hakeris nav pats tieši vērsies “Latvijas valsts mežos” un nav prasījis izpirkuma maksu par nošifrētajiem datiem, taču citos komunikācijas kanālos, kuros hakeris ir atklājis informāciju par kiberuzbrukumu, viņš ir aicinājis sazināties ar viņu. Strazdiņš atzīmē, ka viņš personīgi ir sazinājies ar hakeri un noskaidrojis, ka tas par Latvijas valsts mežu datu atšifrēšanu prasa 0,1% no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem.
 
Jau ziņots, ka 2025.gadā Latvijas valsts meži kopējie ieņēmumi bija 618,6 miljoni eiro. Attiecīgi summa, ko hakeris vēlas saņemt par datu atšifrēšanu, ir 618 tūkstoši 600 eiro. Tāpat arī vēstīts, ka Latvijas valsts meži aģentūrai LETA jau iepriekš pauda, ka uzņēmums neplāno maksāt izpirkuma maksu, kā arī to, ka visiem failiem, kas glabājas informācijas tehnoloģiju sistēmās, ir rezerves kopijas. Kā zināms, atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums, kurš līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un valsts iestādēm.
 
Aizsardzības ministrija plāno tuvākajos gados ieguldīt apmēram 200 tūkstoši eiro starptautiskā projektā par nākamās paaudzes helikoptera izstrādi. "ENGRT 2" ir Francijas uzņēmuma "Airbus Helicopters" koordinēts Eiropas Aizsardzības fonda projekts, kurā apvienojušies vairāk kā 40 uzņēmumi no 13 valstīm. Projekta mērķis ir līdz 2030. gadam izstrādāt nākamās paaudzes helikoptera arhitektūru, paredzot jaunu materiālu izmantošanu un revolucionāru risinājumu izmantošanu aerodinamikā, lai nākotnes helikoptera platforma pārspēj esošos modeļus ātruma, lidojuma attāluma un ekspluatācijas spēju ziņā.
 
Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt ne ilgāk kā trīs mēnešus, informē "Kredītinformācijas birojs", atsaucoties uz veikto aptauju. Tās rezultāti parāda, ka 17% respondentu pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā nespētu segt visus savus izdevumus vienu mēnesi, bet vēl 17% to spētu darīt ne ilgāk kā divus mēnešus. Vēl 24% respondentu norāda, ka izdevumus varētu segt vienu līdz trīs mēnešus. Aptaujas  dati arī rāda, ka 15% iedzīvotāju kopējais obligāto maksājumu apjoms ir līdz 200 eiro mēnesī, bet lielākajai daļai jeb 36% tas ir robežās no 201 līdz 500 eiro. Vēl 19% respondentu norāda, ka viņu obligātie maksājumi ir no 501 līdz 1000 eiro mēnesī, bet 11% iedzīvotāju tie pārsniedz 1000 eiro mēnesī.
 
Civilās lidmašīnas, kurā atradās izpletņlēcēji, avārijā svētdien netālu no Toblēnas Francijas austrumos gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Gaisa kuģi tobrīd izmantoja izpletņlēcēju skola. Bojā gājis pilots, pieci instruktori un pieci apmācāmie. Vācijā reģistrētā lidmašīna avarēja netālu no Nansī-Esī lidlauka skrejceļa, kur tuvumā atrodas dzīvojamās mājas un divi autoceļi. Lidmašīna kritusi teju vertikāli, tieši dzīvojamo māju rajona tuvumā, tādēļ paveicies, ka nav gājuši bojā citi cilvēki. Notikušā iemesls vēl nav skaidrs un ir uzsākta izmeklēšana.
 
NATO austrumu flangā izskan bažas, ka Krievija varētu gatavot iespējamu provokāciju Baltijas valstīs vai Polijā, tādējādi cenšoties pārbaudīt alianses saliedētību. Krievija šobrīd izjūt būtisku spiedienu no Ukrainas tālas darbības uzbrukumu kampaņas mērķiem netālu no Maskavas un Sanktpēterburgas. Tas rada bažas, ka Maskava varētu censties situāciju saasināt vēl vairāk, paudis Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota. Amerikāņu medijs "Fox News" citē arī Latvijas izlūkus – esot novērojamas pazīmes, ka Krievija gatavo provokācijas, taču pašlaik nekas neliecina par tiešu militāru apdraudējumu Latvijai. Bet Lietuva šomēnes paziņoja, ka, gatavojoties iespējamām provokācijām, tā pastiprinās stratēģisko objektu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
 
Turpinām ziņas
 
Austrumu pierobežā reģionālo un vietējo autoceļu prioritārajiem projektiem, kuriem patlaban nav piešķirts finansējums, nepieciešami 152 miljoni eiro. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi situācijas izvērtējumu valsts austrumu pierobežai. Prezentācijā norādīts, ka kopumā austrumu pierobežā ļoti sliktā stāvoklī ir 8% galveno autoceļu, bet sliktā stāvoklī - 10% galveno autoceļu. Attiecībā uz reģionālajiem autoceļiem austrumu pierobežā ar asfalta segumu ļoti sliktā stāvoklī ir 17% ceļu, bet sliktā stāvoklī - 14%. Savukārt ar grants segumu austrumu pierobežā sliktā stāvoklī ir 59% reģionālo autoceļu.
 
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija informēja, ka prioritāro reģionālo autoceļu projektos austrumu pierobežā, kuros patlaban nav piesaistīts finansējums, darbi veicami 272 kilometros ceļu un nepieciešami 111 miljoni eiro. Savukārt prioritāro vietējo autoceļu projektos austrumu pierobežā, kuros patlaban nav piesaistīts finansējums, darbi veicami 126 kilometros ceļu un nepieciešams 41 miljons eiro. Projekti ietver darbus arī uz autceļa  Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste.
 
Aizkraukles novada dome apstiprinājusi Kalna ielas Aizkraukles pagastā asfalta seguma atjaunošanu un lūgs aizdevumu no Valsts kases. Projekts paredz ceļa Rubeņi – Dzeņi – Kalna iela asfaltēšanu. Ir veikta būvdarbu iepirkuma procedūra, kuras rezultātā pieņemts lēmums par līguma tiesību piešķiršanu SIA "VIA" ar piedāvāto līgumcenu 245 tūkstoši  607 eiro. Tomēr, uzsākot projekta īstenošanu un organizējot pirmo būvsapulci, konstatētas būtiskas nepilnības būvdarbu apjomos, kā rezultātā radās nepieciešamība paredzēt papildu darbus. To izmaksas sastāda 64 tūkstoši 137 eiro, un līdz ar to kopējās investīciju projekta izmaksas pieauga līdz 366 tūkstoši 41 eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jūlijā. Līguma izpildes termiņš ir 8 mēneši, neiekļaujot tehnoloģisko pārtraukumu.
 
Un vēl
 
Šonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, bet nedēļas otrajā pusē biežāk līs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Šodien gaiss iesils līdz +27…+32 grādiem. Ultravioletās radiācijas indekss būs augsts. Otrdien Latviju no rietumiem šķērsos mākoņu zona, kas nesīs īslaicīgu lietu, kā arī vietām pērkona negaisu ar stiprām lietusgāzēm. Pūšot lēnam vējam, naktī atsevišķos rajonos veidosies dūmaka. Naktī gaiss atdzisīs līdz +16…+21 grādam, bet dienā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23…+28 grādiem. Trešdien debesis būs daļēji mākoņainas, bet no pēcpusdienas mākoņu daudzums palielināsies, un vietām rietumu un centrālajos rajonos gaidāms lietus. Naktī gaiss atdzisīs līdz +13…+16 grādiem, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +24…+29 grādiem.
 
Nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk apmāksies un mākoņi plašākā teritorijā atnesīs nokrišņus, vietām arī pērkona negaisu. Laiks kļūs vēsāks - nedēļas nogalē lielākajā daļā valsts teritorijas dienās gaiss neiesils virs +20 grādiem.
 
Vismaz 191 miljons eiropiešu svētdien sastapās ar temperatūru virs +35 grādiem, liecina ziņu aģentūras AFP aprēķini. Karstuma vilnis, kas gandrīz visu pagājušo nedēļu atradās virs Rietumeiropas, tagad pakāpeniski pārvietojas uz austrumiem. Francijā karstuma viļņa laikā mirušo skaits pieaudzis par aptuveni 1000, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka kopš 21. jūnija Eiropā ir reģistrēti vairāk nekā tūkstoš 300 papildu nāves gadījumu, kuri saistāmi ar nepieredzēto karstuma vilni. Tā laikā Beļģijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Polijā un vēl citās Eiropas valstīs, sasniegts maksimālās gaisa temperatūras rekords – no plus 40 līdz 41,7  grādi.
 

Pēdējos gados bērni un jaunieši arvien biežāk nonāk Eiropas tiesībaizsardzības un drošības iestāžu uzmanībā saistībā ar dažāda veida pārkāpumiem, kas saistīti ar radikalizāciju un vardarbību. Drošības dienesta uzmanībā pēdējos gados ir nonākuši vairāki jauniešu radikalizācijas gadījumi, atsevišķos no tiem jaunieši sodīti saskaņā ar likumdošanu. Dienests ir apkopojis tipiskākās pazīmes, kas var liecināt par jauniešu radikalizāciju. Tās ir pārmaiņas uzvedībā, proti, pēkšņa, neizskaidrojama izolēšanās no apkārtējiem, arī ģimenes locekļiem un draugiem. Tāpat pazīme var būt izskata pārmaiņas, kas liecina par noteiktu reliģisku vai ideoloģisku piederību. Ja jaunietis nav vērsts uz sadarbību un potenciāli varētu iesaistīties vardarbīgās aktivitātēs, dienests aicina par to sniegt informāciju, rakstot uz e-pasta adresi "info@vdd.gov.lv" vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964.

Pāreja uz 40 stundu darba slodzi jau no 1. septembra pedagogu arodbiedrībai bijis nepatīkams pārsteigums. Tas nozīmē nelielu samazinājumu atalgojumā aptuveni 40 tūkstošiem pedagogu, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa atzina, ka konceptuāli ir jāvirzās uz 40 stundu darba slodzi, bet ministrija iecerējusi to darīt jau no septembra, kas nozīmē mīnusa zīmi daudziem desmitiem tūkstošiem pedagogu.  Pedagogu arodbiedrība rosinājusi – lai nebūtu "mīnusu" un skolotājiem neradītu trauksmi, šādas izmaiņas varētu īstenot no 2027. gada septembra vai janvāra, kad būs arī jaunais pedagogu algu grafiks, par kuru valdība vienojās 2025. gada decembrī. Ja tas nav iespējams, jāparedz kompensācija. 

"Latvijas pasts" piektdien, 3. jūlijā, izdos pastmarku, kas veltīta Latvijas Ornitoloģijas biedrības izvēlētajam 2026. gada putnam – apodziņam. Tirāža būs 10 tūkstoši eksemplāru, kā arī līdz ar pastmarku izdos 500 īpaša dizaina aplokšņu. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 2,35 eiro. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir Ģirts Grīva. Pastmarku izdos sērijā "Gada putns", kas iznāk kopš 2010. gada.

Tartu svētdien aptuveni 50 cilvēku protestēja pret vienošanos, kas paredz šajā Igaunijas pilsētā izvietot ieslodzītos no Zviedrijas. Vienošanos par ziemeļvalsts ieslodzīto izvietošanu kaimiņvalstī puses noslēdza pagājušajā gadā. Jūnija pirmajā pusē līgumu ratificēja Zviedrijas un Igaunijas likumdevēji. Vienošanās paredz Tartu cietumā izvietot līdz 600 ieslodzīto. Līgums ir noslēgts uz pieciem gadiem ar iespēju to pagarināt vēl par trim gadiem. Protestā abos Emajegi upes krastos piedalījās ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī opozīcijas partiju pārstāvji. Daudzi cilvēki bažījas, ka ārzemju cietumniekiem būšot radīti labāki uzturēšanās apstākļi nekā igauņu ieslodzītajiem. Sagaidāms, ka pirmie zviedru ieslodzītie ieradīsies Tartu cietumā augustā. 

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojumiem naktī uz pirmdienu krievu okupētajās teritorijās Hersonas apgabalā, Krimā un Doneckā vērojami liela mēroga elektroapgādes traucējumi, ziņo "Telegram" kanāli "Krimskij veter" un "Exilenova+", kā arī okupācijas iestādes. No Krimas saņemtas ziņas par daudziem sprādzieniem Sevastopolē un Kerčā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka, visticamāk, nodarīti postījumi spēkstacijai pie Nekrasovkas Bahčisarajas rajonā. Krievu okupētajā Melitopolē Zaporižjas apgabalā izcēlies ugunsgrēks, bet Doneckā pēc pusnakts pārtraukta elektropiegāde. 

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada Ilūkstē notiks 10. Tautas mākslas svētki "Sēlija rotā". Šogad, atzīmējot savu desmito jubileju, svētki simboliski atgriežas mājās - tieši Ilūkstē 2013. gadā tika aizsākta "Sēlija rotā" tradīcija, norāda pasākuma rīkotāji. Dienas pirmajā pusē Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā norisināsies forums "Sēlijas attīstībai", nevalstisko organizāciju tīklošanās pasākums "Sēlijas sirds sarunas", kā arī Sēlijas amatierteātru izrādes. Būs arī Sēlijas kulinārā mantojuma degustācijas. Visas dienas garumā pilsētas parkos un skvēros skanēs amatiermākslas kolektīvu koncerti, būs apskatāmas lietišķās mākslas izstādes "Sēlijas dvēseles raksti", kā arī darbosies radošās aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Tautas mākslas svētkos plāno piedalīties aptuveni tūkstoš 200 dalībnieku no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadiem. Ieeja visos svētku pasākumos ir bez maksas.

Vīpes amatniecības centrā “Māzers” īsteno Valsts kultūrkapitāla fonda finansiāli atbalstītu projektu “Austās segas Latvijā”. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji regulāri centrā vērsās ar vēsturiskajām segām, lūdzot tās atjaunot vai izgatavot no jauna, secināts, ka nepieciešama meistarklase austo segu izzināšanā, apgūšanā un popularizēšanā. No šī gada 1. augusta līdz 2027. gada 15.maijam organizēs 100 stundu profesionālās meistarklases Latvijas etnogrāfisko segu izpētē, aušanā un zināšanu pārmantošanā. Projektā 12 līdz 15 dalībnieki pētīs segu aušanā  izmantotos materiālus, etnogrāfiskās rakstu zīmes, auduma pinumus un to veidus, krāsu salikumus un kompozīcijas segās.  Praktiskajā daļā dalībnieki apgūs segu aušanu ar rakstu veidošanu, izmantojot dažādas aušanas tehnikas. Pieteikties uz austo segu meistarklasi var zvanot amatniecības centra vadītājai Inesei Bramanei 29283717 vai rakstot uz e-pastu inese.bramane@jekabpils.lv. 

Un vēl

Valsts ceļu tīklā 64 posmos notiek dažāda veida būvdarbi, no tiem visvairāk Latgales reģionā. Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Daugavpils šosejas no Gosporiem līdz Nīcgalei, kā arī Daugavpils apvedceļa mezglā un posmā līdz Sventei. Savukārt lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts reģionālajiem autoceļiem ir uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Vecpiebalgas līdz Madonai. Tāpat arī uz autoceļa Bauska-Aizkraukle no Ozolaines līdz Bārbelei un uz autoceļa Tīnūži-Koknese no Krapes krustojuma līdz Koknesei un uz autoceļa Tīnūži-Koknese no Kranciema karjera līdz Avārijas brigādes parkam. 

Plānojot braucienus, Latvijas valsts ceļi  aicina rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā. Visi aktuālie satiksmes ierobežojumi saistībā ar ceļu remontdarbiem ir publicēti kartē Latvijas valsts ceļi mājaslapā. 

Pirmdien darbu sākusi jauna patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītāja Vita Klubure, kura pildīs arī Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļas vadītāja pienākumus. Klubure līdz šim bija Eiropas Savienības fondu projekta vadītāja un pārvaldē strādā jau piekto gadu. Jau ziņots, ka iekšlietu ministra Jāņa Dombravas kritizētā Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļas vadītāja Andželika Allika no šīs nedēļas vairs nevada patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki", taču turpinās darbu pārvaldē.

Būtu lietderīgi izvērtēt iespēju noslīkušu cilvēku meklēšanai iegādāties zemūdens dronu. Patlaban glābšanas dienesta rīcībā nav zemūdens dronu, taču, ņemot vērā iegūtās zināšanas par Ukrainas pieredzi robotizētās tehnikas izmantošanā gan noslīkušo personu meklēšanā, gan citos izsaukumos, būtu lietderīgi izvērtēt šādu tehnoloģiju iegādi arī VUGD vajadzībām. Zemūdens dronu izmantošana varētu būtiski atvieglot meklēšanas darbus ūdenstilpēs, ļaujot apsekot teritoriju zem ūdens. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi šajās karstajās dienās snieguši palīdzību dažāda vecuma cilvēkiem, un saistībā ar karstuma ietekmi nav bijušas ļoti smagas vai traģiskas situācijas. Bērniem sūdzības parādījušās pēc ilgstošas uzturēšanās ārā, biežāk gadījumos, kad visa diena vai liela dienas daļa pavadīta ārā rotaļās vai pie ūdenstilpēm karstumā un saulē. Visbiežāk papildus konstatēta nepietiekama šķidruma uzņemšana. Līdzīgi izsaukumi reģistrēti arī pieaugušo grupā. Savukārt jauniešu vidū biežākā kļūda bijusi ilgstoša uzturēšanās karstā laikā ārā, sportojot vai veicot citas fiziskas aktivitātes. Izsaukumi saņemti arī pie gados vecākiem cilvēkiem, kuriem sūdzības sākušās, uzturoties uzkarsušās iekštelpās. 

Jau ziņots, ka karstā laikā šķidrums jālieto regulāri visas dienas garumā, negaidot slāpju sajūtu. Tāpat dienas laikā, kad saule ir visaktīvākā, ieteicams uzturēties vēdinātās iekštelpās vai ēnā un izvairīties no smaga fiziska darba. Karstajās dienās riskam pakļauts ikviens, kurš nepietiekami uzņem šķidrumu, karstumā ir pārāk silti saģērbies, uzturoties saulē nelieto galvassegu, kā arī ilgstoši uzturas tiešos saules staros vai karstumā.

Pērnavas pilsētas pašvaldība nosūtījusi oficiālu vēstuli trim Igaunijas ministriem un valsts sekretāram, pieprasot sniegt informāciju par Pērnavas lidostas nākotni. Pilsētas mēre Kristela Voltenberga pauda nopietnu neapmierinātību ar to, ka vairākas ministrijas joprojām nav sniegušas atbildi uz Pērnavas priekšlikumiem šajā jautājumā un pašvaldībai joprojām nav informācijas par diskusiju virzību saistībā ar iespējamo Pērnavas lidostas slēgšanu. Jau vēstīts, ka pavasarī Pērnavas pašvaldība aicināja Igaunijas valdību apsvērt alternatīvu lidostas slēgšanai un izsludināt atklātu konkursu privātā operatora izvēlei, kas nodrošinātu lidostas attīstību un pārvaldību, vienlaikus ievērojot sabiedrības intereses.

Krievijas uzbrukumā Dņipro šorīt nogalināti pieci cilvēki un vēl 28 ievainoti, ziņo Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksands Hanža. Tikmēr Zaporižjā Krievijas drons šodien trāpīja mikroautobusam, nogalinot trīs cilvēkus un sešus ievainojot.

Turpinām ziņas

Šodien Preiļu novada pašvaldību apmeklēja Imatras pilsētas Somijā pārstāve Tea Laitimo, lai diskutētu par nākotnes sadarbības idejām Eiropas Lauku ezeru tīklā "nEUlakes" un izvērstu Imatras pilsētas un Preiļu novada sadarbību.  Viens no būtiskākajiem diskusiju virzieniem bija projekts jauniešu atgriešanās veicināšanai Preiļu novadā, sekmējot sociālo iekļaušanu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju iesaisti un apzināšanos par Eiropas Savienības politiku un finansējuma programmām. 

Jau ziņots, ka Preiļu novada pašvaldībā lēmumu par iesaistīšanos Eiropas Lauku ezeru tīklā "nEUlakes" pieņēma 2025. gada 30. janvāra domes sēdē, un 2025. gada 16. aprīlī asociācijas Padome pašvaldību oficiāli uzņēma savā dalībnieku tīklā.

 Jēkabpils novada domes pieņēmusi lēmumu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta  bezatlīdzības kustamās mantas – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa, aprīkojuma un inventāra – pieņemšanu pašvaldības īpašumā.  Pēc mantas pārņemšanas automašīnu ar aprīkojumu nodos bezatlīdzības lietošanā Ancenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai, kas nodrošina ugunsdrošības un ugunsdzēsības uzdevumu izpildi Ancenes un apkārtējā teritorijā saskaņā ar noslēgto deleģēšanas līgumu. 

Un vēl

Latvijas pilīs un muižās sestdien, 4. jūlijā, un svētdien, 5. jūlijā, notiks Vēsturisko parku un dārzu dienas. Apmeklētāji šajās dienās varēs piedalīties Varakļānu muižā sestdien, 4. jūlijā, divos dienā notiks vēsturiskā parka arhitekta Vinčenco Macotti 275 gadu jubilejai veltīts brīvdabas koncerts "Vēstures lappuses" ar baroka laika mūziku un romantisma ieskaņām.