Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 7.jūlijā

Valsts kanceleja iesniegusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt Centrālajai vēlēšanu komisijai finansējumu vairāk kā 83 tūkstoši eiro, lai nodrošinātu vēlēšanu platformas izstrādes darbu pabeigšanas uzraudzību un kontroli. Finansējumu paredzēts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Valsts drošības dienests nosūtījis prokuratūrai aicinājumu sākt kriminālvajāšanu pret četriem Latvijas valstspiederīgajiem par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" starpniecību.  Izmeklēšanā noskaidrots, ka viena no personām ieguvusi un noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" pārstāvim nodevusi ziņas par Nacionālo bruņoto spēku atrašanās vietām un apmēru Krievijas pierobežā, kā arī Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai. Otra persona ieguvusi un nodevusi izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem. Trešā aizturētā persona ieguvusi un nodevusi informāciju par konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem, to darbavietām, izglītību, īpašumiem un finansiālo situāciju. Savukārt ceturtā persona, nelikumīgi izmantojot apsarga amata sniegtās priekšrocības, vāca un noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" pārstāvim nodeva informāciju par Latvijas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem, kas atbalsta Ukrainu. Visas četras personas patlaban atrodas apcietinājumā un drošības dienests aicinājis prokuratūru tās saukt pie kriminālatbildības.

Pēc sarežģītās pagājušās sezonas, kad lietavas būtiski ietekmēja kartupeļu ražu un apgrūtināja lauku novākšanu, šogad audzētāji ir daudz optimistiskāk noskaņoti. Stādīšana noritējusi raiti, mitrums augšanai pašlaik palīdz, taču atlikušajā vasarā svarīgi, lai nebūtu ne pārlieku lietains, ne pārāk karsts laiks ilgstoši. Daži pamanījuši, ka šogad ir arī mazāk kaitēkļu. Lielāko daļu kartupeļu ražas audzētāji vāks rudenī – septembra beigās un oktobrī. Līdz tam svarīgākais būs mēreni laikapstākļi – kartupeļiem vajag gan mitrumu, gan sauli. 
Vairāk nekā 50 Lielbritānijas parlamenta deputātu ir parakstījuši vēstuli, kas aicina valdību rast iespēju izbeigt Krievijā radītā populārā animācijas seriāla "Maša un lācis" demonstrēšanu britu salās. Deputāti, kuri pārstāv labējās un kreisās partijas, norāda, ka multfilma ir uzskatāma par Krievijas maigās varas instrumentu.  Britu parlamentāriešu vēstulē apgalvots, ka atsevišķas "Maša un lācis" sērijas satur Krievijas propagandu. Politiķi kā piemēru izceļ divas multfilmas sērijas. Vienā no tām meitenītei Mašai galvā ir tankista ķivere, bet otrā – padomju robežsargu cepure. Parlamentārieši uzsver, ka šādi multfilmas autori aktīvi normalizē padomju militāro ikonogrāfiju mazu bērnu auditorijai visā pasaulē. 

Zemūdens droni, mīnas, hidrolokatori un piesārņojums no nogrimušiem kuģiem pārvērš Melno jūru par nāvējošu vidi delfīniem. Laikraksts "The Guardian" ziņo, ka Krievijas un Ukrainas kara rezultātā Melnajā jūrā, iespējams, gājuši bojā līdz pat 100 tūkstoši delfīnu. Vides aizstāvji fiksē satraucošas pazīmes - pēc Ukrainas zinātnieku datiem, tikai 2026. gada jūnijā Odesas apgabala piekrastē Tuzlovskas Limani nacionālajā parkā tika atrasti desmitiem beigtu delfīnu. Pirms kara šādi incidenti bija reti, bet tagad to skaits ir dramatiski pieaudzis. Zinātnieki brīdina, ka delfīnu masveida bojāeja apdraud visu Melnās jūras ekosistēmu. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome piešķīrusi finansējuma Dvietes tilta remontdarbiem uz pašvaldības autoceļa Alkšņi–Muktāni, Rubenes pagastā. Iepirkuma rezultātā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma summa Dvietes tilta remontdarbiem sasniedza 72 tūkstoši eiro ar PVN, kas pārsniedz pašvaldības budžetā sākotnēji paredzēto finansējumu. Lai nodrošinātu nepieciešamo darbu veikšanu, domē pieņemts lēmums piešķirt papildu līdzekļus 22 tūkstoši eiro. Papildu finansējumu no budžeta programmas “Autoceļu (ielu) fonda līdzekļi” rezerves fonda. Patlaban tiek sagatavots līgums ar darbu izpildītāju -  SIA "Katleri" par tilta remontu. 

Aizkrauklē projektā “Interaktīvie dārzi” plānots ierīkot stādījumus, kā arī nodrošināt specifiska aprīkojuma sagādi un uzstādīšanu. Pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka šobrīd Daugavmalā pie Aizkraukles Kultūras centra uzstāda atpūtas zviļņus, bet tuvākajā laikā izvietos informatīvos stendus, kuros būs pieejama informācija par to pielietojumu. Pašvaldība aicina saudzēt topošo vides objektu, nelēkāt pa to un citādi nebojāt. Lūdz objektu izmantot tikai pēc tam, kad būs izvietota informācija par tā paredzēto pielietojumu, lai nākotnē tas varētu kļūt par saistošu vides izglītības, izziņas un atpūtas vietu. Projektu īstenos ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam atbalstu. Partneru kopējais finansējums ir 2 ,7 miljoni eiro.

Un vēl

18. jūlijā Augšdaugavas novada Ilūkstē notiks desmitie tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Šogad, atzīmējot savu desmito jubileju, svētki simboliski atgriežas mājās – tieši Ilūkstē 2013. gadā aizsākta “Sēlija rotā” tradīcija. Svētku programma visas dienas garumā piepildīs Ilūkstes pilsētvidi ar daudzveidīgām aktivitātēm. Jau no rīta pilsētu modinās svētku skaņas, bet Stadiona ielā pulcēsies amatnieki un mājražotāji. Dienas pirmajā pusē Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā norisināsies forums “Sēlijas attīstībai”, NVO tīklošanās pasākums “Sēlijas sirds sarunas”, kā arī Sēlijas amatierteātru izrādes. Būs iespēja baudīt Sēlijas kulinārā mantojuma degustācijas. Svētku kulminācija sāksies ar dalībnieku gājienu no Ilūkstes Raiņa vidusskolas uz estrādi, kur notiks lielkoncerts ar koru, deju kolektīvu un īpašo viesu piedalīšanos. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs svētku balle.

Latvijā - tāpat kā Maltā - rūpniecības ražotājcenas šogad maijā salīdzinājumā ar 2025. gada piekto mēnesi pieaugušas par 0,9%, kas ir mazāks kāpums nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā. Lielākais kāpums starp visām ES dalībvalstīm maijā reģistrēts Bulgārijā +19,3%. Lietuvā ražotājcenu kāpums bijis +12,3%, bet Igaunijā - 0,7% . Savukārt kritums maijā bijis Luksemburgā  mīnus 3,2%. ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn pieaugušas par 5,7%, bet eirozonā vidēji bijis kāpums par 5,9%.

Sabiedrības integrācijas fonda auditā tiek izskatīti četri fonda turpmākās darbības scenāriji. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš norāda, ka patlaban auditā iezīmējušās četras versijas par SIF nākotni. Pēc Āboliņa vārdiem, visas paredz lielākas vai mazākas izmaiņas, tajā skaitā arī SIF likvidāciju. Patlaban norit aktīvs darbs pie visām četrām versijām, un augusta beigās kultūras ministrija sniegs  visu versiju detalizāciju. Tad kopā ar partneriem arī izlems, kuru no šiem scenārijiem īstenot.

Valsts līmenī plānots izstrādāt vadlīnijas uzņēmumiem, lai tie varētu nodrošināt nepārtrauktu darbību apdraudējuma situācijās. Valdības vadītājs norāda, ka tam nepieciešams atbilstošs juridiskais regulējums, tajā skaitā arī enerģētikas un siltumapgādes uzņēmumiem. Klimata un enerģētikas ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par risinājumiem uzņēmumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Kā ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un dažreiz Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet divos gadījumos virs Igaunijas un Latvijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji dronus notrieca.

Lielākā daļa Igaunijā dislocēto ASV karavīru ir izvesti, taču šovasar gaidāma nākamā rotācijas vienība, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Nākamajai ASV vienībai Igaunijā jāierodas šovasar un jāpaliek līdz gada beigām. Tomēr vienības lielums nav zināms, un nav informācijas par to, kas notiks turpmākajos gados. Arī NATO samitā Ankarā šonedēļ nav gaidāmas nekādas ziņas par ASV bruņoto spēku dislocēšanu. Lai gan iepriekš Igaunijā atradās līdz pat 700 ASV karavīriem, tagad tur ir palikuši mazāk nekā simts. Igaunijai šobrīd jāpaļaujas uz saviem spēkiem un NATO kaujas grupām, kas turpina rotēt Baltijas valstīs. 

Francijā no juvelierim Renē Lalikam veltīta muzeja Lejasreinas departamentā svētdien nozagtas dārglietas vairāku miljonu eiro vērtībā. Viens vai vairāki zagļi ielauzās muzejā un nozaga apmēram divdesmit juvelierizstrādājumus. Zaudējumu apmērs pašlaik tiek novērtēts, taču tas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, visticamāk, tuvu četriem miljoniem. Muzejs savā tīmekļa vietnē paziņoja, ka zādzības dēļ tas būs slēgts vairākas dienas.  Muzejs, kas veltīts jūgendstila un "Art Deco" juvelierim un stikla māksliniekam Renē Lalikam, tika atvērts 2011. gadā.

Turpinām ziņas

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā atklāta izstāde "Mākslas saites". Izstāde vienkopus pulcē trīs Latvijas mākslas personības - gleznotājus Intu Celmiņu, Edvardu Grūbi un mākslinieci Austru Celmiņu-Ķeirāni. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam šī izstāde ir īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka muzeja krājumā atrodas gan Celmiņas, gan Grūbes darbi, un abu mākslinieku radošais ceļš ilgu gadu garumā bijis saistīts ar Madonu. Izstāde turpina muzeja tradīciju iepazīstināt sabiedrību ar Latvijas un Madonas novada profesionālās mākslas spilgtākajām personībām un viņu radošā mantojuma daudzveidību.

Labklājības ministrijas kampaņas "Nolaid slieksni" pieredzes telts šovasar no 11. jūlija līdz 15. augustam atradīsies sešos pasākumos Latvijā, apmeklētājiem piedāvājot piedalīties sajūtu stacijās, izmēģināt virtuālās realitātes pieredzi, atbildēt uz testa jautājumiem par aizspriedumiem un saņemt informāciju par diskriminācijas atpazīšanu. Pieredzes telts aktivitātes paredzētas, lai palīdzētu izprast šķēršļus, ar kuriem daudzi cilvēki saskaras ikdienā. Pieredzes telts 15. augustā būs pieejama Jēkabpils pilsētas svētkos Kena parkā.

Un vēl

Saistībā ar tērauda tilta bezbalsta plātņu starpliku nomaiņu dzelzceļa posmā Trepe–Līvāni vairākas dienas jūlijā un augustā būs izmaiņas vilcienu kustībā maršrutā Rīga–Daugavpils. Līvānu novada pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka izmaiņas skars reisus 15., 16., 20., 21., 23., 24., 27., 28., 30. un 31. jūlijā, kā arī 3., 4., 6. un 7. augustā. Šajās dienās pasažieru pārvadājumus posmā Krustpils–Līvāni vai Līvāni–Krustpils nodrošinās ar autobusu. Pasažieri aicināti savlaicīgi iepazīties ar izmaiņām kustības sarakstā un plānot papildu laiku pārsēšanās posmam. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv

Valdībai, visticamāk, neizdosies īstenot visu valdības deklarācijā paredzēto, sarunā ar aģentūru LETA atzina Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš norādīja, ka jau pirmajā mēnesī amatā kļuvis skaidrs, ka valdības darba organizācija un lielais ikdienas jautājumu apjoms būtiski ierobežo iespējas pievērsties stratēģiskajiem uzdevumiem. Pēc viņa teiktā, valdības deklarācija ir pārāk apjomīga, savukārt Ministru kabineta darba kārtību lielā mērā aizņem jautājumi, kuri pēc būtības nebūtu jāizskata valdības līmenī. Viņaprāt, tas ne tikai samazina laiku stratēģisku lēmumu pieņemšanai, bet arī izpludina atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. 

Lai kopšanas pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana, izlīdzinātu jau no 2027. gada 1. janvāra, nosakot, ka pabalsts neatkarīgi no invaliditātes cēloņa ir 413,43 eiro mēnesī, papildu būtu nepieciešami vismaz 36 miljoni eiro gadā, tiesībsardzei vēstulē norāda Labklājības ministrija. Vēstules projekts vēl būs jāskata valdībā. Tas sagatavots, atbildot uz tiesībsardzes Karinas Palkovas 1. jūnija atzinumu par kopšanas pabalsta apmēra atbilstību Satversmes 109. pantam. Tiesībsardze norādījusi, ka patlaban pilngadīgai personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts ir 213,43 eiro mēnesī, savukārt pilngadīgai personai, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, pabalsts ir 413,43 eiro mēnesī. Tādējādi pabalsta apmērs atšķiras atkarībā no tā, vai invaliditāte pirmreizēji noteikta pirms vai pēc pilngadības sasniegšanas. Tiesībsardze aicinājusi valdību līdz 31. decembrim pārskatīt regulējumu.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi veikta mazinvazīva operācija 13 gadus vecam pusaudzim reta labdabīga kaula audzēja - osteoīdās osteomas – ārstēšanai. Audzējs bija lokalizējies augšstilba kaula kakliņā. Augstas precizitātes datortomogrāfijas kontrolē veiktā procedūra ļāva iznīcināt audzēju caur nelielu dūrienu ādā, izvairoties no plašas ķirurģiskas operācijas un nodrošinot pacientam ātrāku atveseļošanos. Procedūru veica Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvo radiologu komanda sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas un Anestezioloģijas klīnikas mediķiem.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprināja Sociāldemokrātu partijas līdera Mindauga Sinkeviča izveidotās valdības sastāvu. Jaunajai sociāldemokrātu, zaļzemnieku un "Lietuvas vārdā" koalīcijai Seimā ir 75 deputātu mandāti. Jaunās valdības pilnvaras sāksies, kad Seims apstiprinās valdības programmu. Līdz tam turpinās darbu lidzšinējā valdība, kuru vada sociāldemokrātu politiķe Inga Ruginiene.

Sīrijas galvaspilsētā Damaskā Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā nogranduši divi sprādzieni. Makrons bija tikko iegājis prezidenta pilī, lai tiktos ar Sīrijas prezidentu Ahmedu aš Šarā, kad netālu no viesnīcas "Four Seasons" notika eksplozijas. Sīrijas laikraksts "Al-Watan" un televīzija ziņoja, ka pilsētas centrā notikuši divi sprādzieni. Sociālajos medijos publiskoti attēli, kuros redzama aizdegusies automašīna un asins pēdas uz ielas. Cik cilvēku sprādzienos cietuši, pagaidām nav zināms. Francijas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Makrons ir drošībā pēc sprādzieniem Damaskā un ka viņa vizīte Sīrijā turpinās.

Turpinām ziņas

Sērenes avotā konstatēti pesticīdi, atsaucoties uz Klimata un enerģētikas ministriju, informē Aizkraukles novada pašvaldība. 2024. gadā un 2025. gadā veiktajā valsts pazemes ūdens kvalitātes monitoringā konstatētas atsevišķu pesticīdu aktīvo vielu koncentrācijas Sērenes avotā. Sērenes avotā 2024. gada jūnijā atklāts bifenokss un heptahlora epoksīds. Abu minēto vielu koncentrācija nepārsniedz pieļauto robežvērtību un nerada normatīvo prasību pārkāpumu. Šādi rezultāti norāda uz nepieciešamību turpināt regulāru monitoringu un pievērst pastiprinātu uzmanību pazemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai, īpaši teritorijās, kur notiek intensīva lauksaimnieciskā darbība.

Gatavojoties trīspadsmitajam festivālam Sansusī,sestdien,  11. jūlijā rezidenču centrā "Susēja" būs skatāma Dirty Deal Teatro mūzikas teātra izrāde "Alfas", kas balstīta vienā no skaļākajiem un traģiskākajiem noziegumiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Izrāde tapusi, iedvesmojoties no 2011. gada janvāra notikumiem Jēkabpilī, kad četri policisti un viena civilpersona veica bruņotu laupīšanu spēļu zālē. Vairāk nekā desmit gadus vēlāk izrāde ļauj no jauna uzdot jautājumus par to, kā sabiedrība izprot tādus jēdzienus kā izlēmība, spēks, vīrišķība un varonība. Pārvērtējot un fikcionalizējot reālos notikumus muzikāli dramatiskā formā, izrādes veidotāji piedāvā savu skatījumu uz traģēdijas cēloņiem. 

Jau ziņots, ka irāde “Alfas” bija viena no visvairāk godalgotajām izrādēm “Spēlmaņu nakts 2024/2025” apbalvošanas ceremonijā, saņemot balvas kategorijās: Gada mazās formas izrāde; Gada režisors – Valters Sīlis un  Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums – Edgars Raginskis. Trīspadsmitais festivāls Sansusī norisināsies no 7. līdz 9. augustam. 

Un vēl

Jēkabpiliešiem ir pieejama jauna izklaides vieta - piepūšamais atrakciju parks uz ūdens Radžu ūdenskrātuves Zilā karoga peldvietā. Apmeklētājiem ir pieejamas lielās piepūšamās ūdens atrakcijas bērniem no sešu gadu vecuma un pieaugušajiem, kā arī atsevišķa mazā atrakcija jaunākajiem apmeklētājiem līdz sešu gadu vecumam. Savukārt tiem, kas vēlas nesteidzīgi baudīt sauli un atpūtu pie ūdens, pieejama saulošanās zviļņu noma. 

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret četrām personām par Latvijas dzelzceļa objektu ļaunprātīgu dedzināšanu Krievijas interesēs. Apsūdzība celta četrām personām, kuras iepriekš ir sodītas, un inkriminēto nodarījumu rezultātā Latvijas dzelzceļam nodarīti zaudējumi 56 tūkstoši 684 eiro apmērā. Apsūdzība liecina, ka vīrieši ar plastmasas pudelēs pildītu degvielu aplējuši dzelzceļa releju skapi, dzelzceļa apgaismojuma sadales skapi un dīzeļlokomotīvi, pēc tam ar līdzpaņemtu sērkociņu tos aizdedzinot. Kopumā dedzināšanas veiktas piecas reizes dažādās vietās, no kurām trīs reizes personas darbojušās grupā, bet divas reizes viens no apsūdzētajiem darbojies patstāvīgi.

Patvēruma meklētāju centrā Liepnā Alūksnes novadā Valsts policija profilaktiskā uzraudzības pasākumā konstatējusi, ka ārzemnieki nažus glabājuši zem matračiem un spilveniem. Par nažu izņemšanu pagājušajā nedēļā tviterī paziņoja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava. 27. jūnijā likumsargi sadarbībā ar citām kompetentajām drošības iestādēm, arī ar kinologu iesaisti, veica profilaktiskos uzraudzības pasākumus patvēruma meklētāju centrā Liepnā un Muceniekos. Centrā "Liepna" kopumā izņemts 31 nazis. Savukārt Muceniekos konstatēta viena persona, pie kuras atrasts neliels daudzums marihuānas un ierosināts administratīvā pārkāpuma process, kā arī persona nogādāta ekspertīzes veikšanai.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina likumdevēju novērst nepilnību Latvijas likumos, paredzot kriminālatbildību par seksuālām darbībām ar dzīvniekiem. Pašlaik Krimināllikums paredz kriminālatbildību tikai par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kurā attēlotas cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, taču neparedz atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu par dzīvnieka seksuālu izmantošanu. Tas nozīmē, ka saukt pie kriminālatbildības personu tieši par dzīvnieka seksuālu izmantošanu nevar, izņemot, ja var pierādīt cita noziedzīga nodarījuma sastāvu, piemēram, spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, miesas bojājumus vai dzīvnieka nāvi, skaidro biedrībā. Biedrībā uzsver, ka likumā ir skaidri jāpasaka, ka jebkāda dzīvnieka seksuāla izmantošana ir noziedzīga – neatkarīgi no tā, vai ir konstatējami fiziski ievainojumi,

Polijas valdība ir atklājusi, cik lielu militāro palīdzību Varšava ir sniegusi Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā. Līdzšinējās palīdzības apmērs ir 16,45 miljardi zlotu jeb 3,8 miljardi eiro, pirmdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs. Lielākā daļa no palīdzības – 15 miljardu zlotu jeb 3,5 miljardi eiro – ir nosūtīta Ukrainai laikā no 2022. līdz 2023. gadam, kad Polijā pie varas atradās nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums".  Polija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, līdz šim neatklāja Ukrainai piešķirtās militārās palīdzības apmēru, pamatojot to ar nacionālo drošību. 

Vācija plāno līdz 2030. gadam aizņemties vairāk nekā 800 miljardus eiro, lai modernizētu savus bruņotos spēkus. Jau nākamgad Vācija finanšu tirgos aizņemsies 200 miljardus eiro, paziņojusi Vācijas Finanšu ministrija. Tādējādi kanclera Frīdriha Merca vadītā Kristīgo demokrātu savienība izbeigs gadu desmitiem īstenoto fiskālo politiku, kas nozīmēja pēc iespējas mazāku aizņemšanos. Berlīne arī plāno 2027. gadā piešķirt 11,6 miljardu eiro lielu militāro palīdzību Ukrainai. 

Turpinām ziņas

Madonas novada Praulienas pagastā šonedēļ norisinš bezmaksas izglītojošas, radošas un sportiskas nodarbības septiņu līdz 15 gadus veciem bērniem un jauniešiem, kā arī viņu ģimenēm. Nodarbības notiks biedrības īstenotā "Eiropas Sociālā fonda Plus" finansētā projekta "Spēks ir ģimenē II" laikā. Projekta mērķis ir stiprināt Madonas novada bērnu, jauniešu un vecāku emocionālo labbūtību, savstarpējo sadarbību un piederības sajūtu. Piecu dienu nodarbību ciklā bērni un jaunieši profesionālu pasniedzēju vadībā attīsta sadarbības prasmes, iztēli un fantāziju, kā arī spēju darboties komandā, uzstāties un prezentēt idejas. 

Noteiktos valsts reģionos medniekiem būs iespēja sākt staltbriežu govju, teļu un līdz divus gadus vecu buļļu medības no 8. jūlija, lai mazinātu staltbriežu nodarītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām. Valsts meža dienests skaidro, ka staltbriežu medības no 8. jūlija atļautas tikai tajās dzīvnieku uzskaites teritoriālajās vienībās, kurās pieņemts lēmums ierobežot staltbriežu skaitu. Meža dienests aicina medniekus līdz 15.jūlijam staltbriežu govju medībās ievērot izvēles principu un medīt staltbriežu govis bez teļiem, lai staltbriežu populāciju apsaimniekotu apzinīgi un ilgtspējīgi. 

Un vēl

Turpmākā nedēļa Latvijā būs lietaina ar brāzmainu vēju piekrastē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākās prognozes. Laikapstākļus turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Vējš brīžiem būs brāzmains un piekrastē pastiprināsies līdz 15 līdz 20 metriem sekundē. Negaisa laikā var izveidoties krasas vēja brāzmas. Tuvākajās dienās termometra stabiņš nepārsniegs plus 21 grāda atzīmi. Arī naktīs būs vēsāks, taču nedēļas nogalē valstī pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ nedēļas izskaņa gaidāma silta un daudzviet gaisa temperatūra pārsniegs plus 20 grādus.