Anna Skaidrīte Gailīte: Mani pārņēma baisas sajūtas jeb Par uguns mistēriju
Portāls Radio1.lv saņēma šādu ziņu no Jēkabpils Goda pilsones, rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes: "Sandra! Tu vakar uzrakstīji lielisku rakstu par notikumiem upesmalā. Vakarā, kad skatījos, Daigas Kalniņas fotogaleriju "draugos", mani pārņēma baisas sajūtas. Par tām es uzrakstīju savā dienasgrāmatā "draugos". Ja mani pareizi saproti un, ja vēlies, vari šos manus uzskatus darīt zināmus visiem."
Publicējam Annas Skaidrītes Gailītes izteiktās pārdomas dienasgrāmatā portālā draugiem.lv:
"Tikko aplūkoju Daigas Kalniņas lielisko fotogaleriju par Jēkabpils pilsētas svētkos iecerēto grandiozo šovu uz ūdens un mani pārņēma baisas sajūtas. Man liekas, ka tagad es pat saprotu, kāpēc tieši vakar vakarā sacēlās lielais vējš, kāpēc pasākuma organizētāji kļuva tik neattapīgi, ka neiedomājās izmantot skaļruņus (tiesa gan, Krustpils pusē tādi pat nebija uzstādīti), lai informētu cilvēkus par pasākuma kavēšanos. Rezultātā tūkstoši skatītāju tika pievilti un kļuva nikni, jo gaidītā brīnuma vietā dabūja stāvēt neziņā un salt vairāk nekā pusotru stundu.
Varbūt tā vajadzēja... Jā, iecere uztaisīt milzīgas skulptūras, uzlikt tās uz plostiem, palaist Daugavas ūdeņos un aizdedzināt, varbūt nebūtu nemaz peļama. Ja vien šis skulptūras netiktu izveidotas kā tādi ornamenti, kas ir senlatviešu dievības un latviskās identitātes apliecinājuma zīmes. Tagad, it sevišķi pēc Daigas fotogalerijas apskatīšanas, liekas, ka uz sārta ( kā pēc viduslaiku inkvizīcijas tiesām) tika uzlikta pati tautas dvēsele...
Cik šīs skulptūras bija skaistas, majestātiskas un miera pilnas, kad tās stāvēja krastā un spoguļojās Daugavas zilajos ūdeņos. Kādu nolemtību un trauksmi ieguva, kad jau atradās ūdenī dedzināšanas vietās un pār tām nogūla vakara krēsla.
Un tad... es gandrīz vairs nespēju raudzīties uz to, kā aizdegas un liesmo Zalktis - tautas gudrības un vieduma zīme. Tad kā milzīgi ugunskuri uz tumšā ūdens fona sadeg Māras - siltuma, māju un auglības dievības zīmes. Bet lielais Austras koks, ko plosa liesmas, jau ir kā cilvēks ar sāpēs paceltām rokām, kas lūdz pēc žēlastības.
Uguns mistērija. Varbūt nav slikti, bet... tāpat kā nedrīkst mest maizīti zemē, tāpat laikam gan nedrīkst iznīcībai pakļaut veidojumus ar tik simboliski dziļu jēgu.
Kur tecēji, mīļā Māra,
Pilnu klēpi villainīšu?
Uz kalniņa nosaluši
Sīki, mazi sērdienīši."
Komentāri (0-10/11)
inese
02.07.2018 18:16iivvee
02.07.2018 18:16Guest
02.07.2018 18:16Sandra
02.07.2018 18:16latgaliete
02.07.2018 18:16Gunta
02.07.2018 18:16Guna
02.07.2018 18:16Swarka
02.07.2018 18:16:D
Vija.
02.07.2018 18:16VITA
02.07.2018 18:16