Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs šodien svin 60 gadu jubileju

1981. gadā Leonīds Salcevičs absolvēja Latvijas lauksaimniecības universitāti un kļuva par Hidromeliorācijas speciālistu. Aktīvi darbojies politikā, apbalvots ar 1991.gada Barikāzu dalībnieka piemiņas zīmi.

 

 

1949. gadā Leonīda Salcēviča vecākus no Madonas rajona Praulienes ciema "Sīļu" mājām izsūtīja kā padomju varas ienaidniekus uz vistālāko vietu Krievijā, kur tika izsūtīti latvieši – 12000 km no mājām, uz Amūras apgabalu. Viņš dzimis 1954. gada 30. jūnijā Amūras apgabalā.

 

 

1961. gadā Leonīds uzsāk mācības Praulienes 2. astoņgadīgā skolā, kur savā laikā mācījās viņa māte un vectēvs. Mācoties Varakļānu vidusskolā (1969.- 1972.) mīļākie priekšmeti – vēsture un ģeogrāfija. Leonīds vidusskolas ansamblī dziedāja un spēlēja ģitāru.dejoja, spēlēja arī teātri.

 

 

Septiņpadsmit gadu vecumā Leonīds vasaras brīvlaikā uzsāka darba gaitas par transportstrādnieku Madonas pusē. No 1972.. - 1974. gadam dienēja Padomju Armijā Dobelē tankistu daļā.

 

 

Mācoties Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā, Hidromeliorācijas fakultātē viņš strādāja ar studentu – celtnieku brigādēm fermu un dzīvojamo māju celtniecībā Karēlijā, pelnot naudu un apbrīnojot Ziemeļu eksotiku. Studiju laikā, 1979. gadā apprecējās ar kursa biedreni Ingrīdu.

 

 

Pēc studiju beigšanas jaunā ģimene uzsāk darbu Jēkabpils pusē PSKP 25. kongresa padomju saimniecībā. Leonīdam kā galvenajam inženierim – hidromelioratoram pirmais lielākais pienākums ir 1981. gada plūdu seku likvidēšana. Vēlāk Leonīds Salcevičs vadīja aizsargdambju, ceļu remontus un citus atjaunošanas darbus. Toreizējais PSKP XXV kongresa saimniecības vadītājs Ludis Skosta pēc pusotra gada iecēla viņu par ražošanas dispečeru, kam jāatbild par visu agrorūpniecisko ražošanas procesu. Vēlāk, redzot Salceviča nopietno pienākumu izpildi, direktors nosūtīja viņu uz perspektīvo saimniecību vadītāju mācībām Jelgavā. 1986. gadā saimniecībai pievienoja gaļas un piena kombinātus, augļu pārstrādes cehu. Pēc sešu mēnešu kursu beigšanas Salceviču ieceļ par jaunizveidotā agrokompleksa ģenerāldirektora palīgu.

 

 

No 1987. gada septembra Leonīds Salcevičs pārņem Jēkabpils sovhoztehnikuma saimniecības vadību. Saimniecībā ceļas jaunas fermas, dzīvojamās mājas, ekspluatācijā nodod bērnudārzu. Pēc paju sabiedrības "Ābeļi" izveidošanas ražošana no mācību bāzes tika atdalīta, un Salcevičs 1992. gada 24. martā pārņem mācību iestādes vadību. Viņa vadības laikā tehnikums, kas sagatavoja lauksaimniecības grāmatvežus, ekonomistus, juristu palīgus, paplašinās un gadu pēc viņa ievēlēšanas par Jēkabpils mēru, 1998.gadā kļūst par koledžu.

 

 

Leonīds Salcevičs, pārskatījis savu dzīves gājumu, saka - ja nebūtu uzsācis darbu politikā, noteikti ietu biznesā, jo, strādājot par koledžas direktoru, sapratis, ka šī joma ir „par šauru", vajag darboties plašāk. Domas iesaistīties politikā nebijis, bet nācis piedāvājums, un darba ceļš atvedis uz pašvaldību. Sagadījies tā, ka deviņdesmito gadu sākumā tika dibināta politiskā partija „Saimnieks", un viņu uzaicināja tajā iesaistīties. Pēc kāda laika notika Saeimas vēlēšanas, kurās viņš piedalījās, taču palika pirmais aiz svītras. 1993. gadā Salcevičs tika uzaicināts startēt pašvaldību vēlēšanās un bija iekļauts Viļa Dābola sarakstā ar pēdejo kārtas numuru un, protams, netika ievēlēts. Tad 1997. gadā partijas valde viņu aicināja veidot sarakstu Jēkabpils pilsētas pašvaldības vēlēšanām. Šajās vēlēšanās viņš tika ievēlēts, un deputāti viņu ievēlēja arī par pilsētas mēru un šajā amatā, mainoties sasaukumiem, aivadīti jau 17 gadi.

 

 

Leonīda Salceviča hobijs ir hokejs un viņš regulāri apmeklē hokeja spēles gan Latvijā, gan pasaules čempionātos. Viņa vaļasprieks ir arī makšķerēšana, taču lielās aizņemtības dēl darbā uz copi tiek labi, ja pāris reizes sezonā.

 

 

Atceroties bērnības gadus, Salcevičš norāda, ka bērnībā gribējis būt jūrnieks, jo viņa tēvs arī ir jūrnieks. Savulaik viņš pat stājies jūrskolā, bet netika uzņemts, jo neuzrakstījis sacerējumu krievu valodā.

 

 

Leonīds Salcevičs ir cīnītājs un savām meitām allaž ir sacījis, ka dzīvē vienmēr ir jāiet uz priekšu un jācīnās, ja arī dabū pierē punu, jāiet tālāk. Salcevičs tieši tā pa savu dzīvi ir gājis, kā vēzis - divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ, bet vienalga uz priekšu. Salceviča pārliecība ir, ka veiksmīgi cilvēki uz priekšu virzās lēnām un pamatīgi.

 

 

Publikācija sagatavota izmantojot informāciju wikipedia.org, latvijaslaudis.lv, cvk.lv un jekabpilsrp.lv